Valdība neplāno noteikt agrāko pieļaujamo mācību stundu sākuma laiku

MK uzskata, ka minētais jautājums ir jālemj izglītības iestādēm, kā arī nepieciešams izstrādāt attiecīgas vadlīnijas vai rekomendācijas. Lēmums izriet no tiesībsarga veiktās skolēnu vecāku interneta aptaujas, kurā 94,4% no vecākiem atzinuši, ka viņu bērniem stundas sākas starp plkst.8 un 9.

Vēstules projektā minēts, ka MK ir iepazinies ar tiesībsarga atzinumu par izglītības iestāžu mācību sākuma laika noteikšanu un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) vēstuli par informācijas sniegšanu par izglītības iestāžu mācību darba laika organizēšanu, kā arī ar interneta aptaujas rezultātiem.

MK ieskatā, nosakot bērna labākās intereses, nepieciešams tiekties uz bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu, atbilstoši situācijai ņemot vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina bērna vajadzībām un spējām atbilstošu kvalitatīvu izglītību, bērna vajadzībām atbilstošu veselības aizsardzību, bērna vecumam, emocionālajām un fiziskajām vajadzībām atbilstošu aprūpi, kā arī atbalstu bērna līdzsvarotai garīgajai un fiziskajai attīstībai.

Spēkā esošie tiesību akti nosaka, ka izglītības iestādēs vienas mācību stundas ilgums ir 40 minūtes, atkarībā no bērna izglītības pakāpes dienā mācību ilgums nevar pārsniegt piecas līdz astoņas stundas, kā arī nedēļā mācību ilgums nevar pārsniegt 22 līdz 36 stundas. Tāpat pārtraukumiem starp mācību stundām jābūt vismaz desmit minūtes un jābūt vismaz vienam 30 minūšu ilgam pārtraukumam, kas paredzēts ēšanai.

MK uzsver, ka būtiska nozīme ir ne tikai formālās izglītības kvalitatīvai apguvei, bet arī neformālās jeb interešu izglītības iespēju nodrošināšanai, lai izglītojamais savlaicīgi pēcpusdienā varētu apmeklēt kultūrizglītības, sporta, tehniskās jaunrades, vides un citas interešu izglītības nodarbības, tādējādi vispusīgi attīstoties un pilnveidojot talantus.

Valdībā informē, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) regulāri rīko informatīvus pasākumus ar pašvaldību institūcijām par aktualitātēm izglītības jautājumos. Nākamajā informatīvajā pasākumā pašvaldību izglītības pārvaldes plānots iepazīstināt ar tiesībsarga atzinumā ietvertajām rekomendācijām un interneta aptauju, noskaidrot pašvaldību redzējumu šajā jautājumā, kā arī apzināt objektīvus iemeslus sākt mācības pirms plkst.8.

Tāpat, ņemot vērā pašvaldību sniegto redzējumu un skaidrojumu, IZM līdz 2024./2025. mācību gada beigām izstrādās vadlīnijas mācību sākuma laika noteikšanai vispārējās izglītības iestādēs.

Vēstules projektā arī minēts, ka atbilstoši Tiesībsarga biroja priekšlikumam par vadlīniju un rekomendāciju izstrādi, lai veicinātu bērnu un viņu vecāku, pašvaldību un izglītības iestāžu izpratni, kā arī sabiedrības plašāku izpratni par miega nozīmi un zināšanas par miega higiēnu, BKUS Metodiskās vadības centrs sadarbībā ar BKUS Epilepsijas un miega medicīnas centru piekritis iesaistīties miega higiēnas vadlīniju izstrādē līdz 2025.gada beigām.

Tāpat VM šobrīd izstrādā Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2025.-2027.gadam, kurā paredzēti pasākumi jauno un topošo vecāku izglītošanā par bērna attīstību un aprūpi, kā arī par psihiskās veselības saglabāšanu un nepieciešamā atbalsta saņemšanas iespējām. Plāna projektā ir iekļauti vairāki pasākumi ar mērķi veicināt sabiedrības izglītošanu par bērnu attīstības un emocionālās audzināšanas principiem, tai skaitā miega higiēnu un veselību, kā arī par digitālo tehnoloģiju pārmērīga un nekontrolēta patēriņa riskiem un ietekmi uz bērnu veselību.

