Foto ⟩ Ašeradens sociālajos medijos saceltajā haosā mudina meklēt orientācijas kompasu

Viņš atzīmēja, ka "Jaunā vienotība" startēs 36 novadu pašvaldību vēlēšanās gan atsevišķi, gan kopīgos sarakstos ar citām partijām. Ašeradena ieskatā JV veidojas kā demokrātisks centrs un platforma politiskam procesam Latvijā.

"Jūs startējat ar sistēmisku partiju, kas ir pārstāvēta reģionos, ar saknēm savā zemē. Tā ir pārstāvēta nacionālā līmenī - parlamentā, pārstāvēta arī valdībā, Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā," teica finanšu ministrs.

Viņaprāt, JV ir nopietni sagatavojusies startam, un partiju apvienības komandām būšot atbalsts vietējā novadā, no citām komandām, kas strādās citos novados, no valdības un visiem iespējamiem politiskajiem līmeņiem.

Ašeradens norādīja, ka šis laiks ir izaicinājumiem bagāts, turklāt sociālo mediju vidē valda uzskats, ka nekas nav labi. Politiķa ieskatā, galvenais ir atrast tajā visā kompasu, un tas esot sarežģīti.

Viņš arī uzteica Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) darbu, jo no visām pusēm izskan dažādi viedokļi, taču ir jāpaliek savās vērtībās, jāuzticas savai intuīcijai un jāpieņem lēmums, sacīja Ašeradens. Finanšu ministrs akcentēja, ka tas prasa izšķiršanos, upurēšanos un drosmi.

Foto: "Jaunā vienotība" prezentē sarakstu pašvaldību vēlēšanām

Partijas "Vienotība" priekšsēdētājs klāstīja, ka nereti sabiedrība spiež darīt lietas, par kurām raksta tviteris, taču politiķim ir jāpieņem lēmums, kas būtu labākais visai sabiedrībai. Arī tas neesot vienkārši, jo pēc tam sava pozīcija ir jāaizstāv.

"Bieži vien sabiedrība sākumā nemaz neredz, ka lēmums bija pareizs. Pēc laika top skaidrāks, ka lēmums bijis pareizs un tā bija jārīkojas,"

pauda Ašeradens.

Viņš aicināja ikvienu, kurš piekritis startēt pašvaldību vēlēšanās, strādāt pie pārmaiņām, kas nebūs vienkārši. Finanšu ministra ieskatā priekšplānā ir divi jautājumi. Pirmais jautājums ir ģeopolitika, kur jāsaprot, kā mazai valstij kolektīvās drošības un ekonomiskās sistēmas apstākļos atrast savu vietu un gādāt par iedzīvotāju drošību.

Savukārt otrais jautājums ir ar ekonomiku saistītie izaicinājumi. Pēc finanšu ministra paustā, neviens nenoliedz, ka ir apdraudējums un Latvija gatavojas uz to atbildēt. Vienlaikus jāpanāk ekonomikas izaugsme un jānodrošina iedzīvotāju labklājība.

Runājot par tautsaimniecību, "Vienotības" priekšsēdētājs pieminēja arī birokrātiju. Ja ir vēlme samazināt birokrātiju par ceturto daļu, ar to nereti saprot 25% ierēdņu atbrīvošanu no amata, uzskatot, ka birokrātijas problēmas ar to būs atrisinātas, taču tā tas neesot.

"Runa nav par to. Esam radījuši pietiekami lielu dokumentu un aizliegumu kaudzes, pazaudējot jēgu. (..) Zināmā mērā birokrātija ir kļuvusi par kungu. Mums ir jāatrod veids, kā birokrātija sāk kalpot,"

teica Ašeradens.

Savukārt, pievēršoties reģionālajai politikai, finanšu ministrs atzina, ka arī šeit sagaida lieli izaicinājumi. Pēc viņa paustā, ja apskatās reģionu attīstības līmeņa karti, var redzēt, ka Rīga un Lielrīga pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju caurmērā atbilst vidējam dzīves līmenim Eiropas Savienībā (ES).

