Noskaties ⟩ FM pieļauj drīzu partiju finansējuma samazināšanu; KNAB jautājumi par tēriņu caurspīdīgumu

Šādi tēriņi parādās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šomēnes valdībai iesniegtajā ziņojumā, kurā izvērtēts valsts finansējuma partijām līdzšinējais modelis. Kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”,visticamāk, nākamās Saeimas laikā tas piedzīvos izmaiņas – KNAB rosina lielāku atklātību un stingrāku lietderības vērtēšanu, savukārt finanšu ministrs neizslēdz, ka valsts naudas partijām kļūs mazāk.

Premjeres vadītā apvienība “Jaunā Vienotība” (JV) šobrīd saņem lielāko iespējamo valsts finansējumu – vairāk nekā miljonu eiro gadā. Tā parasti publiski uzsvērusi, ka saturiskajam nodrošinājumam atvēl lielu daļu no pieejamā finansējuma, taču dati par 2023.gadu apliecina: no 220 tūkstošiem eiro, kas veltīti šai sadaļai, pētījumiem netiek pat 50 tūkstoši.

Tikmēr kādam JV biedru saliedēšanas pasākumam atvēlēti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro. Savukārt viens partijas “Vienotība” kongress izmaksāja vairāk nekā 40 tūkstošus eiro, pat neskaitot ēdināšanu. “Vienotības” vadītājs ir finanšu ministrs Arvils Ašeradens, kurš atzīst – jau drīz partijām nāksies kļūt taupīgākām: “Partijas tērē šīs izmaksas saskaņā ar noteikumiem, kādi tie ir, savādāk to nepieļautu uzraudzības iestādes. Tā kā varbūt tās būtu ekspertu diskusijas, kam būtu šī nauda lietojama un kā lietojama, bet ja jūs man uzdodat jautājumu, vai šī pozīcija arī būtu samazināma – jā, es teiktu, ka tā ir samazināma pozīcija.”

KNAB publiskotās atskaites par to, kā partijas izlietojušas 2023.gadā saņemto valsts finansējumu, varētu būt pirmā reize, kas sabiedrībai ļauj ieraudzīt, ko tieši partijas iesāka ar nodokļu maksātāju naudu.

Piemēram, Apvienotais saraksts (AS) no 107 tūkstošiem eiro, kas no valsts finansējuma 2023.gadā iztērēti “saturam”, pētījumiem, piemēram, socioloģiskajām aptaujām vai juridiskajiem pakalpojumiem, iztērēja mazāk nekā 15 tūkstošus eiro. Tai pat laikā lielas summas faktiski tika noēstas vai noballētas, piemēram, 4,5 tūkstošus izmaksāja viesmīlības un ēdināšanas pakalpojumi Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Ziemassvētku ballē.

AS līdzpriekšsēdētājs un LRA vadītājs, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns to skaidro šādi: “Lielie pasākumi, kas ir sporta spēles un Jaungada lielais pasākums, kas ir arī Latvijas Reģionu apvienībai, vienmēr rezultējas nākamajās, turpmākajās nedēļās ar ļoti lielu biedru pieplūdumu. Jo mēs šos pasākumus izmantojam gan tam, lai mēs apvienotu savu politisko spēku, pateiktu paldies visiem tiem, kas ir daudz darījuši tiešām altruistiski politiskā spēka labā, sasnieguši sasniegumus, gan šādā veidā mēs parādām jaunajiem potenciālajiem biedriem, kurus mēs uzaicinām uz šādiem pasākumiem, kas mēs esam, kādi mēs esam. Viņiem ir iespēja apsēsties un parunāties ar mēriem, ar Saeimas deputātiem, ar ministriem savā laikā.”

Izpētot Uzņēmumu reģistra publicēto informāciju par partiju biedru skaitu, redzams, ka LRA biedru sastāvs pa 2023.gadu tiešām pieauga par gandrīz 50 cilvēkiem. Te gan jāatceras, ka tas bija arī gads, kad AS bija nonācis valdībā.

