:format(webp)/nginx/o/2023/11/07/15704510t1he5df.png)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2024/10/18/16426805t1hbc77.png)
:format(webp)/nginx/o/2025/03/21/16726430t1hcb67.jpg)
ASV prezidents atkal ir atbalstījis savu padomnieku Īlonu Masku centienos sagraut iepriekšējo paaudžu sasniegumus. Plašsaziņas līdzekļiem, kas vairāk nekā astoņdesmit gadus ir stāstījuši patiesību par diktatūrām, ir atņemts finansējums, un darbinieki ir atlaisti. Laikraksts “Postimees” par problēmas mērogu runāja ar kolēģiem un tiem, kuri “ienaidnieku balsis” Baltijā klausījās vēl pagājušā gadsimta vidū.
Latvijas mediju eksperte Rita Ruduša, kura savulaik pati strādājusi “Radio Brīvā Eiropa”, šonedēļ Latvijas radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja, ka “Radio Brīvā Eiropa” pašlaik [katru nedēļu] patērē 47 miljoni cilvēku visā pasaulē un tā ir ļoti ievērojama auditorija. Latvijas redakciju slēdza 2004. gada sākumā, kad valstī jau bija izveidojusies neatkarīga mediju vide. Taču daudzās valstīs, piemēram, Baltkrievijā, Vjetnamā vai citos autoritāros režīmos tās nav. Ja mediju tomēr slēgs, sekas, visticamāk, pasaulē jutīs jau īstermiņā.
Kā piemēru, viņa minēja Armēniju, kas ir ļoti maza valsts ar mazu mediju tirgu, kur vietējiem medijiem bija ļoti svarīgs ASV finansējums. Tas tagad ir pazudis, un armēņu valodā raidošā “Radio Brīvā Eiropa” bija viens no pīlāriem šajā [mediju] tirgū.”