/nginx/o/2025/03/18/16720133t1hc381.jpg)
Eiropas Savienībai (ES) no sava budžeta ir jāatrod finansējums radiostacijas "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL) tālākās darbības nodrošināšanai, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV).
Eiropas Savienībai (ES) no sava budžeta ir jāatrod finansējums radiostacijas "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL) tālākās darbības nodrošināšanai, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV).
Viņa uzsvēra, ka radiostaciju nekādā gadījumā nedrīkst slēgt, jo tā ir nepieciešama tām valstīm, kurās ir nedemokrātiski režīmi. Kalniete norādīja, ka cilvēkiem ir jābūt pieejai neatkarīgiem informācijas avotiem, kuri sniedz ziņas, kas patiesībā notiek.
EP deputāte pieminēja, ka viņa labi atceras padomju laiku, cik nozīmīgi latviešiem bija dzirdēt to, ko ziņoja raidorganizācija "Voice of America" jeb "Amerikas balss" un RFE/RL. Pēc viņas paustā, tas, ko Eiropa var izdarīt ir atrast ES budžetā finansējumu, lai nodrošinātu RFE/RL tālāko darbību, piebilstot, ka par raidorganizācijas "Amerikas balss" tālākas darbības vai slēgšanas jautājumu ir jālemj ASV.
Kalnietes rīcībā ir informācija, ka jau septiņas ES dalībvalstis atbalsta Čehijas iniciatīvu pārņemt RFE/RL finansēšanu. Šo valstu vidū ir Vācija, Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Viņa atzīmēja, ka patlaban ir grūtības ar to, kur ņemt finansējumu, jo ES budžets nav saimniecības maks, no kura uzreiz var paņemt naudu. EP deputāte skaidroja, ka ir jāpieņem juridiski pamatots lēmums.
Taujāta, cik ilgi varētu prasīt šāda lēmuma sagatavošana un kā panākt, lai arī citas ES dalībvalstis to atbalstītu, EP deputāte sacīja, ka nevar atbildēt uz jautājumu, cik ilgi prasīs lēmuma sagatavošana. Viņas ieskatā ir jābūt politiskai gribai finansēt RFE/RL, jo nevienu lēmumu, kas ir saistīts ar izmaiņām finansējumā bez politiskas gribas nevar pieņemt.
"Paredzu, ka Ungārija un Slovākija mēģinās šādu lēmumu apturēt, jo abas valstis patlaban spēlē sarežģītu tango starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Kremļa mantrām, kas nemitīgi tiek atskaņotas. Protams, ka Kremlis un [Krievijas diktators Vladimirs] Putins nav ieinteresēti, lai RFE/RL turpinātu darboties un sasniegtu Gruziju, Baltkrieviju un citas teritorijas, kuras Kremļa saimnieks uzskata par Krievijas likumīgiem īpašumiem," sacīja Kalniete.
Jautāta, vai viņa ir saprotams ASV administrācijas lēmums apturēt RFE/RL finansēšanu, EP deputāte uzsvēra, ka viņa neņemas par to spriest, jo šis lēmums ir tikai viens no daudziem, kas Eiropā izraisa satraukumu un neizpratni, kāpēc tādi tiek pieņemti. Viņa pieļāva, ka tas ir arī zināma veida žests pirms otrdien paredzētās telefonsarunas starp Putinu un Trampu.
TVNET jau rakstīja, ka ASV prezidenta Trampa administrācijas plānotā budžeta izdevumu samazinājuma dēļ slēgšana draud RFE/RL, paziņoja Prāgā bāzētā radiostacija.
RFE/RL vadītājs Stīvens Kapuss kritizēja lēmumu, sakot, ka tā būs "milzu dāvana Amerikas ienaidniekiem". Viņš piebilda, ka Irānas ajatollas, Ķīnas komunistiskie līderi un autokrāti Maskavā un Minskā priecāsies par RFE/RL darbības beigām pēc 75 gadiem.
Pašlaik finansējumu zaudējušo raidsabiedrību darbinieki ir nosūtīti atvaļinājumā un nav skaidrības, vai tās tiks slēgtas vai arī varēs turpināt darbu ar samazinātu finansējumu.