KNAB vadītājs: Latvijas kritumu korupcijas uztveres indeksā ietekmējis viens konkrēts pētījums (4)

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" Straume konkrētā pētījuma nosaukumu neminēja, vien pastāstīja, ka to esot vadījis kāds pašmāju pētnieks. Latvijas KUI aprēķināšanā parasti esot ņemti vērā deviņi pētījumi, bet pēdējā gadā un vēl vienā no iepriekšējiem gadiem aprēķinos izmantoti desmit pētījumu dati.

Viens konkrētais pētījums, kuru Straume vaino Latvijas rezultāta pavilkšanā uz leju, pirms pāris gadiem Latvijai esot devis 52 punktus, bet pēdējā gadā - vien 32 punktus. "Igaunijai šajā pašā pētījumā ir 79 [punkti]. Bet būtiskākais, kas šajā pētījumā tiek ņemts vērā, ir ģeopolitika, militārā konflikta draudi, kiberdrošība, kritiskās infrastruktūras bojāšana, inflācija. Es neredzu, ka Latvija būtu divas vai divarpus reizes sliktāka šajā situācijā," pauda Straume, piebilstot, ka inflācija Igaunijā esot pat augstāka, un kritisko infrastruktūru tur bojā tāpat kā Latvijā.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Straumem neesot skaidrs, kāpēc konkrētajā pētījumā Latvijai bijis tik slikts rezultāts, un kāpēc tas ņemts vērā Latvijas gadījumā, bet nav ņemts vērā Lietuvas gadījumā. "Ja šis pētījums netiktu ņemts vērā, kā tas bija pagājušajā gadā, mums [KUI] būtu 63 punkti - tikpat, cik Lietuvai," skaidroja KNAB priekšnieks.

Viņš uzskata, ka ar šo vienu konkrēto pētījumu "mēs starp trim Baltijas valstīm paši sev esam kārtīgi iešāvuši kājā no investoru skatupunkta, jo tā situācija nav tik atšķirīga starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, lai mēs saņemtu zemāku rezultātu, un it īpaši šajā vienā sadaļā, kas uz korupciju patiesībā vispār nemaz neattiecas".

Vaicāts, vai lūgs skaidrojumu pētniekiem, kāpēc tad Latvija konkrētajā jomā uzrādījusi tik sliktus rezultātus, Straume atbildēja, ka pagaidām šis jautājums esot atstāts biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" ziņā, kas ir KUI veidotāja "Transparency International" Latvijas nodaļa. KNAB priekšnieks pauda cerību, ka varbūt ir pieļauta kāda kļūda, apkopojot pētījumu datus. Tomēr, ja kļūda nav pieļauta, tad Straume uzskata, ka pētījums neesot objektīvs.

Kā ziņots, "Transparency International" februārī publicētajā jaunākajā KUI Latvijas rādītājs, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, ir pasliktinājies par vienu punktu, atkārtoti sasniedzot 59 punktus jeb 2021. un 2022.gada līmeni. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot stabilu ilgtermiņa izaugsmi.

Kā uzsver "Delna", Latvijas jaunākais rezultāts skaidri parāda to, ka nav izdevies sasniegt mērķi - 2024.gadā KUI iegūt 64 punktus, kā arī ir ļoti apšaubāms, ka 2027.gadā izdosies iegūt noteiktos 67 punktus.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur rezultāts šogad ir krities. Analizējot ilgtermiņa tendences, var secināt, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā ilgtermiņā KUI tomēr ir stabilāka izaugsmes tendence nekā Latvijā. Igaunija saglabā 76 punktus, savukārt, Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 63 punktus - tās visu laiku augstāko rezultātu.

Latvijas KUI rādītājs 2023.gadā bija 60, 2022. un 2021.gadā - 59, 2020.gadā - 57, 2019.gadā - 56, 2018. un 2017.gadā 58 punkti, bet pirms tam tas bija zemāks.