NATO izskata "katastrofālākos scenārijus", tostarp Krievijas uzbrukumu aliansei (5)

NATO Aizsardzības koledžas Romā pētnieki meklē pazīmes un “vājuma signālus”, kas nākotnē var novest pie būtiskiem notikumiem, kas var apdraudēt militāro bloku.

“Mēs meklēja to, kas mainās un kustās citādākā virzienā, nekā gaidīts vai pieļauts iepriekš,” paziņojusi Aizsardzības koledžas pētniecības nodaļas direktore Florensa Gauba.

Gaubas vadītā komanda veic dažādus pētījumus, pētot literatūru, veicot intervijas ar NATO virsniekiem, apspriežot dažādus scenārijus ar NATO oficiālajām un dalībvalstu amatpersonām ar mērķi atrast tā saucamos vājuma signālus un izstrādāt potenciālo atbildes reakciju.

Pašreizējie pētījumi tiek veikti vairākos tematiskajos virzienos. Piemēram, tiek pētīts potenciāls kodolgalviņas sprādziens kosmosā, tāpat arī potenciāla bioloģisko ieroču pielietošana.

Pētnieku uzmanības lokā ir arī potenciāls karš starp Ēģipti un Etiopiju par Nīlas resursiem, Krievijas akustiskā ieroča izmantošana pret Ukrainā dislocētajiem miera uzturētājiem, kā arī potenciāls raķešu trieciens pret alianses biedru, kas robežojas ar Melno jūru.

Lai arī pirmais acu uzmetiens liek domāt, ka lielākā daļa no šiem scenārijiem ir maz ticami, agrāk neviens nedomāja par ļoti spēcīgu Ķīnas un Krievijas satuvināšanos. Tomēr – Pekina un Maskava parakstīja vienošanos par partnerību “bez ierobežojumiem”.

Pētnieki arī izstrādā virkni scenāriju mācībām Indijas-Klusā okeāna reģionā, taču detalizēti nekas netiek atklāts, jo tie ir slepeni plāni. Līdzīgi tiek darīts arī ar citiem scenārijiem.

Krievijas draudi

Runājot par draudiem no Krievijas, vislielāko satraukumu rada iespējamais Krievijas hibrīduzbrukums pret kādu NATO biedru. Potenciāli tā varētu pieprasīt 5. panta iedarbināšanu, kas paredz, ka bruņots uzbrukums vienam vai vairākiem alianses biedriem Eiropā un/vai Ziemeļamerikā tiek uzskatīts par uzbrukumu visiem, taču dažādu iemeslu dēļ šis pants arī varētu netikt iedarbināts.

Pēdējo gadu laikā Krievija tiek turēta aizdomās par vairākiem desmitiem hibrīduzbrukumiem NATO. Tomēr līdz šim NATO nav reaģējusi uz šiem uzbrukumiem ar 5. panta pielietošanu, un Krievijas hibrīduzbrukumi kļūst arvien agresīvāki.

“Vienīgais, no kā baidās NATO – dienā, kad būs jāpielieto 5. pants, izrādīsies, ka ne visi alianses biedri būs uz viena viļņa,” uzsvēra Gauba.

Pēc viņas teiktā, efektīvākais veids, kā sašķelt NATO vienotību, ir radīt situāciju, kura no ārpuses izskatīsies “neviennozīmīga”, bet iekšienē “visiem viss būs skaidrs”, un tas arī var radīt nopietnas nesaskaņas starp NATO dalībvalstīm.

Kara izpētes institūta (ISW) pētnieki jau ziņojuši, ka Krievija izskata iespējamību uzbrukt kādai no NATO austrumu flanga valstīm. Tiek norādīts, ka Krievija, domājams, plāno paplašināt savu militāro klātbūtni Baltkrievijā, tādējādi paplašinot spiedienu uz NATO austrumu flangu – Somiju un Baltijas valstīm.