Pēc iekļūšanas Saeimā valsts finansējums būtiski pieauga arī “Progresīvajiem”, kas 2023.gadā saturiskajai nodrošināšanai atvēlēja 42 tūkstošus eiro. Starp partijas tēriņiem par komandas pasākumu nodrošināšanu izceļas kāds punkts: “Drag performance” jeb, kā to savā ziņojumā raksturo KNAB – izklaidējošā izrāde, kuras laikā vīrieši pārģērbjas sieviešu apģērbā.

“Mēs šeit aktīvi tiešām sadarbojamies ar KNAB arī šajos konkrētajos gadījumos, jo mūsu ieskatā tas bija saistīts ar partnerattiecību regulējuma pieņemšanu toreiz. Un es nenoliedzu, ka arī mūsu pusē gadās šāda veida kļūdas, kur attiecīgi tā interpretācija par to, kas drīkst un kas nedrīkst paiet zem valsts finansējuma attiecībā uz rīkotajiem pasākumiem – vai tas ir saturs vai kāds cits jautājums – šīs interpretācijas atšķiras. Šajā brīdī KNAB bija sava interpretācija, mēs to pieņēmām, mēģinājām paskaidrot no savas puses un attiecīgi to kļūdu arī atzīstam atsevišķos gadījumos,” skaidrojas “Progresīvo” līdzpriekšsēdētājs, Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) vadošā spēka – partijas “Latvijas Zemnieku savienība” vadītājs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis apgalvo, ka izklaides pasākumus no valsts budžeta finansējuma saturam ZZS neapmaksā. Biroja un darbinieku uzturēšanai gan 2023.gadā partija iztērēja gandrīz 300 tūkstošus eiro. Tur iekļauta arī biroja studijas iekārtošana, kuras vajadzībām, piemēram, par 3000 eiro nopirkti “DEKO” aizkari. Diezgan nopietni – 110 tūkstošus eiro – ZZS gadā bez vēlēšanām tērēja sadaļā “komunikācijai ar sabiedrību, politiskajai aģitācijai”. Tur iekļauti, piemēram, 28 tūkstoši eiro fizisko personu pakalpojumiem sociālajos tīklos – noprotams, ka tā ir samaksa tā dēvētajiem “influenceriem”.

Valainis apgalvo, ka no lielākas atklātības ZZS nebaidoties, taču stingrākus ierobežojumus valsts finansējumam tā gan neatbalstītu: “Dažādi šie ierobežojumi, kas likumā noteikti, piespiež pilnīgi visus darīt neefektīvas lietas. Kaut gan, to visu noņemot nost, partijas daudz vairāk varētu mērķtiecīgāk strādāt. Un atklātība būtu tas, kas palīdzētu arī politiskās partijas disciplinēt, lai tās šos ieguldījumus iegulda jēgpilni un lai tām nav jāsarkst, kad viņām jautā, kāpēc tas vai tas ir ieguldīts.”

Nacionālā apvienība (NA) pagaidām spiesta iztikt bez valsts finansējuma. Pagājušā gada vidū KNAB apturēja tā izmaksāšana partijai uz gadu, jo KNAB ieskatā 2022.gadā partija pārsniegusi pieļaujamo finansējuma izlietošanas limitu komunikācijai un aģitācijai. Savukārt 2023.gadā arī Nacionālā apvienība no “saturiskajai nodrošināšanai” tērētajiem 106 tūkstošiem eiro pētījumiem izmantoja vien apmēram piekto daļu. Vairāk nekā 70 tūkstoši aizgāja pasākumu nodrošināšanai.

“Mums ir ikgadējie tradicionālie pasākumi, kas ir mūsu faktiski partijas būtiski satura veidošanas sastāvdaļa. Tas, protams, ir lāpu gājiens. Es domāju, ka visi ir pamanījuši lāpu gājienu, ko mēs organizējam katru gadu, un tas ir tradicionāls pasākums, kur ir arī šāda vieda izdevumi. Un, mūsuprāt, tas ir ļoti labs pasākums, kur partija gan organizē, gan piesaista jauniešus, gan arī daudzus citus brīvprātīgos, ne tikai savus biedrus, un noteikti liek aizdomāties par vērtībām, kas ir mūsu partijas pamatvērtības,”

stāsta NA valdes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Ilze Indriksone.

Partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV) pirmajā gadā, kad tai pienācās valsts finansējums, neko acīmredzami neparastu ar to nedarīja un arī ne ar kādu īpašu pētījumu pasūtīšanu neaizrāvās. Lai gan partijas valdes loceklis Edmunds Zivtiņš šonedēļ aktīvi pauda viedokli, ka partiju finansēšana no valsts budžeta būtu jāatceļ, LPV līderis Ainārs Šlesers nav tik kategorisks:

“Mēs varam nonākt līdz situācijai, ka atsakāmies no valsts finansējuma. Bet tad noņemam arī griestus partiju finansēšanā. Noņemam griestus! (..) Tā būs cilvēku izvēle – ja es noziedoju vienu tūkstoti, desmit vai 100 tūkstošus, tad cilvēki zina. Varbūt kāds teiks: nē, Šlesers ir pārāk daudz ziedojis, līdz ar to es neatbalstīšu. Es, piemēram, tādu variantu atbalstītu, iespējams. Bet nevar būt tā, ka ir šis ierobežojums un mēs skraidām kā nabagi pie uzņēmējiem, bet viņi saka – mēs partijai neziedosim, jo mēs negribam iet cauri šīm represijām.”

Šlesers apgalvo, ka vairāki uzņēmēji, kas viņa partijai ir ziedojuši, sūdzas, ka viņus pēc tam “auditējot” KNAB. Kā redzams partiju finanšu datubāzē, šogad ir bijuši divi gadījumi, kad LPV atskaitīja tai maksimāli no vienas personas atļauto 3700 eiro ziedojumu atpakaļ naudas devējam.

KNAB padziļināti analizēja valsts budžeta finansējumu saņemošo politisko spēku finanšu dokumentus un tēriņus piecu gadu laikposmā: no 2018. līdz 2023. gadam. Šajā laikā valsts izmaksātais finansējums partijām ir pieaudzis 12 reizes, savukārt piesaistītais privāto ziedojumu apmērs samazinājies deviņkārtīgi.

Taču sabiedrības iespējas detalizēti uzzināt, kā partijas no budžeta saņemto naudu tērē, ir ierobežotas, un tas samazina atklātību, secināja KNAB. “Mēs redzam, ka būtu precizējami normatīvie akti, ka pārskatos, ko politiskās partijas iesniedz KNAB, un ne tikai, arī lai sabiedrība var redzēt visas pilnīgi izmaksas, kur tiek nauda ieguldīta,” stāsta KNAB Politikas plānošanas un komunikācijas pārvaldes priekšniece Anna Aļošina.

Jautājumi KNAB radās arī par to, cik lietderīgi partijas izmantoja valsts finansējumu, saka Aļošina:

“Mēs redzējām no izmaksām, ka politiskajām partijām ir priekšstati dažādi. Ir ļoti plašam spektram tērēti valsts budžeta līdzekļi, piemēram, dažādiem izklaides pasākumiem. (..) Saturiskai nodrošināšanai, tātad reālai intelektuāla darba darīšanai, reāla tajā skaitā arī politikas reformu veidošana, izstrādāšana paliek kaut kur otrajā plānā.”

KNAB sagatavotais informatīvais ziņojums šobrīd ir saskaņošanas procesā, un tuvāko nedēļu laikā to varētu skatīt valdība. Lai gan KNAB rosina vairākus tehniskus labojumus partiju finansēšanas sistēmā, pašiem valsts finansējuma apmēriem nepieķeroties, finanšu ministrs apgalvo: meklējot naudu aizsardzībai, tiks vētīts arī neatkarīgo institūciju, tai skaitā politisko partiju finansējums.

“de facto” atgādina, ka šogad partijām paredzētais valsts finansējums līdz ar minimālo algu tomēr nepieauga, jo Saeima pagājušajā rudenī nolēma to uz laiku iesaldēt. Saskaņā ar 14.Saeimas vēlēšanu rezultātiem, valsts budžeta finansējumu ir tiesīgas saņemt 13 partijas un to apvienības, kurām piešķirtās naudas kopsumma šogad ir 6,6 miljoni eiro.