Kultūras ministrija: Valodas prasību ieviešana filmu seansiem nav Filmu likuma kompetencē

Ministrija norāda, ka saskaņā ar Filmu likuma 2.pantu likuma mērķis ir nodrošināt filmu nozares attīstību Latvijā, atbalstot Latvijas filmu veidošanu un izplatīšanu, kā arī saglabāšanu, aizsardzību, pieejamību un popularizēšanu.

NA priekšlikums paredz noteikt, ka kinoteātros un citās publiskās vietās filmas varētu demonstrēt arī oriģinālvalodā, bet ne vairāk kā 80% no konkrētās dienas kinoteātra repertuāra. Likumprojekts paredz izņēmumus attiecībā uz starptautiskiem kino festivāliem.

Šādi grozījumi pēc būtības ir iekļaujami Valsts valodas likumā, uzskata KM. Ministrija norāda, ka jau patlaban Valsts valodas likuma 17.panta pirmā daļa nosaka, ka publiski demonstrējamās kinofilmas, videofilmas un to fragmenti ieskaņojami vai dublējami valsts valodā vai arī līdztekus oriģinālajam skaņas pavadījumam nodrošināmi ar subtitriem valsts valodā, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas.

Valsts valodas likuma 17.panta otrā daļa nosaka, ka līdztekus ir pieļaujami arī subtitri svešvalodā, subtitriem valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tie nedrīkst būt mazāki vai šaurāki par subtitriem svešvalodā.

KM atzinumā uzsver - lai nodrošinātu piekļūstamu saturu, Nacionālais kino centrs no šā gada filmu ražošanas konkursu nolikumos iekļauj prasību, ka filmai jābūt vājdzirdīgo un nedzirdīgo subtitru failiem (latviešu un angļu valodā), tai skaitā aprakstošajiem titriem, kā arī filmai jābūt audioaprakstiem jeb stāstījumam par to, kas noris uz ekrāna, raksturojot dažādas detaļas, kas kontekstuāli svarīgas līdztekus dialogiem.

Pērn NA iesniedza grozījumus Valsts valodas likumā, rosinot aizliegt titrēt filmas krievu valodā. Atbildīgajai komisijai likumprojekts tika nodots skatīšanai 2023.gada 30.martā, taču darbs pie tā vērtēšanas vēl nav uzsākts.