Latvijas darba devēju vēlmes: vai vietējie iedzīvotāji paliek bešā? (1)

NVA šogad plāno pilnveidot pakalpojumus trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai. Šim jautājumam Iekšlietu ministrijā (IeM) strādās darba grupa.

NVA pārstāvji pauda, ka ir arī pieaugoši drošības riski šo valstu pilsoņu skaita kāpuma dēļ. Nākotnē paredzēts slēgt divpusējos sadarbības līgumus par kontrolētu trešo valstu pilsoņu piesaisti legālās darba vietās.

Tomēr, kā norādīja Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis, prioritāte darba tirgū ir iesaistīt vietējos iedzīvotājus. "Iespējams, vajadzētu meklēt darbiniekus pa visu pasauli, bet tikai tad, kad būsim noseguši savu tirgu un izsmēluši savus vietējā darbaspēka resursus," viņš pauda.

Sēdes dalībnieki uzsvēra, ka nepieciešams apkopot informāciju par nelegāli nodarbinātiem trešo valstu pilsoņiem. NVA speciālisti atzīmēja, ka tas ietilpst Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts robežsardzes kompetencē.

Vienlaikus NVA pārstāvji uzsvēra, ka lielākā nodarbinātības problēma saistīta ar to, ka esošais darbaspēks noveco un neatjaunojas pietiekamā daudzumā.

Aģentūras pārstāvji ieskicēja situāciju, ka izglītības nozarē līdz ar izglītojamo skaita samazināšanos, samazināsies arī pieprasījums pēc darbaspēka. Tikmēr veselības nozarē situācija ir pretēja - sabiedrībai novecojot, pieaugs vajadzība pēc medicīnas jomas personāla. Vienlaikus līdz ar sabiedrības novecošanos, samazinās iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā.

Tāpat izteikta problēma novērojama Rīgas reģionā, kur ir augstas kvalifikācijas darbaspēks, bet pietrūkst vidējas un zemas kvalifikācijas darbinieku. Visvairāk šāda darbaspēka ir Latgales reģionā. Šo pieprasījuma un piedāvājuma problēmu ir grūtības risināt lielo attālumu dēļ.

Bergans-Berģis kā būtisku uzdevumu minēja darbaspēku mobilitāti - turpmākus pasākumus Latgales darbaspēka piesaistīšanai Rīgas reģionam.

Tāpat NVA darba plānā ir sniegt specializētas konsultācijas augsti kvalificētiem NVA klientiem, optimizēt un digitalizēt vairākus pakalpojumus, kā arī uzlabot darba vidi, pārskatot attālinātā darba nosacījumus un atalgojuma apmērus.

Pērn bezdarbnieka statuss piešķirts 92 426 iedzīvotājiem. Reģistrētas 89 216 jaunas brīvās darba vietas, kas ir par 1886 jeb 2,2% vairāk salīdzinot ar 2023.gadu. Pagājušā gada beigās aktuālais brīvo darba vietu skaits bija 15 486, kas ir par 3833 jeb 19,8% mazāk, salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada.

Gada laikā bezdarbnieka statuss noņemts 96 640 cilvēkiem, kas ir par astoņiem cilvēkiem vairāk nekā 2023.gadā. Visbiežāk jeb 56,6% gadījumu statusa zaudēšana bijusi saistīta ar iekārtošanos darbā, savukārt 28,9% klientu nepildīja bezdarbnieka pienākumus. Cits iemesls bija 12,4% gadījumu, savukārt 2,1% sasniedza pensijas vecumu.

Pērn darbā iekārtojās kopumā 54 664 bezdarbnieki, no tiem 10 190 jeb 18,6% darbu sāka pēc kāda aktīvā NVA pasākuma pabeigšanas. Vidējais reģistrēto bezdarbnieku darbā iekārtošanās laiks pērn bija vidēji 108 dienas, kas ir īsāks nekā 2023.gadā, kad tās bija vidēji 114 dienas.

Uz pagājušajā gada decembri brīvo darba vietu skaits bija 15 486, savukārt NVA reģistrēto klientu skaits - 46 553.

Augstākais, proti, 10,3% bezdarba līmenis pērn bija novērojams Latgales reģionā. Tur arī reģistrēts lielākais NVA klientu skaits - 10 921. Kurzemes un Vidzemes reģionā tas bija 5,4%, savukārt Zemgales reģionā - 5,2%. Zemākais bezdarba līmenis jeb 3,9% bija Rīgas reģionā.

NVA pārstāvji uzsvēra, ka reģistrēto bezdarbnieku skaitam pēdējos gados, kopš finanšu un ekonomiskās krīzes, ir izteikta tendence samazināties.

Komisijas deputāti norādīja uz vairākām pakalpojumu jomām, ko NVA varētu pilnveidot. Tostarp nepieciešama ciešāka sadarbība ar uzņēmējiem, plašāka iedzīvotāju ar trešās grupas invaliditāti nodarbināšana, kā arī iedzīvotāju ar garīga rakstura traucējumiem nodarbināšana.

LM parlamentārais sekretārs pauda, ka liela daļa nodarbinātības problēmu saistīta tieši ar demogrāfijas problēmām.

Savukārt deputāte Ingrīda Circene (JV) akcentēja, ka bezdarbnieka statuss nedrīkst būt bezgalīgs un NVA "bezgalīgie klienti" rada papildu slogu pašvaldībām un valstij kopumā.

Vienlaikus tika aktualizēta nepieciešamība turpmāk vairāk pievērsties birokrātijas un ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem. Bergans-Berģis norādīja, ka par ēnu ekonomikas izplatības datiem LM var vien spekulēt, jo neesot tiešu mehānismu tās pārraudzīšanai. Viņaprāt, šī problēma pieprasa kompleksu risinājumu.

Papildus sēdes dalībnieki apsprieda digitalizācijas risinājumus birokrātiskā sloga mazināšanai. Īpaši nepieciešami tas būtu gadījumos, kad bezdarbnieki vēršas izglītības iestādēs un pie medicīnas personāla, lai saņemtu izziņas. NVA pārstāvji aicināja ģimenes ārstus konkrētos gadījumos bezdarbniekam neizsniegt izziņas, ja iedzīvotājs izteikti nepilda statusam piesaistītos pienākumus.

Iespējamas reformas NVA darbībā varētu apspriest rudenī.