Zauere atstāj "Eiropas dzelzceļa līniju" valdes locekles amatu

Zauere amatu atstāj, jo ir pieņēmusi jaunus karjeras izaicinājumus, savukārt viņas vietā SM plāno iecelt valdes locekļa pienākumu izpildītāju.

Vienlaikus EDZL valdes priekšsēdētāja pienākumus turpina pildīt Ēriks Diļevs. Valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa pienākumu izpildītāju pilnvaru termiņš būs līdz brīdim, kad noslēgsies publisks konkurss, pēc kura kapitāldaļu turētāja pārstāvis ievēlēs EDZL valdi.

Zauere EDZL valdē strādāja kopš 2024.gada 9.maija, bet kopumā ar "Rail Baltica" projektu viņa bijusi saistīta astoņus gadus.

Atstājot amatu, Zauere norāda, ka pēdējā gada laikā viņa strādāja stratēģiski nozīmīgā posmā "Rail Baltica" projektā. "Šis ir būtisks gads projekta turpmākajai attīstībai Latvijā, jo ne tikai jāsāk liela apmēra pamattrases būvdarbi un jāpalielina projekta attīstības temps, bet arī, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, "Rail Baltica" nozīme ir kļuvusi vēl svarīgāka, īpaši militāri stratēģiskajā kontekstā," piebilst Zauere.

EDzL atzīmē, ka pērn viens no svarīgākajiem darba virzieniem ir bijusi projekta tvēruma pārskatīšana, lai pielāgotu infrastruktūras risinājumus ekonomiskajiem apstākļiem. Tāpat pēdējā gada laikā EDzL strādāja pie "Rail Baltica" projekta izmaksu optimizācijas, piemēram, "Rail Baltica" Rīgas lidostas stacijas būvdarbu un tehniski ekonomiskās izpētes dēļ ietaupīti 11,93 miljoni eiro, savukārt Rīgas Centrālā mezgla izbūvē - 503 650 eiro.

Vienlaikus Salaspils intermodālā loģistikas centra projektēšanas optimizācijā samazinātas izmaksas no 194 miljoniem eiro līdz 75 miljoniem eiro. Tāpat pērn kopējais EDzL budžets samazināts par 12%, ietaupot 1,32 miljonus eiro algu fondā un samazinot administratīvās izmaksas par vairāk nekā 396 000 eiro, atzīmē EDzL.

EDzL atgādina, ka pērn "Rail Baltica" projektā Latvijā ir panākta papildu Eiropas Savienības (ES) finansējuma piesaiste, nodrošinot 346,1 miljonu eiro pamattrases būvdarbiem prioritārajā virzienā no Lietuvas robežas līdz Misai. Vienlaikus ir sākti sagatavošanās darbi pamattrases būvdarbiem visā Latvijas teritorijā, kā arī stiprināta sadarbība ar VAS "Latvijas dzelzceļš"(LDz), veicot nepieciešamās darbības, lai pārskatītu sadarbības formātus un ciešākas dzelzceļa sistēmu integrācijas iespējas.

Jau ziņots, ka atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.