"Swedbank": Latvijā iedzīvotāju finanšu situācija ir salīdzinoši nestabila (2)

Iemesli tam, kāpēc iedzīvotāju finanšu veselība Latvijā neuzlabojas, meklējami sabiedrības finanšu paradumos, kā arī salīdzinoši vājā finanšu pratībā un zemajā ienākumu līmenī, aģentūrai LETA skaidroja "Swedbank" pārstāvji.

Bankā informē, ka finanšu veselības indekss Latvijā ir 47 punkti no 100, tāds pats rezultāts bija arī pērn. Šo indeksu veido divas komponentes - cilvēku zināšanas un izpratne par finanšu jautājumiem, un cilvēku finanšu spējas, kur ietilpst gan ienākumi un izdevumi, gan uzkrājumi un saistības.

Latvijas kaimiņvalstīs iedzīvotāju finanšu veselība kopumā ir labākā situācijā, jo Igaunijā indekss sasniedz 60 punktu, bet Lietuvā - 56 punktus. Savukārt Zviedrijā indeksa rādītājs sasniedz 73 punktus.

Zemo indeksa vērtību Latvijā ir noteicis vājāks finanšu spēju rādītājs (46 punkti), bet finanšu zināšanas ir augstākā līmenī (54 punkti). Abi minētie rādītāji gada laikā nav būtiski mainījušies, un tie abi atpaliek no kaimiņvalstīm. Igaunijā finanšu spējas sasniedz 58 punktus, bet Lietuvā - 57 punktus. Augstāko novērtējumu Baltijas valstu vidū - 68 punktus - ir sasniegusi Igaunija iedzīvotāju finanšu zināšanu rādītājā, kamēr Lietuvai šajā radītājā ir 54 punkti.

"Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons skaidro, ka Latvijā liela daļa iedzīvotāju saskaras ar nopietnām grūtībām pārvaldīt finanses, jo nav spējuši izveidot pietiekamus uzkrājumus. Cilvēkiem ir salīdzinoši vājas zināšanas par dažādiem ar finansēm saistītiem jautājumiem. Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu personīgās finanses ir neaizsargātas - viņiem ir grūtības tikt galā ar ikdienas tēriņiem un nav iespēju izveidot uzkrājumu.

Jansons norāda, ka svarīgs priekšnoteikums veselīgām finansēm ir sabalansēts personīgais vai ģimenes budžets, kur ienākumi pārsniedz izdevumus. Tomēr tikai trešdaļa iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir guvuši pozitīvu finanšu bilanci, bet tikpat daudz cilvēku atzīst, ka viņu ienākumi ir bijuši līdzvērtīgi izdevumiem. Kopumā lielākajai daļai cilvēku ir grūtības nodrošināt sev finanšu drošību un veidot uzkrājumus, kas rada papildu riskus neparedzētiem dzīves apstākļiem.

Jo mazāki ir cilvēku ienākumi, jo vājākas finanšu zināšanas un iespējas, liecina indeksa dati. Vienlaikus, salīdzinot indeksa rezultātus un iedzīvotāju pašnovērtējuma rezultātus, secināts, ka cilvēki savas finanšu zināšanas vērtē augstāk, nekā tas ir patiesībā. Vairāk nekā puse iedzīvotāju norāda, ka tiem piemīt nepieciešamās zināšanas, lai veiksmīgi tiktu galā ar naudas lietām.

Vērtējot finanšu veselību dažādās vecuma grupās, "Swedbank" eksperti secinājuši, ka spēcīgākā finanšu veselība ir trīsdesmitgadniekiem, kuri demonstrē arī visaugstākās zināšanas finanšu jautājumos. Seko seniori, kuri visveiksmīgāk spēj sabalansēt ienākumus ar izdevumiem - šajā vecumā ir mazāk neatmaksājamu aizņēmumu un ir labāka uzkrājumu attiecība pret ienākumiem.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad Latvijas iedzīvotājiem visvājākās zināšanas ir jautājumos par vērtspapīriem, liecina indeksa dati. Arī izpratne par kredīta atmaksas ilguma ietekmi uz kopā samaksātajiem procentiem par aizņēmumu nav liela - šāda situācija ir visās četrās pētījumā apskatītajās valstīts. Vismazākās grūtības iedzīvotājiem sagādā jautājumi par inflācijas ietekmi uz maksātspēju nākotnē, kā arī procentu ietekmi uz uzkrājumiem.

Lai noteiktu sabiedrības finanšu veselības līmeni Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā, tiek veikta aptauja, izmantojot pētījumu aģentūras "Kantar" platformu. Latvijā aptaujā piedalījās 1000 personas vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Aptauja tiek veidota trešo gadu pēc kārtas.