Šodienas redaktors:
Oļesja Garjutkina
Iesūti ziņu!

ZZS atbalsta izstāšanos no Otavas konvencijas

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis. Foto: Zane Bitere/LETA

Ņemot vērā Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavoto informāciju, izstāšanās no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, ir pareizs virziens, aģentūrai LETA vērtēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.

Viņš norādīja, ka šāda izstāšanās gan nenozīmē to, ka "mēs tūlīt iesim izmētāt nevadāmas kājinieku mīnas pierobežā", taču izstāšanās nozīmētu brīvākas rokas, lai nodrošinātu aizsardzību.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs norādīja, ka pašlaik jāvērtē aizsardzības tehnoloģiju jautājums un pieejamība, bet vienlaikus piebilda, ka kopumā šāds lēmums ir atbalstāms.

Iepriekš koalīciju veidojošās "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA norādīja, ka Izstāšanās no Otavas konvencijas jāveic koordinēti ar Igauniju, Lietuvu un Poliju, vienlaikus, ja šāds likumprojekts nonāks Saeimā, tad Jurēvics mudinās Saeimas frakcijas deputātus šo likumprojektu atbalstīt.

Aizsardzības ministrija (AM) uzsvērusi, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas reģionā, Latvijas aizsardzības vajadzības, konsultācijas ar sabiedrotajiem, kā arī, lai apliecinātu solidaritāti un vienotību ar citām reģiona valstīm.

AM un NBS ir veikuši izvērtējumu par Latvijas dalību Otavas konvencijā, analizējot pretkājnieku mīnu militārā pielietojuma efektivitāti un politiskos aspektus, kas saistīti ar citu sabiedroto nostāju pret konvencijas saistībām. Tāpat tikuši vērtēti praktiskie apsvērumi par šādas munīcijas iegādi vai ražošanu.

Izvērtēšanas procesā secināts, ka Latvijā un reģiona valstīs ir iespējams attīstīt pretkājnieku mīnu ražošanu. Latvijas industrijā ir novērojamas nepieciešamās spējas un ir attīstīta metālapstrāde, savukārt reģionālā pieeja ļaus mazināt atkarību no ārvalstu piegādēm, īpaši sprāgstvielu un kaujas lādiņu jomā, norāda AM.

Izvērtēšanas procesā nozīmīgas bijušas konsultācijas ar sabiedrotajiem, īpaši ar tām NATO dalībvalstīm, kuru karavīri dienesta pienākumus pilda Latvijā. Sabiedrotie esot pauduši izpratni par Latvijas iespējamu izstāšanos no Otavas konvencijas un apliecinājuši turpmāku sadarbību aizsardzības jomā. AM atzīmē, ka arī izstāšanās procesa gaitā turpināsies informācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem.

AM un Ārlietu ministrija cieši sadarbosies tālākajos procesa soļos, atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem un uzdevumiem, uzsver ministrijā, papildinot, ka likumprojektu skatīs Saeima, kas pieņems gala lēmumu par izstāšanos no konvencijas.

Ja likums par izstāšanos Saeimā tiek pieņemts, par to tiks informētas visas pārējās dalībvalstis, depozitārijs jeb ANO ģenerālsekretārs un ANO Drošības padome. Izstāšanās stāsies spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu būs saņēmis depozitārijs.

Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Dokumentam, kas stājās spēkā 1999.gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu.

Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu