:format(webp)/nginx/o/2025/03/15/16716169t1h3ca2.jpg)
Vācijas Zaļajiem ir izdevies panākt, ka “klimata neitralitāte līdz 2045. gadam” ir iekļauta kā mērķis Vācijas konstitūcijā. Kāds Kristīgo demokrātu (CDU) politiķis tajā saskata “iespēju lobiju grupām, kas vēlas tiesāties”. Savukārt pazīstams tiesību zinātnieks runā par “vētru ūdens glāzē”.
Vācijas Zaļie ir panākuši, ka konstitūcijā ir iekļauts termins “klimatneitralitāte līdz 2045. gadam” kā mērķis ieguldījumiem no īpašā infrastruktūras fonda. Šādu pieeju asi kritizējis Meklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes Kristīgo demokrātu (CDU) reģionālās nodaļas vadītājs Daniels Peters.
Klimata neitralitātes jēdziens vēl nav skaidri definēts tiesību aktos. “Neskaidrais un politizētais mērķis arī paver iespējas lobiju grupām, kas vēlas iesniegt prasības tiesā un varētu ietekmēt politisko lēmumu pieņemšanas procesus, izmantojot stratēģiskas prasības,” skaidro Peters.
Pēc CDU/CSU politiķa domām, viņš pauž bažas, ka tas varētu apdraudēt svarīgas darba vietas rūpniecībā un veicināt Vācijas deindustrializāciju.
“Īpaši energoietilpīgiem uzņēmumiem nenoteiktība saistībā ar klimata neitralitātes mērķu juridisko struktūru rada milzīgus šķēršļus investīcijām,”
sacīja Peters.
Tomēr konstitucionālo tiesību eksperts Volkers Bēms-Neslers (Volker Böhme-Neßler) uzskata citādi. “Formulējums par klimata neitralitāti 2045. gadā ir juridiski nekaitīgs,” viņš sacīja laikrakstam Bild.
“Tā nav valsts mērķa definīcija Pamatlikumā, bet gan tikai speciālā fonda ieguldījumu daļas apzīmējums”.
“Ja klimata neitralitāte 2045. gadā pamatlikumā būtu iekļauta kā valsts mērķis, tam būtu tālejoša ietekme, kas tālu pārsniegtu īpašā fonda darbības jomu. Pašreizējā situācija ir tāda, ka sākotnējais satraukums izrādās vētra ūdens glāzē,” norāda Bēms-Neslers.
Wird „Klimaneutralität 2045“ wirklich als Staatsziel ins Grundgesetz aufgenommen? Einige in der Union sehen ihre schlimmsten Grünen-Alpträume wahr werden.
— Filipp Piatov (@fpiatov) March 15, 2025
Was ist wirklich dran?
„Die Formulierung zur Klimaneutralität 2045 ist juristisch gesehen harmlos“, sagt Staatsrechtler… pic.twitter.com/ZI5OeZ3JP9
Savukārt CDU līderis Frīdrihs Mercs aizstāvas pret kritiku par daudzu miljardu eiro vienošanos ar Zaļo partiju. “Zaļie vēlējās skaidri uzsvērt, ko es arī atbalstu, ka ievērojama daļa no īpašā fonda ir jāizmanto arī klimata aizsardzībai,” viņš sacīja laikrakstam Bild. 100 miljardus eiro no īpašā infrastruktūras fonda paredzēts novirzīt klimata un pārveides fondam.
Mercs uzsvēra, ka zaļie nevar ietekmēt, kādiem klimata projektiem tiks novirzīti miljardi. “Šis fonds tiks izmantots, lai finansētu dažādus uzdevumus, kas kalpo mūsu valsts stiprināšanai ceļā uz klimata neitralitāti. Par konkrētiem pasākumiem lems jaunā federālā valdība.” Un vēl: “īpašā fonda” summa klimata un pārveides fondam netiks palielināta.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)