Noskaties ⟩ Vismaz 60 incidentos Eiropā manāms Krievijas rokraksts, vēsta raidījums (1)

Pērn maijā svētdienas rītā izcēlās ugunsgrēks lielā tirdzniecības centrā Varšavā, Polijā. Liesmas nopostīja ēku dažu stundu laikā. Polijas dienesti uzreiz sāka izmeklēt Krievijas dienestu iesaisti dedzināšanā. Taču izmeklēšana joprojām nav pabeigta, un Krievijas līdzdalība paliek kā viena no hipotēzēm.

Neskaitot minēto tirdzniecības centru, Polijā aizvadītajā gadā bijušas arī citas aizdomīgas degšanas.

Šonedēļ kādam baltkrievam izvirzīja apsūdzības veikala aizdedzināšanā Krievijas izlūkdienesta uzdevumā. Savukārt kādam ukrainim Polijas tiesa piesprieda astoņu gadu cietumsodu par ļaunprātīgas dedzināšanas plānošanu pēc Krievijas aģentu norādēm.

Pagājušā gadā visā Eiropā uzliesmoja ar Krieviju saistītas sabotāžas un dedzināšanas operācijas, vandālisma akti, kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas. Kā EBU pētnieciskās žurnālistikas tīklam sacīja Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis, pērn Eiropā bijuši ap 500 aizdomīgi incidenti, no kuriem tuvu simtam tiek saistīti ar Krieviju: “Šīs aktivitātes, dažādie uzbrukumi, sabotāža, kiberuzbrukumi, informācijas operācijas turpinās un kļūst arvien intensīvākas.”

Latvijā piefiksēta Krievijas līdzdalība vismaz pāris incidentos. Viens ir pieminekļa apgānīšana Džukstē, ko pastrādāja Krievijas specdienesta uzdevumā strādājoša grupa visās Baltijas valstīs. Otrs gadījums – Latvijas Okupācijas muzeja dedzināšana. Par mantas bojāšanu tiesā trīs vīriešus, bet Eiropas Savienība sankciju sarakstā iekļāvusi savervētāju - Krievijas militārā izlūkdienesta GRU virsnieku Vladimiru Ļipčenko.

Kā nesen intervijā LTV sacīja Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets, ir notikuši vēl vairāki incidenti, kuros “neizslēdzam Krievijas vai Baltkrievijas specdienestu klātbūtni”, bet izmeklēšanas vēl turpinās.

Pērn Latvijā arī tika aizturēti divi Spānijas pilsoņi. Viņi bija plānojuši Lietuvā Šauļos aizdedzināt ražotni, bet tas neizdevās. Abi centās patverties Rīgā, kur tika notverti un izdoti Lietuvai.

“Krievija sāka ar mūsu vēsturiskajai atmiņai nozīmīgu pieminekļu apgānīšanu, un turpināja ar citām sabotāžas akcijām, tādām kā dedzināšana uzņēmumos, kas nodrošināja atbalstu Ukrainai,”

stāsta Lietuvas drošības departamenta direktors Darjus Jaunišķis.

Ar Krieviju saistītai hakeru grupai, attālināti pieslēdzoties pārstrādes rūpnīcai Latvijā, gandrīz izdevās izraisīt ugunsgēku graudu kaltē. “Daļa graudu pat sāka tikt ietekmēti negatīvā veidā, bet to izdevās laicīgi apturēt. Un šeit atkal izdevās tas faktiski tāpēc, ka šiem te krievu haktīvistiem viņiem ir raksturīgi visu laiku strādāt ne tikai kibervirzienā, bet arī informācijas operāciju virzienā. Tad viņi amplificē savus sasniegumus, cenšoties dižoties pārsvarā Telegram kanālos,” stāsta kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Ar Krieviju saistītu hakeru uzbrukumi neapsīkst, un nereti seko pēc Latvijas, Eiropas Savienības un NATO amatpersonu izteiktā atbalsta Ukrainai.

EBU izmeklējošās žurnālistikas tīkls pievērsa uzmanību vairāk nekā 80 dažādiem incidentiem Eiropā pēdējā gada laikā, kuros bija saskatāma iespējama saistība ar Krieviju.

Par “pierādītu” saistību ar Krieviju var uzskatīt aptuveni 10 gadījumos, kur ir galīgie tiesu spriedumi vai ir noslēgušās izmeklēšanas. 17 gadījumos iestādes ir izvirzījušas apsūdzības saistībā ar Krievijas iejaukšanos, un lietas joprojām tiek izskatītas. 34 notikumi, kas tiek uzskatīti par aizdomīgiem, joprojām tiek oficiāli izmeklēti.

“Mums nepieciešams ļoti ātri likt šiem noziedzniekiem atbildēt. Tie ir sīki noziedznieki, kas tiek rekrutēti šo aktu veikšanai. Un ja mēs varam parādīt, ka viņus notversim, un jūs nonāksiet cietumā, ja tā darīsiet, vienalga, cik naudu jums piedāvā, domāju, ka tad redzēsim samazinājumu šajos skaitļos,”

uzskata ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa.

Savervētajiem eiropiešiem bieži sākumā tiek uzticēti vienkārši uzdevumi. Piemēram, Beļģijas sabiedriskā medija VRT žurnālistam, kurš bija iefiltrējies prokrieviskas hakeru grupas čatā, vispirms lūdza Briselē līmēt rupjas uzlīmes par NATO, kuras atsūtīja pa pastu. Par 10 uzlīmēm Eiropas kvartālā piesolīja 50 eiro kriptovalūtā.

Starp grūtāk konstatējamiem un pierādāmiem ir incidenti, kas saistīti ar zemūdens kabeļu bojājumiem Baltijas jūrā. Lai gan jūrniecības eksperti uzskata pat maz ticamu, ka bojājumi būtu nejauši, civilie un militārie izlūkdienesti pagaidām nav guvuši tiešus pierādījumus par sabotāžu.

Atvaļinātais ģenerālis Bens Hodžess, bijušais ASV armijas Eiropā komandieris, uzskata, ka Kremlim līdz šim izdevies neļaut eiropiešiem skaidri atzīt, ar ko Krievija nodarbojas.

“Mēs neesam paveikuši labu darbu, nodrošinot uzraudzību katram kuģim, kas ienāk Baltijas jūrā, vai savelkot kopā visas šīs dažādās aktivitātes. Tāpēc es domāju, ka veids, kā mēs to varam pārtraukt, ir uzskatīt to par daļu no Krievijas karadarbības,”

pārliecināts Hodžess.

Baltijas jūras zemūdens infrastruktūras aizsardzībai NATO šogad sāka īpašu militāro operāciju, lai pieskatītu starptautiskos ūdeņus.

“Es domāju, ka mēs redzam divas lietas. Stabilu tendenci. Tātad Baltijas jūrā vien mēnesī ir vismaz viens nopietns negadījums attiecībā uz kabeļu pārgriešanu. (..) Un otra lieta, ko mēs redzam, ir palielināta Krievijas riska apetīte,”

teic NATO ģenerālsekretāra palīga vietnieks Džeimss Apaturajs.

NATO pārstāvis atzīmē, ka Krievija uztver hibrīdās aktivitātes kā daļu no karadarbības un tās diez vai pārtrauks: "Tātad šie hibrīduzbrukumi, es esmu pilnīgi pārliecināts, mēs visi esam pārliecināti, turpināsies arī pēc Ukrainas kara beigām, jo viņi nevar un negrasās mums uzbrukt militāri. Bet viņi ir neapmierināti un vēlas īstenot savas ambīcijas citos veidos.”

Kremlis paziņojis, ka Krievijai izvirzītās apsūdzības par tās iesaisti sabotāžas darbībās Eiropā un ASV ir "tukšas" un nav pierādītas. Tas neatbilst patiesībai, jo visai daudzos gadījumos pieķertie paši atzīst strādāšanu Krievijas specdienestu uzdevumā.