Telefonkrāpnieki turpina izvilināt lielas naudas summas; aizturēti vairāki "naudas mūļi''

Janvārī Zemgales reģiona pārvaldē sākts kriminālprocess par krāpšanu lielā apmērā. Ar jelgavnieku pa telefonu sazinājās svešinieks, kurš apgalvoja, ka ir bankas drošības daļas darbinieks un informēja cietušo, ka viņa naudu plānojot piesavināties cits bankas darbinieks, tādēļ tā jāpārskaita uz citiem kontiem un bankas kartes jānodod drošā glabāšanā.

Zvana saņēmējs izpildīja krāpnieku rīkojumus, turklāt savas bankas kartes ievietoja pakomātā. Rezultātā cietušajam tika nodarīts materiālais zaudējums 115 820 eiro apmērā.

Policija izmeklēšanas laikā identificēja personas, kas šajā noziedzīgajā shēmā darbojušās kā "naudas mūļi". Martā likumsargi aizturēja trīs no identificētajām personām, un diviem aizdomās turētajiem piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.

Papildus veikta virkne kratīšanu un izņemta skaidra nauda 25 000 eiro apmērā, kā arī citi izmeklēšanā nozīmīgi priekšmeti.

Arī Rīgas Austrumu pārvaldē saņemts iesniegums par to, ka februārī seniore saņēma zvanus no nezināma vīrieša, kurš runāja latviešu valodā, uzdevās par bankas drošības dienesta darbinieku un paziņoja, ka cietušās bankas kontā tiek veiktas krāpnieciskas darbības.

Maldinot sazvanīto sievieti, viltvārdis pārliecināja viņu savā datorā lejuplādēt programmatūru, kas ļauj attālināti pieslēgties datoram. Izmantojot piekļuvi cietušās datoram un internetbankai, ļaundari veica noziedzīgas darbības viņas bankas kontā.

Pēc tam telefonkrāpnieks pārliecināja cietušo parakstīt divus zemes pirkšanas-pārdošanas līgumus, doties uz bankas filiāli un veikt no sava bankas konta divus maksājumus uz ārvalsts banku kontiem it kā par zemes pirkšanu.

Noziedznieks apgalvoja, ka tas esot nepieciešams, lai noskaidrotu un notvertu krāpniekus. Tāpat viltvārdis pārliecināja seniori nepazīstamai personai atdot norēķinu kartes. Vēlāk cietušās sievietes kredītkartes izmantotas, veicot skaidras naudas izmaksu bankomātos bez viņas ziņas un atļaujas.

Kopējais sievietei nodarītais mantisks kaitējums ir 81 600 eiro.

Šajā kriminālprocesā Valsts policijai sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu ir izdevies panākt aresta uzlikšanu 33 000 eiro no izkrāptās naudas, kas bija pārskaitīta uz Kipras kontu.

Vienlaikus Ziemeļvidzemes iecirknī 6.janvārī sākta izmeklēšana saistībā ar saņemtu iesniegumu no Valkas iedzīvotājas par 72 201 eiro izkrāpšanu. Arī šoreiz telefonkrāpnieki zvana saņēmēju maldinājuši par krāpnieciskām darbībām viņas bankas kontā.

Viens no telefonkrāpniekiem pat uzdevies

it kā par Valsts policijas priekšnieku Matiasu Stenvaldu, lai gan šāda persona Valsts policijā nestrādā.

Vadoties pēc zvanītāju instrukcijām, sieviete katru dienu no sava bankas konta izņēma naudu 2200 eiro apmērā un nodeva krāpnieku atsūtītam kurjeram. Sākotnēji sieviete ticējusi krāpnieku meliem, ka šī nauda tikšot ieskaitīta viņas jaunajā drošajā bankas kontā.

Citā gadījumā 6.martā kāda Daugavpils iedzīvotāja saņēma zvanu no krāpnieces, kas uzdevās par viņas mazmeitu un paziņoja, ka ir iekļuvusi ceļu satiksmes negadījumā un tagad esot nepieciešama nauda advokāta pakalpojumiem.

Rezultātā no cietušās tika izkrāpti 15 000 eiro, kurus viņa nodeva krāpnieku atsūtītam taksometra vadītājam. Valsts policija ir atguvusi sievietei izkrāpto naudu, un saistībā ar notikušo sākts kriminālprocess.

Savukārt 18.martā Valsts policijā nonāca ziņas par apkrāptu senioru, kurš dzīvo Liepājā. Vīrietis bija saņēmis zvanu no krāpniekiem, kuri apgalvoja, ka viņa mazmeita kā gājēja ir izraisījusi negadījumu, kā rezultātā cietusi un nogādāta slimnīcā.

Noziedznieki arī apgalvoja, ka automašīnas vadītāja, kura notriekusi viņa mazmeitu, esot iebraukusi kokā, un no trieciena dzīvību zaudējis viņas vēl nedzimušais bērns. Krāpnieki apgalvoja - lai policijā tiktu izbeigta krimināllieta, no viņa ir nepieciešami vismaz 15 000 eiro.

Zvana saņēmējs šo summu nodeva pa daļām krāpnieku sūtītam kurjeram, kurš ieradās seniora dzīvesvietā Liepājā.

Valsts policija stingri brīdina iedzīvotājus, ka pēc nepazīstamu zvanītāju pieprasījuma nedrīkst atklāt piekļuves datus banku kontiem, kā arī nodot svešiniekiem skaidru naudu un bankas kartes.

Nekādā gadījumā pēc šādu nezināmu zvanītāju lūguma arī nedrīkst lejuplādēt savos datoros un mobilajos telefonos programmatūras, ar kuru palīdzību attālināti var pieslēgties ierīcēm.

Ne policijas, ne citu valsts iestāžu darbinieki neprasa veikt šādas darbības. Ņemot vērā, ka no telefonkrāpšanām lielākoties cieš seniori, likumsargi aicina finansiālās drošības nosacījumus sevišķi rūpīgi pārrunāt ar pensijas vecuma radiniekiem, paziņām un draugiem.