Saeimā asas diskusijas par cieņas izrādīšanu Ukrainas himnai Latvijā (16)

Partijas "Stabilitātei" deputāts Aleksejs Rosļikovs, sacīja, ka "Latvijas bērniem nav pienākums stāvēt, godināt neko, izņemot Latvijas himnu un Latvijas karogu, mūsu neatkarīgo valsti, mūsu dižo valsti".

Viņš savā runā pārmeta "Jaunajai vienotībai", kura bērniem gribot uzlikt "savādāku pienākumu", liekot klausīties citas valsts himnu.

Deputāts Raimonds Čudars (JV) savukārt sacīja, ka "ir svarīgi, ka skolotājs pilda savus pienākumus un pasaka bērniem, kas ir melns un kas ir balts, un to šajā gadījumā skolotājs ir izdarījis".

"Apvienotā saraksta" deputāts Edvards Smiltēns sacīja, ka Latvijas tauta skaidri ir paudusi atbalstu Ukrainai, no kara pirmās dienas ir palīdzējusi, cik var, un šiem bērniem ir jāsaprot, kurš ir agresors, kurš ir upuris.

"Un dienā, kad tiek pieminēti kritušie, tie ir tūkstošiem cilvēku, kas atdevuši savas dzīvības arī par to, lai šie Latvijas bērni, kas šeit dzīvo, varētu dzīvot mierā, un lai nebūtu viņiem jāguļ pagrabā pa naktīm," teica Smiltēns.

Smiltēns uzsvēra, ka tāpēc ir saprotami, ka pedagogi liek bērniem piecelties Ukrainas himnas laikā. "Es domāju, šis jautājums ir pilnīgi skaidrs un saprotams," viņš piebilda.

Deputāts Česlavs Batņa (AS) atgādināja, ka arī sporta spēļu laikā skatītāji pieceļas brīdī, kad tiek atskaņota uzvarētāja himna.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paziņojusi, ka izglītojamo rīcība himnas atskaņošanas laikā ir ētisks jautājums, nevis juridisks

Atbildot uz partijas "Stabilitātei" Saeimas deputātu pieprasījumu, izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) atbildes vēstulē skaidro, ka solidaritātes izrādīšana Ukrainai ir pašsaprotama, ņemot vērā Latvijas valsts atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.

Ministre arī norāda, ka izglītojamajiem ir tiesības uz reliģijas brīvību, kas izriet no Satversmes 99. panta, taču šīs tiesības ir nošķiramas no cieņas izrādīšanas valsts simboliem.

Tāpat atbildes vēstulē tiek skaidrots, ka skolotājs nedrīkst filmēt skolēnus bez viņu vai viņu vecāku piekrišanas saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Rīgas pašvaldībā tiek vērtēts gadījums Rīgas 71.vidusskolā, kurā vēstures skolotājs licis bērniem klausīties Ukrainas himnu un kāds skolēns to filmējis.

Skolā notiek pārbaudes, un pieprasīts skaidrojums par šo situāciju. Pretēji sociālajos tīklos izskanējušajam, video filmētājs neesot skolotājs, bet gan skolēns.

Pasākums skolā "Kopā līdz uzvarai" tika veltīts, "lai godinātu Ukrainas tautu, kas cīnās ne tikai par savu, bet arī par mūsu brīvību". Ukrainas himna 24.februārī tika atskaņota vairākās Latvijas skolās un iestādēs. Kā norāda Rīgas domē, jebkuras himnas atskaņošanas laikā esot jāizrāda tai cieņa.

No skolas vecākiem pašvaldība neesot saņēmusi sūdzības par iepriekš pieminētā pasākuma norisi skolā.

Minēto gadījumu izmanto atsevišķi politiskie spēki. Piemēram Latvijas Krievu savienība savā "Facebook" lapā norāda - tas, ka bērniem liek godināt Ukrainas himnu, ja viņi to nevēlas, ir uzskatāms par pārkāpumu.

Savukārt "Stabilitātei" līderis Aleksejs Rosļikovs iesniedzis Saeimas deputātu pieprasījumu par Rīgas 71.vidusskolas vēstures skolotāja rīcību.

Viņa ieskatā vēstures skolotājs, pieprasot audzēkņus bez ierunām celties kājās un godināt citas valsts himnu, pārkāpis Izglītības likuma pantā minētās tiesības izglītojamajam izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus, jo katram esot tiesības nepiedalīties šādos pasākumos reliģisku apsvērumu dēļ.

Deputātu pieprasījumā lūgts izglītības un zinātnes ministri sniegt atbildes uz jautājumiem par to, kādi normatīvie akti nosaka Ukrainas valsts himnas atskaņošanas nepieciešamību vai pienākumu Latvijas valsts izglītības iestādēs un tamlīdzīgi.