/nginx/o/2025/03/17/16717542t1ha214.jpg)
Krievija sarunās ar ASV un Ukrainu mēģinās panākt, lai miera līgumā tiktu iekļauts punkts, ka Ukraina nevarēs iestāties NATO, paziņojis Krievijas ārlietu ministra vietnieks.
Krievija sarunās ar ASV un Ukrainu mēģinās panākt, lai miera līgumā tiktu iekļauts punkts, ka Ukraina nevarēs iestāties NATO, paziņojis Krievijas ārlietu ministra vietnieks.
"Mēs pieprasīsim, lai negrozāmas drošības garantijas būtu daļa no vienošanās," Aleksandrs Gruško teica Krievijas izdevumam "Izvestija". "Daļa no šīm garantijām būtu Ukrainas neitrālais statuss, NATO dalībvalstu atteikšanās uzņemt [Ukrainu] aliansē."
Kā ziņots, otrdien gaidāma ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
"Nedēļas nogalē ir paveikts liels darbs. Mēs gribam redzēt, vai mēs varam izbeigt šo karu," svētdien sacīja Tramps.
"Mēs runāsim par zemi. Mēs runāsim par spēkstacijām," viņš sacīja. Tramps to nosauca par "noteiktu aktīvu sadalīšanu".
Savukārt neoficiāli Ukrainas amatpersonu izteikumi liecina, ka Ukraina nav gatava pilnībā atdot Krievijas kontrolē Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalus, par kuru aneksiju Krievija ir paziņojusi, taču tos nav pilnībā okupējusi.
Citas "sarkanās līnijas", no kurām Ukraina negrasās atkāpties, pēc laikraksta informācijas avotu teiktā, ir Krievijas nolaupīto tūkstošiem Ukrainas bērnu atgriešanās, Krievijas nelikumīgi aizturēto tūkstošiem civiliedzīvotāju, kuri nav uzskatāmi par karagūstekņiem, atgriešanās, kā arī nepieciešamība pēc starptautiskām drošības garantijām, ja Krievija pārkāps pamiera nolīgumu.
Savā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps solīja vienā dienā atrisināt karu, kas sākās ar Krievijas 2014.gadā pastrādāto Krimas aneksiju un karu Austrumukrainā, bet savu tagadējo veidolu sasniedza pēc Krievijas 2022.gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.