Vairāk nekā 30 valstis gatavas sūtīt miera uzturētājus uz Ukrainu, paziņo Lielbritānija (1)

"Līdzdalības iespējas būs dažādas, taču tie būs būtiski spēki, ievērojams skaits valstu piešķirs karaspēku, un vēl vairāk valstu sniegs savu ieguldījumu citā veidā," britu ierēdņa teikto citēja televīzijas kanāls "Sky News" un ziņu aģentūra AFP.

Sestdien virtuāli tikās 26 Rietumvalstu līderi, divi augsta ranga Eiropas Savienības pārstāvji un NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. Viņi apspieda iespējas piedalīties miera uzturēšanas spēkos.

Gatavību veidot miera uzturēšanas spēkus jau apliecinājusi Lielbritānija un Francija.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zeleskis ir paudis gatavību vienoties ar Krieviju par pamieru uz 30 dienām.

Savukārt Krievija ir vairākkārt paziņojusi, ka tā nepiekritīs NATO karavīru izvietošanai Ukrainā.

Maskava uzskata par "nepiemērotu un absurdu" apspriest iespējamo NATO un ES valstu miera uzturēšanas kontingenta nosūtīšanu uz Ukrainu pamiera gadījumā, intervijā laikrakstam "Izvestija" sacīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško, piebilstot, ka Krievijai "ir pilnīgi vienalga, ar kādu marķējumu Ukrainas teritorijā varētu tikt izvietoti NATO kontingenti: vai tā būtu ES, NATO vai valsts līmenī".

"Ja viņi tur parādās, tas nozīmē, ka tie ir izvietoti konflikta zonā ar visām no tā izrietošajām sekām, kas attiecas uz šiem kontingentiem kā uz konflikta pusi," apgalvoja Gruško.

Uz jautājumu, vai miera uzturēšanas kontingentam būs atļauts atbildēt ar uguni Krievijas apšaudes gadījumā, Stārmera pārstāvis aicināja atcerēties, ka "Krievija, izvietojot karaspēku, nav jautājusi Ukrainai". "Mēs rīkojam operatīvās plānošanas sanāksmes," viņš informēja.

Amatpersona piebilda, ka pagaidām nezina, vai ASV piedalīsies iespējamo koalīcijas valstu aizsardzības vadītāju diskusijās 20.martā. Lielbritānija "regulāri apspriežas ar ASV kolēģiem", viņš sacīja.

Stārmers norādīja, ka viņš atzinīgi vērtētu visus piedāvājumus atbalstīt koalīciju. Vairākas valstis varētu sniegt loģistikas palīdzību vai izlūkošannas datus, norādīja ziņu aģentūra AFP. Valstis varētu arī atļaut izmantot savus lidlaukus vai nodrošināt miera uzturētājus ar naktsmītnēm.