Ministri kopīgajā paziņojumā norāda, ka kopš Otavas konvencijas ratificēšanas reģiona drošības situācija ir būtiski pasliktinājusies.
“Militārais apdraudējums NATO dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ir ievērojami pieaudzis. Ņemot vērā šo nestabilo drošības vidi, kuru raksturo Krievijas agresija un pastāvīgais drauds Eiropas un Atlantijas kopienai, ir jāapsver visi pasākumi, kas stiprinātu mūsu atturēšanas un aizsardzības spējas. Uzskatām, ka pašreizējā drošības situācijā ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt mūsu bruņotajiem spēkiem elastību un brīvību izvēlēties jaunus ieroču sistēmas risinājumus, lai stiprinātu alianses neaizsargāto austrumu flangu,” teikts kopīgajā paziņojumā.
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs uzsver, ka četru valstu kopīgais paziņojums nemaina faktu, ka saskaņā ar Igaunijas bruņoto spēku komandiera militāro novērtējumu Igaunijas aizsardzībai pašlaik nav nepieciešams izmantot līdz šim aizliegtās kājnieku mīnas.
“Visas diskusijas par kājnieku mīnām esam balstījuši uz principu, ka lēmumi par Otavas konvenciju ir jāpieņem reģionālā solidaritātē un kopīgi. Taču pašlaik mums nav plānu izstrādāt, uzkrāt vai izmantot līdz šim aizliegtās kājnieku mīnas. Militāro spēju iegādē mēs joprojām vadāmies pēc bruņoto spēku vajadzībām un vēlmēm,” skaidroja Pevkurs.
“Protams, arī pēc izstāšanās no Otavas konvencijas Igaunija un mūsu reģionālie sabiedrotie paliks apņēmības pilni nodrošināt starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu un civiliedzīvotāju aizsardzību,” sacīja Pevkurs.
Tā kā Otavas konvencija ir starpvalstu ārējās attiecības regulējošs līgums, tālākos izstāšanās procesus Igaunijā koordinēs Ārlietu ministrija.
Otavas konvencija aizliedz tās dalībvalstīm izmantot, uzkrāt, ražot un nodot kājnieku mīnas, kā arī prasa to iznīcināšanu. Igaunija pievienojās Otavas konvencijai 2004. gadā.