Plānots ierobežot pašvaldību pilnvaras lemt par būvniecības iecerēm pēc ietekmes uz vidi izvērtējuma (1)

To paredz Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātie grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", kurus otrdien konceptuāli atbalstījusi Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadītā tematiskā komiteja, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Pašvaldības autonomās tiesības ir lemt par savas teritorijas attīstības jautājumiem, tāpat konceptuāli izšķirties par teritorijas izmantošanas aspektiem, taču tas ir darāms teritorijas plānošanas procesā, nevis IVI ietvaros, teikts Valsts kanecelejas izplatītajā paziņojumā.

Patlaban likumā noteikts, ka "attiecīgā valsts institūcija, pašvaldība vai cita likumā noteiktā institūcija, vispusīgi izvērtējusi IVI ziņojumu, pašvaldības un sabiedrības viedokli un ievērojot kompetentās institūcijas atzinumu par IVI ziņojumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu".

Noprotams, ka turpmāk šo lēmumu pieņemšanu paredzēts uzticēt Enerģētikas un vides aģentūrai, kas līdz 1.februārim bija pazīstama ar nosaukumu Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB).

KEM virzītie grozījumi arī paredz precizēt ietekmes uz vidi sliekšņus.

Vienlaikus KEM piedāvā virzīt papildu likumu grozījumus, standartizējot prasības un neprasot ietekmes uz vidi izvērtējumu tik plašam būvniecības ieceru lokam, lai neradītu papildu administratīvo slogu tām iecerēm, kur nav prognozēta šāda ietekme, kā arī plānots definēt jēdziena - būtiska ietekme uz vidi - saturu.

Kā premjere norādīja preses konferencē pēc valdības sēdes, KEM sagatavotie grozījumi atvieglo procesus un lēmumu pieņemšanu ietekmes uz vidi novērtēšanas kārtībā.

Siliņa skaidroja, ka šobrīd likumdošanā šie procesi neizskatās gari un ilgi, bet izvērtēšanas procesā KEM secinājusi, ka dzīvē un piemērošanas procesā tie varot aizņemt pat vairākus gadus, kā arī šis process ir ļoti dārgs un ietver plašu jautājumu loku, kas var prasīt lieku publiskās pārvaldes resursu tēriņu.

"Šo procesu varētu padarīt ātrāku un vienkāršāku, atsakoties, piemēram, no atvērtajiem jautājumiem, skaidri nosakot, kuros gadījumos šis vides novērtējums ir nepieciešams, bet kuros nav," sacīja Siliņa, paužot, ka šobrīd par to īsti līdz galam nav skaidrības, kas arī rada sarežģījumus būvniecības procesā un dažādu ražošanas projektu attīstībā.

Premjeres ieskatā, tas būs "liels piedāvājums", kuru akcepta gadījumā valdībā būs iespēja vērtēt arī Saeimas deputātiem. Ministru kabinetā šis jautājums varētu tikt skatīts tuvākajā laikā, sacīja premjere.

Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas locekļi otrdien pārrunājuši veicamās izmaiņas normatīvajos aktos, lai turpinātu mazināt administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstībā. Komitejā apspriestas izmaiņas likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", grozījumi Būvniecības likumā, kā arī kultūras pieminekļu aizsardzības regulējuma ietekme uz nekustamā īpašuma attīstību kopumā.

Ekonomikas ministrija piedāvā mazināt birokrātiju būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā, lai būvniecības procesa laikā nebūtu papildus jāprasa sabiedrības līdzdalība jautājumos, par ko lēmums jau pieņemts. Tāpat plānotas izmaiņas tehniskajos noteikumos, nosakot, ka to derīguma termiņš nav mazāks par diviem gadiem. Plānots precizēt arī atbildību par pazemes inženiertīkliem, neprasot no būvnieka atbildību, ja tie atrodas citā vietā, nekā to norādījis šo tīklu īpašnieks.

Kā skaidroja Siliņa, visam, kas būvēts pēc 2013.gada, ir jābūt ievadītam visās sistēmās, un attiecīgi pēc šīm sistēmām ir jāvadās arī būvniecības darbu veicējam, bet par to atbild inženieru tīkla uzturētājs.

"Tā ir pretimnākšana privātajam sektoram un mūsu iedzīvotājiem," sacīja Siliņa.

Savukārt Kultūras ministrija pārskatīšot iesaistīto institūciju atbildības jomas un izstrādāšot detalizētas procesu shēmas būvniecībai Rīgas vēsturiskajā centrā, lai novērstu dublējošas kompetences, kā arī precizēšot prasības arhitektūras ideju konkursiem, informē kanceleja.

Kā atzīmēja Siliņa, šobrīd redzams, ka Rīgas centrā ir daudz tukšu māju, un nereti tam par iemeslu ir sarežģīts birokrātisks process, lai šīs mājas remontētu un nodotu ekspluatācijā.

"Tāpēc meklējam veidus, kā to risināt saprātīgi, kā arī ievērojot kultūras un mantojuma prasības,"

sacīja Ministru prezidente.

Ministru prezidente apgalvo, ka tās ir būtiskas izmaiņas, lai praktiski uzlabotu un atvieglotu nekustamo īpašumu attīstības procesus, tādējādi samazinot birokrātijai veltīto laiku un izmaksas, kur tas ir iespējams.