Pret resnāku koku brīvu ciršanu iestājas Dabas aizsardzības pārvalde un atgādina par pārkāpumu procedūru, kas uzsākta pret Latviju saistībā ar nepietiekamu lapkoku praulgrauža aizsardzību. Šis kukainis mīt vecos platlapju kokos.
“Sanāk, no vienas puses, mēs cenšamies šo pārkāpumu procedūru novērst un uzlabot vecu koku aizsardzību. No otras puses, mēs ļaujam vecākus kokus izcirst,”
teica DAP ģenerāldirektores vietnieks Andris Širovs.
Vides organizācijas iebilst arī pret priekšlikumu atļaut īpašniekiem brīvi cirst kokus slēgtā privātā teritorijā, piemēram, pagalmā, neatkarīgi no celma caurmēra. Zemkopības ministrijas pārstāve L. Pamovska to pamato šādi: “Arī cilvēka labbūtība viņa privātajā pagalmā ir nozīmīga. Ja tas koks patiešām cilvēkam traucēs, tad viņš darīs visu, lai no tā koka tiktu vaļā. Ar administratīvo slogu, ar normatīvo aktu spiest cilvēkam domāt par to, kā no tā koka varbūt ar nelikumīgiem līdzekļiem tiktu vaļā, tas arī nav labi.”
Kokkopju-arboristu biedrības valdes loceklis Gvido Leiburgs uzskata citādi:
“Katrs koks iekšpagalmā ir svarīgs, tāpēc vajag to mazo administratīvo bremzīti, kas pasaka – bet tiešām padomājiet, vai jūs gribat cirst to koku.”
Līdzīgu principu – ļaut cirst bez liekas saskaņošanas – Zemkopības ministrija attiecina arī uz ceļmalām un alejām, kur kokus varēs pēc saviem ieskatiem nocirst autoceļa īpašnieks. Iepriekš ne reizi vien šādi apturēta ainavisku aleju izciršana. Būvniekiem grib ļaut, nevaicājot pašvaldības viedokli, cirst kokus arī putnu ligzdošanas laikā – no aprīļa vidus līdz jūnija beigām. Savukārt pašvaldībām plāno ļaut arī pašām izlemt, vai tās vēlas rīkot publisko apspriešanu pirms koku izciršanas ārpus meža.
“Šajā te administratīvā sloga mazināšanas procesā sākotnēji un līdz šim ir dominējušas tieši ekonomiskās intereses. Bet vēl jau ir sabiedrības kopīgās intereses kaut vai patīkamai dzīves videi pilsētā un ciemos, un dabas daudzveidības, dabas kvalitātes intereses. Un ļoti svarīgi ir šīs intereses visas saprātīgi saskaņot, izvērtēt un vienoties par kādu saprātīgu risinājumu. Citādi, mēģinot mazināt administratīvo slogu, tas slogs tiek radīts vēl lielāks, kaut vai noteikumu apspriešanas laikā,”
uzsvēra Latvijas Dabas fonda eksperte Lelde Eņģele.
ZM sola vēl precizēt grozījumu redakciju, taču zemkopības ministrs ir apņēmības pilns virzīt jaunos noteikumus izskatīšanai valdībā jau šopavasar.