Šodienas redaktors:
Agnija Reiniece
Iesūti ziņu!

FM: "Programma skolā" pilotprojektu IZM var uzsākt bez papildu fresursiem

Raksta foto
Foto: Shutterstock

Jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā" Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) var ieviest ar saviem iekšējiem resursiem pakāpeniski jeb kā pilotprojektu, kas ļautu rūpīgi izvērtēt tās ietekmi, nepieciešamos resursus un nodrošinātu fiskālo ilgtspēju, pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

FM skaidro, ka šāda pakāpeniska pieeja sniegtu iespēju novērtēt programmas efektivitāti un pielāgot tās finansēšanas mehānismus, tādējādi izvairoties no neprognozēta budžeta sloga pieauguma.

Tāpat FM vērš uzmanību, ka katra nozares ministrija savā esošajā budžetā var arī izvērtēt savus izdevumus un lemt par finansējuma pārdali citām prioritātēm, nodrošinot efektīvāku resursu izmantošanu.

FM norāda, ka, neraugoties uz to, ka šā gada pirmajos divos mēnešos nodokļu ieņēmumi izpildās atbilstoši plānam, patlaban nav pamata domāt, ka tie pārsniegs prognozēto apjomu gada laikā.

Latvijas šā gada valsts budžets ir apstiprināts, ievērojot fiskālās disciplīnas prasības un nosakot maksimāli pieļaujamo budžeta deficītu 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas nozīmē, ka budžeta izdevumu palielināšana bez skaidri definētiem un līdzsvarotiem kompensējošiem pasākumiem nav iespējama, skaidro FM.

Līdz ar to FM uzsver, ka

jebkādas papildu iniciatīvas var tikt īstenotas tikai esošajā budžetā,

un tas prasa valsts iestādēm rūpīgu finanšu plānošanu un efektīvu resursu izmantošanu.

FM atgādina, ka Latvijas aizsardzības stiprināšana ir un paliek viena no valsts augstākajām prioritātēm. Tās mērķu sasniegšana prasa ne tikai papildu finanšu resursus, bet arī stratēģisku, fiskāli atbildīgu pieeju budžeta plānošanā un izpildē. FM uzsver, ka valsts aizsardzības spēju stiprināšana nav vienreizējs pasākums - tas ir ilgtermiņa stratēģisks uzdevums, kas prasa konsekventu investīciju plānošanu un efektīvu budžeta līdzekļu pārvaldību.

Savukārt attiecībā uz citām politiskajām iniciatīvām nozaru ministrijām pēc saviem ieskatiem ir iespēja piedāvāt ieņēmumu pasākumus vai pārskatīt jau esošos izdevumus, pārdalot līdzekļus citām prioritātēm, skaidro FM.

Jaunu programmu ieviešana nedrīkst radīt papildu slogu budžetam - tās būtu jāfinansē no iekšējiem resursiem, optimizējot esošās programmas un uzlabojot izdevumu efektivitāti, uzsver FM.

Jau ziņots, ka jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā" plānots ieviest no 1.septembra, taču, kā tas notiks, aizvien nav zināms.

Pedagogu atalgojuma reformu pieteica iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Tādējādi, pēc viņas sacītā, tiks novērsta nevienlīdzība pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

Tiek lēsts, ka jaunais modelis valstij izmaksās papildu 35,5 miljonus eiro, taču nepieciešamais finansējums Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā šogad netika paredzēts. 2026.gadā jaunais modelis valstij izmaksātu papildu 106 miljonus eiro.

Trūkstošā finansējuma dēļ vairākkārt izskanēja iecere modeli "Programma skolā" ieviest pakāpeniski. To piedāvāja arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), kurš

skeptiski vērtē iespēju reformu īstenot pilnā apmērā uzreiz.

Pēc tam, kad valdības "restarta" dēļ Čakša tika atbrīvota no izglītības un zinātnes ministres amata, premjerministre Evika Siliņa (JV) "Programma skolā" ieviešanu uzticējusi jaunajai ministrei Dacei Melbārdei (JV).

Melbārde piekrīt reformas nepieciešamībai, atsaucoties uz demogrāfiskajām tendencēm tuvāko 15 gadu laikā. Vienlaikus no viņas teiktā žurnālistiem ceturtdien izriet, ka skaidrība par "Programma skolā" ieviešanu gaidāma vēl pēc mēneša.

"Kamēr nav skaidra visa nākamā gada budžeta arhitektūra, šobrīd ir ļoti grūti dot kādus solījumus," sacīja politiķe. Viņa pieminēja aizsardzības nozari, kur pagaidām nav zināms, cik lielu papildu finansējumu tai izdosies piesaistīt no līdzekļiem ārpus valsts budžeta.

Taujāta, vai viņa atbalsta finanšu ministra rosinājumu par pakāpenisku reformas ieviešanu, Melbārde sacīja, ka šobrīd nevar izslēgt nevienu scenāriju.

"No mūsu skatupunkta vislabākais, kas var notikt Latvijas izglītībai, būtu jauno modeli palaist no 1.septembra. Bet mēs ļoti labi saprotam, ka tā ir maza varbūtība," viņa norādīja.

Tajā pašā laikā, pēc politiķes sacītā, skolu finansēšanas reformu nevarot atlikt, un vairākus jautājumus, piemēram, atbalsta personāla trūkumu, varētu risināt atsevišķi.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu