Tiesībsargs: Nekustamā īpašuma ierobežojumu un kompensāciju sistēma ir nesakārtota un nepilnīga

Kā informēja Tiesībsarga birojā, šie tiesību akti ir fragmentāri, nav saskaņoti ar visām iesaistītajām nozarēm, daudzos gadījumos vērojams pat konsekvences trūkums kompensāciju noteikšanā un samērīguma neievērošana ierobežojumu kritēriju noteikšanā.

Tiesībsargs līdz šī gada 6.jūlijam sagaida skaidru Ministru kabineta redzējumu tiesību aktu sakārtošanā.

Tiesībsarga birojā skaidro, ka īpašuma tiesības uz kādu lietu vai nekustamo īpašumu nozīmē, ka īpašnieks var brīvi, pēc saviem ieskatiem rīkoties ar to. Tomēr, kā atzīmē birojā, šīs tiesības nav absolūtas un faktiski vienmēr ir pakļautas zināmiem ierobežojumiem.

"Cilvēktiesību standarti pieļauj un noteiktos gadījumos atzīst par nepieciešamiem ierobežojumus, ja tie ir noteikti leģitīma mērķa labad, ir samērīgi un par tiem ir paredzēta taisnīga kompensācija. Būtiska nianse - tie nebūs samērīgi, ja cilvēku ierobežos vairāk, nekā sabiedrība gūs labumu no tā," skaidro birojā, atzīmējot, ka tāpat katra situācija ir individuāli un detalizēti jāvērtē, tādēļ īpašuma tiesību ierobežojuma būtiskumu nevar novērtēt abstrakti.

Par gadījumiem, kas ierobežo tiesības uz īpašumu, var atzīt, piemēram, tādus gadījumus, kuros valsts ir uzsākusi būvdarbus autoceļa izbūvei iedzīvotājam piederošā īpašumā, liedzot īpašniekam piekļūt savam īpašumam, vai arī tie ir uzsākti bez formāla atsavināšanas procesa, skaidro birojā. Līdztekus par tādiem var atzīt tos gadījumus, kuros iedzīvotājam piederošam nekustamajam īpašumam tiek noteikts īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss vai tāda aizsargjosla, kuru var izmantot citi.

Savukārt ierobežojumi noteikta veida rīcībai ar nekustamo īpašumu, piemēram, ierobežojumi būvniecībai vai teritorijas plānošanas dokumentos noteiktie izmantošanas ierobežojumi ir uzskatāmi par īpašumu kontroles, nevis ierobežošanas pasākumiem, atzīmē Tiesībsarga birojā.

Pētījumu tiesībsarga uzdevumā veica SIA "Zvērinātu advokātu birojs Šķiņķis Pētersons", lai identificētu tiesību aktos noteiktos nekustamā īpašuma apgrūtinājumus, vērtējot kompensējošos mehānismus no taisnīguma, tiesiskās vienlīdzības un tiesību sistēmas viedokļa.

Pētījumā konstatētas vairākas problēmas, kas nosaka ierobežojumus rīcībai ar nekustamo īpašumu un par to paredzētos kompensējošos mehānismus. Viens no galvenajiem iemesliem - tiesību akti šajā jomā kopumā bieži izstrādāti fragmentāri, to saskaņojot ar regulējumu tikai attiecīgās nozares ietvaros, reaģējot uz atsevišķiem problēmgadījumiem vai nozares iebildumiem, kā arī ierobežota budžeta apstākļos, skaidro birojā.

Izpētes rezultātā vērsta uzmanība uz īpašuma faktisko atsavināšanas regulējuma neesamību, ierobežojumu samērīgumu un individualizētu izvērtējumu, konsekvences trūkumu kompensāciju noteikšanā un to apmēros, informācijas sistēmu un valsts reģistru pieejamību un efektivizāciju.

Tiesībsarga ieskatā būtu jāizstrādā un jāvirza pieņemšanai Saeimā grozījumi likumā, kas paredzētu kārtību nekustamā īpašuma atsavināšanai, kad tā izmantošanai noteiktie ierobežojumi ir uzskatāmi par atsavināšanu "de facto". Šādam regulējumam, tiesībsarga ieskatā, būtu jāparedz nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības prasīt īpašuma atsavināšanu pret taisnīgu atlīdzību un iespēju veikt individuālu izvērtējumu konkrētā gadījumā. Piemēram, lai konstatētu, vai nekustamajam īpašumam noteiktie ierobežojumi ir tādi, kādos īpašums uzskatāms par faktiski atsavinātu.

Līdztekus, tiesībsarga ieskatā, nepieciešams izstrādāt un ieviest tiesisko regulējumu, kas paredzētu skaidru kārtību, kādā nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksā kompensāciju. Tāpat, pēc tiesībsarga domām, ir jāveic visaptveroša to normatīvo aktu savstarpējā analīze un salīdzinājums, kuros jau šobrīd paredzētas kompensācijas par tiesību uz īpašumu ierobežojumiem. Būtu jāidentificē gadījumi, kad kompensācijas apmērs nav taisnīgs, neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam vai konstatējamas citas nepilnības.

Savukārt attiecībā uz īpašumiem, kurus var ietekmēt valsts militārās vajadzības, nepieciešams izveidot un ieviest regulējumu par ierobežojumiem militārajā poligonā un tā tuvumā, kā arī par kompensējošiem mehānismiem tiem nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuru īpašumi atrodas aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektiem, atzīmē birojā.

"Ne mazāk būtiski ir turpināt darbu pie informācijas sistēmu un reģistru pieejamības nodrošināšanas, lai ikviens iedzīvotājs varētu pēc iespējas efektīvāk saņemt aktuālo informāciju par konkrētam nekustamajam īpašumam noteiktiem izmantošanas ierobežojumiem," pauž Tiesībsarga birojā.