Savukārt attiecībā uz citām politiskajām iniciatīvām nozaru ministrijām pēc saviem ieskatiem ir iespēja piedāvāt ieņēmumu pasākumus vai pārskatīt jau esošos izdevumus, pārdalot līdzekļus citām prioritātēm, skaidro FM.
Jaunu programmu ieviešana nedrīkst radīt papildu slogu budžetam - tās būtu jāfinansē no iekšējiem resursiem, optimizējot esošās programmas un uzlabojot izdevumu efektivitāti, uzsver FM.
Jau ziņots, ka jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā" plānots ieviest no 1.septembra, taču, kā tas notiks, aizvien nav zināms.
Pedagogu atalgojuma reformu pieteica iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Tādējādi, pēc viņas sacītā, tiks novērsta nevienlīdzība pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.
Tiek lēsts, ka jaunais modelis valstij izmaksās papildu 35,5 miljonus eiro, taču nepieciešamais finansējums Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā šogad netika paredzēts. 2026.gadā jaunais modelis valstij izmaksātu papildu 106 miljonus eiro.
Trūkstošā finansējuma dēļ vairākkārt izskanēja iecere modeli "Programma skolā" ieviest pakāpeniski. To piedāvāja arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), kurš
skeptiski vērtē iespēju reformu īstenot pilnā apmērā uzreiz.
Pēc tam, kad valdības "restarta" dēļ Čakša tika atbrīvota no izglītības un zinātnes ministres amata, premjerministre Evika Siliņa (JV) "Programma skolā" ieviešanu uzticējusi jaunajai ministrei Dacei Melbārdei (JV).
Melbārde piekrīt reformas nepieciešamībai, atsaucoties uz demogrāfiskajām tendencēm tuvāko 15 gadu laikā. Vienlaikus no viņas teiktā žurnālistiem ceturtdien izriet, ka skaidrība par "Programma skolā" ieviešanu gaidāma vēl pēc mēneša.