Baltijas valstu un Polijas aizsardzības ministri kopīgā paziņojumā uzsver, ka kopš Otavas konvencijas ratifikācijas drošības situācija mūsu reģionā ir ievērojami pasliktinājusies.
"Militārie draudi NATO dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ir ievērojami palielinājušies. Ņemot vērā šo nestabilo drošības vidi, ko raksturo Krievijas agresija un tās pastāvīgie draudi eiroatlantiskai kopienai, ir būtiski izvērtēt visus pasākumus, lai stiprinātu mūsu atturēšanas un aizsardzības spējas. Mēs uzskatām, ka pašreizējā drošības vidē ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt mūsu aizsardzības spēkiem elastību un izvēles brīvību potenciāli izmantot jaunas ieroču sistēmas un risinājumus, lai stiprinātu alianses neaizsargātā austrumu flanga aizsardzību," teikts paziņojumā.
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs norāda, ka četru valstu kopīgais paziņojums nemaina faktu, ka, pamatojoties uz Igaunijas Aizsardzības spēku komandiera militāro novērtējumu, Igaunijas valsts aizsardzībai nav nepieciešams ieviest bruņojumā kājnieku mīnas.
"Visu diskusiju laikā par kājnieku mīnām mēs esam ievērojuši principu, ka lēmumi attiecībā uz Otavas konvenciju jāpieņem solidāri un saskaņoti reģionā. Tajā pašā laikā mēs pašlaik neplānojam izstrādāt, uzkrāt vai izmantot (..) kājnieku mīnas. Iegādājoties militārās spējas, mēs arī turpmāk vadīsimies pēc Igaunijas Aizsardzības spēku vajadzībām un pieprasījumiem," sacīts Pevkura paziņojumā.
Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs Sauļus Skvernelis uzsvēris, ka izstāšanās no Otavas konvencijas ir nepieciešams solis, lai aizsargātu valsts robežas, ziņo aģentūra BNS.
"Šis lēmums ir nepieciešams, un tas tika apspriests Valsts aizsardzības padomes formātā. Tas ir nepieciešams, ņemot vērā mūsu robežas garumu ar naidīgām valstīm un to, kas notiek Ukrainā. Ienaidnieks diemžēl neievēro nekādas konvencijas," žurnālistiem sacīja Skvernelis.
"Runājot par mūsu robežas aizsardzību, kājnieku mīnas ir svarīgas, tās noteikti ļauj mums efektīvi aizsargāties," viņš piebilda.
Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Dokumentam, kas stājās spēkā 1999.gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu.
Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.