Arī Igaunija virzās uz izstāšanos no Otavas konvencijas

Lēmumu par izstāšanos no konvencijas var pieņemt Igaunijas parlaments.

“Mūsu kaimiņvalsts Krievija ir agresors, kas arī turpmāk būs visnopietnākais drošības apdraudējums ne tikai Igaunijai, bet visai Eiropai,” sacīja Cahkna. “Drošības situācija ir ievērojami pasliktinājusies kopš 2004. gada, kad Igaunija pievienojās šai konvencijai, jo Krievija jau vairāk nekā trīs gadus īsteno pilna mēroga karu pret Ukrainu. Krievija rupji pārkāpj savas starptautiskās saistības, izmanto militāru agresiju savu mērķu sasniegšanai un ir vai nu izstājusies no starptautiskiem līgumiem, vai arī tos klaji pārkāpj.”

Ārlietu ministra ieskatā, ņemot vērā pašreizējo drošības vidi, ir būtiski izvērtēt visus līdzekļus, lai stiprinātu atturēšanas un aizsardzības spējas, kā arī nodrošinātu Igaunijas bruņotajiem spēkiem nepieciešamo elastību un izvēles brīvību.

“Krievija nav pievienojusies kājnieku mīnu aizliedzošajai Otavas konvencijai, un nav pareizi, ka mēs paši sev aizliedzam izmantot ieročus, kurus Krievija ir gatava izmantot pret mums,” uzsvēra Cahkna.

Pēc ārlietu ministra teiktā, diskusijas par Otavas konvenciju notiek arī kaimiņvalstīs un tuvākajās valstīs. Šodien Baltijas valstu un Polijas aizsardzības ministri nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā ieteica izstāties no Otavas konvencijas.

Ministri kopīgajā paziņojumā norāda, ka kopš Otavas konvencijas ratificēšanas reģiona drošības situācija ir būtiski pasliktinājusies.

We are seriously examining all options to strengthen Latvia's defence and deterrence capabilities. The Defence Ministers of 🇱🇻 Latvia, 🇪🇪 Estonia, 🇱🇹 Lithuania and 🇵🇱 Poland have jointly decided on a regional level to reinforce our border by recommending withdrawal from the… pic.twitter.com/q44t1yoL76

— Andris Spruds (@AndrisSpruds) March 18, 2025

“Militārais apdraudējums NATO dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ir ievērojami pieaudzis. Ņemot vērā šo nestabilo drošības vidi, kuru raksturo Krievijas agresija un pastāvīgais drauds Eiropas un Atlantijas kopienai, ir jāapsver visi pasākumi, kas stiprinātu mūsu atturēšanas un aizsardzības spējas. Uzskatām, ka pašreizējā drošības situācijā ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt mūsu bruņotajiem spēkiem elastību un brīvību izvēlēties jaunus ieroču sistēmas risinājumus, lai stiprinātu alianses neaizsargāto austrumu flangu,” teikts kopīgajā paziņojumā.

Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs uzsver, ka četru valstu kopīgais paziņojums nemaina faktu, ka saskaņā ar Igaunijas bruņoto spēku komandiera militāro novērtējumu Igaunijas aizsardzībai pašlaik nav nepieciešams izmantot līdz šim aizliegtās kājnieku mīnas.

“Visas diskusijas par kājnieku mīnām esam balstījuši uz principu, ka lēmumi par Otavas konvenciju ir jāpieņem reģionālā solidaritātē un kopīgi. Taču pašlaik mums nav plānu izstrādāt, uzkrāt vai izmantot līdz šim aizliegtās kājnieku mīnas. Militāro spēju iegādē mēs joprojām vadāmies pēc bruņoto spēku vajadzībām un vēlmēm,” skaidroja Pevkurs.

“Protams, arī pēc izstāšanās no Otavas konvencijas Igaunija un mūsu reģionālie sabiedrotie paliks apņēmības pilni nodrošināt starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu un civiliedzīvotāju aizsardzību,” sacīja Pevkurs.

Tā kā Otavas konvencija ir starpvalstu ārējās attiecības regulējošs līgums, tālākos izstāšanās procesus Igaunijā koordinēs Ārlietu ministrija.

Otavas konvencija aizliedz tās dalībvalstīm izmantot, uzkrāt, ražot un nodot kājnieku mīnas, kā arī prasa to iznīcināšanu. Igaunija pievienojās Otavas konvencijai 2004. gadā.