"Vai var apstāties?! Nē, ir jāattīstās tālāk. Rīga un Lielrīga nekādā veidā nekonkurē ar Kurzemi, Zemgali vai Latgali. Tas ir ekonomiskās attīstības motors. Rīgai un Lielrīgai ir jākonkurē ar Viļņu, Tallinu, Helsinkiem, Stokholmu. Tāpēc nevajadzētu pretnostatīt Rīgu un Pierīgas pašvaldības," sacīja "Vienotības" priekšsēdētājs.

Finanšu ministrs norādīja, ka Vidzemē un Zemgalē IKP uz vienu iedzīvotāju ir tuvu 50% no vidējā dzīves līmeņa ES, savukārt Latgalē IKP uz vienu iedzīvotāju knapi sasniedz 35%. Viņš vērtēja, ka visiem kopā būs jāmeklē ekonomiskās izaugsmes pamats, lai reģioni un novadi spētu attīstīties.

Kā ziņots, JV sestdien Rīgas pils Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā prezentēja sarakstu līderus pašvaldību vēlēšanās.

Vidzemē JV saraksta līderis Aizkraukles novadā būs pašreizējais domes deputāts Aigars Lukss, Alūksnes novadā - pašreizējais novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers, Cēsu novadā - ilggadējais mērs Jānis Rozenbergs, Gulbenes novadā - pašreizējais domes deputāts Intars Liepiņš, Limbažu novadā, kur JV šobrīd domē nav pārstāvēta, saraksta līdere būs Diāna Zaļupe, Smiltenes novadā - Signe Boka, bet Valmieras novadā - pašreizējais mērs Jānis Baiks no partijas "Valmierai un Vidzemei", kurš būs arī Valmieras mēra amata kandidāts.

Zemgalē JV saraksta līderis Jelgavā būs pašreizējais Jelgavas domes deputāts Aigars Rublis, Bauskas novadā - bijusī žurnāliste un televīzijas raidījumu vadītāja Linda Abu Meri, Dobeles novadā - pašreizējais novada domes priekšsēdētāja vietnieks Edgars Laimiņš, Jelgavas novadā - pašreizējais domes deputāts, bijušais domes priekšsēdētājs Uldis Ainārs, Jēkabpils novadā - kādreizējais Jēkabpils mērs, pašreizējais novada domes deputāts Leonīds Salcevičs no Jēkabpils reģionālās partijas un Sanita Lūse, bet Tukuma novadā - novada domes deputāts Mārtiņš Limanskis no partijas "Tukuma pilsētai un novadam".

Savukārt Latgalē JV saraksta līderi Balvu novadā būs Andris Zelčs, kurš startēs kopā ar Balvu mēra amata kandidātu Sergeju Maksimovu no "Latgales partijas", Rēzeknē - Jaroslavs Volkovs, Preiļu novadā - Aldis Adamovičs, bet Rēzeknes novadā - Guntars Skudra.

Kurzemē JV saraksta līderis Liepājā būs Kārlis Strautiņš, Dienvidkurzemes novadā - Uldis Kristapsons, Talsu novadā - pašreizējais domes deputāts Māris Rozenbergs, Saldus novadā - pašreizējais domes deputāts Didzis Konuševskis, Ventspilī - pašreizējā Ventspils domes deputāte Dace Korna, bet Kuldīgas novadā - pašreizējā novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska no partijas "Kuldīgas novadam".

Savukārt Rīgā mēra amata kandidāts būs JV politiķis, pašreizējais galvaspilsētas mērs Vilnis Ķirsis, Jūrmalas sarakstā līdere būs pašvaldības deputāte Iveta Blaua, Ādažu novadā - Jānis Brants, Ķekavas novadā - domes priekšsēdētāja Viktorija Baire, Mārupes novadā - Edgars Jakobsons, Ogres novadā - Dace Kļaviņa, Salaspils novadā - domes priekšsēdētājs Raivis Anspaks, Saulkrastu novadā - Jānis Brummermanis, Siguldas novadā - domes priekšsēdētāja vietniece Ina Stupele un Ropažu novadā - pašvaldības deputāte Renāte Gremze.