Augstskolas satrauktas par finansējumu doktorantu atlīdzībai no rudens

Jaunā doktorantūras modeļa ieviešana bez papildu valsts budžeta finansējuma tika piedāvāta kā viens no modeļa risinājumiem konceptuālajā ziņojumā "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā". Toreiz valdība lēma, ka sākotnēji ar modeļa ieviešanu saistītie pasākumi tiks īstenoti piešķirtā valsts budžeta ietvaros.

Vienlaikus augstskolas satrauc, ka bez papildu finansējuma doktorantu atlīdzībai un pētījumu atbalstam uzņemto doktorantu skaits samazināsies. IZM piekrīt, ka jaunā doktorantūras modeļa ieviešana prasa papildu finanšu resursus, īpaši darba līgumu slēgšanai ar valsts finansētās studiju vietās uzņemtiem doktorantiem.

Tomēr līdz šim doktorantūrai valsts budžeta finansējums nav palielināts. Vienīgās papildu investīcijas ir Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Atveseļošanās fonda finansējums doktorantūras grantiem. Pēc IZM sacītā, tas ir augstskolām būtisks finansējuma avots doktorantūras īstenošanai.

Jaunā doktorantūras modeļa mērķis ir nodrošināt pietiekamu doktora grāda ieguvēju skaitu un šī skaita palielinājumu. Ja būs mazāks doktorantu skaits, bet palielināsies grāda ieguvēju īpatsvars, tā, iespējams, nav problēma, uzskata IZM.

Iepriekšējā modeļa plašā uzņemšana bez atbilstoša finansiālā atbalsta un akadēmiskajiem resursiem noveda pie "ārkārtīgi augsta" studējošo atbiruma - dažās studiju programmās tas pārsniedza 75%. Nodrošinot stabilu finansējumu un labākus akadēmiskos apstākļus mazākam, bet rūpīgāk atlasītam doktorantu skaitam, palielinās iespēja, ka viņi veiksmīgi pabeigs studijas, uzskata IZM.

Pirms jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas Latvijā gadā doktorantūru absolvēja 110 līdz 130 doktoranti. Tagad kopā ar ES fondu atbalstu to skaitu iespējams palielināt līdz 160-170 absolventiem gadā. Pēc IZM aplēsēm, akadēmiskās vides atjaunošanai nepieciešami vismaz 200 doktorantūras absolventu gadā, bet reālam zinātnieku skaita palielinājumam valstī - 250 līdz 300.

Vēl pagājušajā vasarā augstskolām esot solīts papildu finansējums par 2024.gada rudens semestri, bet rudenī kļuvis zināms, ka jaunā sistēma jāuzsāk ar esošo finansējumu. Tāda nosacījumu maiņa, augstskolu ieskatā, neatbilst savlaicīgiem un saimnieciskiem institūcijas budžeta plānošanas principiem.

IZM atzīst, ka šāda situācija rada sarežģījumus augstskolām. Ministrija aicina tās iespēju robežās rast risinājumu esošā budžeta ietvaros, jo IZM budžetā nav paredzēts papildu finansējums šīm mērķim.

"Ja iepriekš ir radusies cita izpratne par finansējuma pieejamību, atvainojamies par pārpratumu," teikts IZM atbildē.

Lai gan IZM apzinās, ka vidējā termiņā ir jāatrod veids valsts finansējuma palielināšanai doktorantūrai, īpaši sociālajās un humanitārajās zinātnēs, papildu finanšu līdzekļu jaunā doktorantūras modeļa īstenošanai šogad IZM rīcībā nav.

No IZM sniegtās atbildes izriet, ka valsts budžeta finansējums augstskolām gan pērn, gan šogad tika palielināts gan saistībā ar papildu piešķirto finansējumu augstskolu snieguma un zinātnes bāzes finansējumam, gan saistībā ar jauno augstākās izglītības institucionālā finansējuma pilotprojektu. Vienlaikus jaunajā pilotprojektā piedalās tikai daļa augstskolu.

Liela daļa augstskolu līdz 2026.gada maijam var izmantot Atveseļošanās fonda konsolidācijas projektu finanšu līdzekļus. Drīz būs pieejami arī ES fondu plānošanas perioda 2021.-2027.gadam doktorantu grantu finansējuma līdzekļi, ko varēs izmantot līdz 2029.gada oktobrim.

IZM saņēmusi informāciju no augstskolām, ka pieejamos doktorantūras grantus nav iespējams pilnībā investēt, jo nav pietiekams doktorantu skaits, kā arī pastāv ierobežojums vienlaicīgai valsts finansējuma un ES fondu granta saņemšanai vai abu ES grantu vienlaicīgai saņemšanai, lai izvairītos no dubultfinansēšanas.

IZM sola meklēt risinājumus, lai jaunā doktorantūras modeļa ietvaros nodrošinātu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu doktorantu atbalsta sistēmu.

Vienlaikus IZM pieņēmusi zināšanai augstskolu priekšlikumu indeksēt doktoranta darba algu atbilstoši vidējai algai valstī. Šis ierosinājums varētu tikt izvērtēts nākotnē, kad tiks apspriesta valsts atbalsta palielināšana gan doktorantu skaitam, gan finansējuma sistēmas pārskatīšanai.

Patlaban agrīnā stadijā norit darbs arī pie normatīvā regulējuma izmaiņām, lai zinātnē nodarbinātie doktoranti tiktu iekļauti institūcijas zinātnes pilna laika ekvivalenta aprēķinos un snieguma finansējuma rādītājos, norāda IZM.