ST ierosina lietu par ūdens patēriņa starpības sadales kārtību reiz regulējušo normu

Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas (AT) pieteikuma. Tiesā izskatīšanā ir civillieta, kurā celta prasība par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto komunālo pakalpojumu parāda piedziņu. Konkrētajā gadījumā parāds par ūdens patēriņa starpību aprēķināts, pamatojoties uz apstrīdēto normu, kas bija spēkā no 2013.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 21.novembrim.

AT uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar personai Satversmes 105.panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz īpašumu, jo dzīvokļa īpašnieka pienākums samaksāt visas ēkas ūdens patēriņa starpību, ja atsevišķajā īpašumā nav uzstādīts ūdens patēriņa skaitītājs, ir acīmredzami nesamērīgs.

AT secināja, ka ūdens patēriņa starpības sadalē nav ņemti vērā papildu apstākļi, kas var izraisīt šo starpību, kā arī nav noteiktas maksimālās ūdens patēriņa normas. Turklāt ūdens patēriņa starpība dzīvokļa īpašniekam nav iepriekš paredzama un var ievērojami svārstīties, kas būtiski sadārdzina maksu par ūdensapgādes pakalpojumu, norāda tiesā.

Apstrīdētā norma noteica, ka šajos noteikumos minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro, bet ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti.

ST uzaicinājusi Ministru kabinetu līdz 19.maijam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 18.augusts.