MK atzīmē, ka līdz 2026.gada otrajam pusgadam paredzēts arī nodrošināt regulāras izglītojošās lekcijas topošajiem un jaunajiem vecākiem par bērna miega veselību, kā arī izstrādāt izglītojošus informatīvus materiālus vecākiem, tostarp topošajiem un jaunajiem vecākiem par miega kvalitāti bērniem un tā ietekmi uz attīstību un veselību dažādos vecumposmos.

Valdībā uzsver, ka svarīgi ir pievērst uzmanību arī tiem bērniem un jauniešiem, kuriem veselības un attīstības apdraudējuma risks varētu būt lielāks. Tāpēc turpmākajā darbā ar tiesībsarga aktualizēto jautājumu MK papildu uzmanību pievērsīs bērnu riska grupām, kurām problēma saistībā ar nepietiekamu miega daudzumu ikdienā un tā radītajām negatīvajām sekām varētu būt īpaši izteikta.

Pēc attiecīgo vadlīniju izstrādes IZM sadarbībā ar VM un Labklājības ministriju aktualizēs šo jautājumu informatīvos pasākumos, kā arī attiecīgās ministrijas nodrošinās sabiedrības informēšanu un informācijas publiskošanu savu institūciju, tostarp padotības iestāžu mājaslapās.

Jau ziņots, ka tiesībsargs līdz nākamā gada 31.martam aicinājis valdību noteikt, ka mācību stundas, konsultācijas un fakultatīvās nodarbības skolās nevar sākties agrāk par plkst.8. Viņa aicinājumam pievienojušies arī BKUS mediķi.

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka šādas izmaiņas līdz šim veikt liedzis izpratnes trūkums par pilnvērtīga miega ietekmi uz bērna veselību, attīstību un uzvedību, tai skaitā atbildīgajās ministrijās.

Jansona ieskatā, vēlamais scenārijs būtu, lai pamatskolā mācību stundas sāktos no plkst.8.30, bet vidusskolās - no plkst.9. Šobrīd valsts nenosaka mācību sākuma laiku izglītības iestādēm, tādējādi skolām ir rīcības brīvība šajā jautājumā, atzīmē tiesībsargs.

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere uzsver, ka pārāk agrs mācību sākuma laiks, sevišķi pusaudžiem, var ietekmēt viņu tiesības uz pilnvērtīgu miegu, veselību un attīstību. "Tādēļ viena no mūsu rekomendācijām Ministru kabinetam ir izstrādāt tādas vadlīnijas pašvaldībām, vecākiem un skolēniem, kas veicinātu izpratni par miega nozīmi bērna attīstībā un tāda mācību sākšanas laika noteikšanu, kas atbilstu bērnu labākajām interesēm," pauž Grāvere.

BKUS Epilepsijas un miega medicīnas centra pārstāvji skaidro, ka miegs ir izdzīvošanai vitāli svarīgs process tāpat kā pilnvērtīgs uzturs vai elpošana. Miegam ir liela nozīme atmiņas veidošanā, emociju apstrādē un smadzeņu attīstībā, atzīmē BKUS.

Slimnīcā norāda, ka nepietiekams vai nekvalitatīvs miegs var ietekmēt bērna psihoemocionālo un fizisko veselību, kā arī pasliktināt sekmes un panākumus mācību procesā.

BKUS īpašu vērību aicina pievērst tieši pusaudžu tiesībām uz pilnvērtīgu miegu. Slimnīcā norāda, ka pusaudžu vecumā smadzeņu darbībā notiek dažādas izmaiņas, piemēram, aizkavējas melatonīna izdale, tādēļ jaunietim miegainības sajūta iestājas vēlāk nekā pieaugušajam. Šīs izmaiņas smadzenēs kopā ar vides un psihosociālajiem faktoriem var izraisīt bezmiegu vai aizkavēto miega - nomoda fāzes sindromu.

Savukārt nepietiekams miega daudzums var nelabvēlīgi ietekmēt smadzeņu funkcionēšanu, kurā skolēns var nebūt spējīgs kontrolēt emocijas, atzīmē BKUS. Tas savukārt var veicināt psiholoģiska vai psihiatriska rakstura problēmas, kas vēl vairāk pasliktina miegu. Balstoties uz pieredzi un zinātniskajiem pierādījumiem, BKUS Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciālisti stingri atbalsta vēlāku skolas sākumu pusaudžiem.