Šodienas redaktors:
Artūrs Guds
Iesūti ziņu!

"Vista, kas dēj zelta olas" – kāpēc Eiropa joprojām nav konfiscējusi Krievijas iesaldētos aktīvus? (3)

Krievijas Centrālās bankas ēka Maskavā.
Krievijas Centrālās bankas ēka Maskavā. Foto: AFP/SCANPIX

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī G7 valstis iesaldēja Krievijas Centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu eiro apmērā, no kuriem lielākā daļa – aptuveni 190 miljardi eiro – tiek glabāti Beļģijas centrālajā vērtspapīru depozitārijā "Euroclear", bet mazākas summas – Francijā, Lielbritānijā, Japānā, Šveicē un ASV.

Diskusijas par aktīvu konfiskāciju ir aktualizējušās pēc Donalda Trampa kritiskajiem izteikumiem par NATO un Ukrainu, kas licis Eiropas līderiem vairāk domāt par savu aizsardzību. Tramps, piemēram, ir izteicies, ka ASV neaizsargās tos NATO sabiedrotos, kuri nevelta pietiekamus līdzekļus aizsardzībai. Aktīvu konfiskācija palīdzētu Eiropas valstīm apbruņoties un paralēli turpināt finansiāli atbalstīt Ukrainu.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu