Baltijas valstu un Polijas aizsardzības ministri rosina izstāšanos no Otavas konvencijas (14)

AM uzsver, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas reģionā, Latvijas aizsardzības vajadzības, konsultācijas ar sabiedrotajiem, kā arī, lai apliecinātu solidaritāti un vienotību ar citām reģiona valstīm.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzsver, ka ministrija nopietni izvērtē visas iespējas, lai stiprinātu Latvijas atturēšanas un aizsardzības spējas. Pēc Sprūda teiktā, ir jāgatavojas, ka Krievija turpinās radīt apdraudējumu reģionam, neatkarīgi no tā, kā attīstīsies karadarbība Ukrainā.

Aizsardzības ministru sniegtā rekomendācija ir ļoti svarīga Latvijai, un reģionālā pieeja kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju šajā jautājumā ir bijusi būtiska. Pēc iespējas ātri šo jautājumu skatīsim valdībā, lai lemtu par turpmāko Latvijas rīcību. https://t.co/VUjFlG3xQR

— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) March 18, 2025

Izstājoties no Otavas konvencijas, ir potenciāls nodrošināt pretkājnieku mīnu ražošanu un vienlaikus turpināt ievērot starptautiskās normas un humanitārās tiesības, un konsultēsimies ar sabiedrotajiem, klāsta Sprūds.

AM un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir veikuši izvērtējumu par Latvijas dalību Otavas konvencijā, analizējot pretkājnieku mīnu militārā pielietojuma efektivitāti un politiskos aspektus, kas saistīti ar citu sabiedroto nostāju pret konvencijas saistībām. Tāpat tikuši vērtēti praktiskie apsvērumi par šādas munīcijas iegādi vai ražošanu.

Izvērtēšanas procesā secināts, ka Latvijā un reģiona valstīs ir iespējams attīstīt pretkājnieku mīnu ražošanu. Latvijas industrijā ir novērojamas nepieciešamās spējas un ir attīstīta metālapstrāde, savukārt reģionālā pieeja ļaus mazināt atkarību no ārvalstu piegādēm, īpaši sprāgstvielu un kaujas lādiņu jomā, norāda AM.

Izvērtēšanas procesā nozīmīgas bijušas konsultācijas ar sabiedrotajiem, īpaši ar tām NATO dalībvalstīm, kuru karavīri dienesta pienākumus pilda Latvijā. Sabiedrotie esot pauduši izpratni par Latvijas iespējamu izstāšanos no Otavas konvencijas un apliecinājuši turpmāku sadarbību aizsardzības jomā. AM atzīmē, ka arī izstāšanās procesa gaitā turpināsies informācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem.

AM un Ārlietu ministrija cieši sadarbosies tālākajos procesa soļos, atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem un uzdevumiem, uzsver ministrijā, papildinot, ka likumprojektu skatīs Saeima, kas pieņems gala lēmumu par izstāšanos no konvencijas.

Ja likums par izstāšanos Saeimā tiek pieņemts, par to tiks informētas visas pārējās dalībvalstis, depozitārijs jeb ANO ģenerālsekretārs un ANO Drošības padome. Izstāšanās stāsies spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu būs saņēmis depozitārijs.

AM apliecina, ka Latvija turpinās ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, tostarp civiliedzīvotāju aizsardzību bruņotu konfliktu laikā, vienlaikus nodrošinot savas drošības vajadzības. Jebkāda iespējamā nevadāmo pretkājnieku mīnu iegāde, izvietošana un izmantošana būs atkarīga no militārās loģikas un aizsardzības spēju attīstības prioritātēm. Daļa no munīcijas, ko bruņotie spēki jau ir iegādājušies un turpinās iegādāties, ir dažāda veida mīnas - gan prettanku, gan vadāmās pretkājnieku mīnas.

Baltijas valstu un Polijas aizsardzības ministri kopīgā paziņojumā uzsver, ka kopš Otavas konvencijas ratifikācijas drošības situācija mūsu reģionā ir ievērojami pasliktinājusies.

"Militārie draudi NATO dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ir ievērojami palielinājušies. Ņemot vērā šo nestabilo drošības vidi, ko raksturo Krievijas agresija un tās pastāvīgie draudi eiroatlantiskai kopienai, ir būtiski izvērtēt visus pasākumus, lai stiprinātu mūsu atturēšanas un aizsardzības spējas. Mēs uzskatām, ka pašreizējā drošības vidē ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt mūsu aizsardzības spēkiem elastību un izvēles brīvību potenciāli izmantot jaunas ieroču sistēmas un risinājumus, lai stiprinātu alianses neaizsargātā austrumu flanga aizsardzību," teikts paziņojumā.

Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs norāda, ka četru valstu kopīgais paziņojums nemaina faktu, ka, pamatojoties uz Igaunijas Aizsardzības spēku komandiera militāro novērtējumu, Igaunijas valsts aizsardzībai nav nepieciešams ieviest bruņojumā kājnieku mīnas.

"Visu diskusiju laikā par kājnieku mīnām mēs esam ievērojuši principu, ka lēmumi attiecībā uz Otavas konvenciju jāpieņem solidāri un saskaņoti reģionā. Tajā pašā laikā mēs pašlaik neplānojam izstrādāt, uzkrāt vai izmantot (..) kājnieku mīnas. Iegādājoties militārās spējas, mēs arī turpmāk vadīsimies pēc Igaunijas Aizsardzības spēku vajadzībām un pieprasījumiem," sacīts Pevkura paziņojumā.

Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs Sauļus Skvernelis uzsvēris, ka izstāšanās no Otavas konvencijas ir nepieciešams solis, lai aizsargātu valsts robežas, ziņo aģentūra BNS.

"Šis lēmums ir nepieciešams, un tas tika apspriests Valsts aizsardzības padomes formātā. Tas ir nepieciešams, ņemot vērā mūsu robežas garumu ar naidīgām valstīm un to, kas notiek Ukrainā. Ienaidnieks diemžēl neievēro nekādas konvencijas," žurnālistiem sacīja Skvernelis.

"Runājot par mūsu robežas aizsardzību, kājnieku mīnas ir svarīgas, tās noteikti ļauj mums efektīvi aizsargāties," viņš piebilda.

Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Dokumentam, kas stājās spēkā 1999.gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu.

Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.