:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
/nginx/o/2025/03/21/16726450t1hd292.jpg)
ASV vēstniecība Dienvidāfrikā ceturtdien paziņoja, ka ir saņēmusi vairāk nekā 67 000 cilvēku sarakstu, kas pauduši interesi par bēgļa statusa iegūšanu ASV.
Tramps piedāvā bēgļa statusu baltādainajiem dienvidafrikāņiem (5)
ASV prezidents Donalds Tramps ir izteicies, ka plāno uzņemt ASV kā bēgļus Dienvidāfrikas baltās minoritātes pārstāvjus, kuri, kā viņš apgalvo, ir šīs valsts melnādaino valdības īstenotas rasu diskriminācijas upuri.
Dienvidāfrikā no 1948. līdz 1994.gadam pastāvēja aparteīda režīms, kura laikā baltādainajai minoritātei piederēja politiskā vara valstī. Šajā laikā valstī pastāvēja likumos noteikta rasu segregācija un diskriminācija pret iedzīvotājiem, kas nav baltādaini, tai skaitā nodalot apdzīvojamās teritorijas pēc rases. Dienvidāfrikā joprojām izjūtamas aparteīda režīma sekas.
Sarakstu vēstniecībai iesniedza Dienvidāfrikas Tirdzniecības palāta ASV, kas kļuvusi par kontaktpunktu baltajiem dienvidāfrikāņiem, kas interesējas par viņu izmitināšanas programmu, par kuru februārī paziņoja Trampa administrācija. Palāta paziņoja, ka iekļaušana šajā sarakstā nenozīmē oficiālu pieteikumu.
Palātas priekšsēdētājs Nīls Daimonds informēja, ka sarakstā ir 67 042 cilvēki, kas pārsvarā ir vecumā no 25 līdz 45 gadiem un ar bērniem.
Tramps 7.februārī izdeva izpildrīkojumu par ASV palīdzības Dienvidāfrikai iesaldēšanu, kā iemeslu minot šajā valstī pieņemtu likumu, kas ļauj konfiscēt zemi baltajiem fermeriem.
Šis likums "ļauj Dienvidāfrikas valdībai konfiscēt afrikāneru etniskās minoritātes lauksaimniecības īpašumu bez kompensācijas", teikts Trampa izpildrīkojumā, kurā arī atzīmētas abu valstu ārpolitiskās domstarpības par situāciju Tuvajos Austrumos.
Zemes īpašumtiesības ir strīdīgs jautājums Dienvidāfrikā, kur 30 gadus pēc aparteīda beigām lielākā daļa lauksaimniecības zemju vēl arvien pieder baltajiem un uz valdību tiek izdarīts spiediens, lai tā veiktu reformas.
Tramps piebilda, ka ASV "veicinās afrikāneru bēgļu izmitināšanu, kuri bēg no valdības sponsorētas uz rasi bāzētas diskriminācijas".
Tramps pēdējā laikā ir apgalvojis, ka Dienvidāfrika konfiscē zemi ar janvārī parakstīta ekspropriācijas likuma palīdzību, bet Dienvidāfrikas valdība to raksturojusi kā dezinformāciju.
Trampa sabiedrotais Īlons Masks, kurš dzimis Dienvidāfrikā, ir apsūdzējis Dienvidāfrikas prezidenta Sirila Ramafosas valdību par "atklāti rasistiskiem īpašumtiesību likumiem".
Trampa izpildrīkojumā pieminētie afrikāneri ir baltā minoritāte, kas ir pēcteči galvenokārt holandiešu un franču kolonistiem, kuri pirmoreiz ieradās Dienvidāfrikā 17.gadsimtā.
Rīkojumā tika dots norādījums ASV valsts sekretāram Marko Rubio un iekšzemes drošības ministrei Kristi Noemai noteikt par prioritāti humāno palīdzību afrikāneriem kā "netaisnas rasu diskriminācijas" upuriem un izmitināt viņus ASV saskaņā ar bēgļu programmu.
Dienvidāfrikā ir 62 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 2,7 miljoni ir afrikāneri. Trampa lēmums piešķirt bēgļa statusu baltajiem dienvidāfrikāņiem ir pretējs viņa plašāka mēroga politikai apturēt ASV bēgļu izmitināšanas programmu.