Es gribētu teikt, ka loģistikas pamatprincipi, ko cilvēki apguvuši pirms desmit divdesmit gadiem ir noderīgi, tomēr ir nepieciešama nemitīga zināšanu papildināšana.
Vai Latvijā ir kāds specifisks aspekts, kas jāņem vērā?
Protams, ir vairāki ekonomiskie aspekti, kas ir jāņem vērā, jo katra valsts vai reģions ir ar savām ekonomiskajām un sociālajām atšķirībām, tāpēc mēs nevaram uz loģistiku skatīties vienādi Baltijā, Rietumeiropā, Āzijā un ASV. Šeit lomu spēlē vairāki aspekti, ka piemēram dažādas izmaksu grupas un līmenis, ģeopolitiskā situācija, pārvadājumu un uzglabāšanas infrastruktūra u.c.
Skatoties uzņēmumu līmenī, redzam atšķirīgo digitalizācijas līmeni – mūsu uzņēmumiem ir vairāk jāpievēršas procesu digitalizācijai, jāizmanto pieejamās platformas un rīki, lai samazinātu darba apjomu cilvēkam, atvieglojot to ar programatūrām, piemēram automātisko datu apstrādi, maršrutu plānošanu un optimizēšanu. Cilvēka lomai ir jābūt vērstai uz radošumu, procesu attīstības iespējām un citām lietām, kam nepieciešama kritiskā domāšana. Manuāla datu ievadīšana un e-pastu sūtīšana ir jāuztic tehnoloģijām.
Visā pasaulē attīstās e-komercija, tai skaitā arī Latvijā, un pieprasījums pēc loģistikas pakalpojumiem tikai augs, tāpēc kontekstā jādomā arī par infrastruktūras pilnveidošanu un par pilsētplānošanu.
Vai loģistikas nozarei Latvijā un visā pasaulē ir arī vienoti izaicinājumi?
Gan Latvija, gan pasaule kopumā saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem. Viens no tiem ir “zaļā transformācija”. Tā neaprobežojas tikai ar, piemēram, kravas auto parka atjaunošanu vai citiem pasākumiem, kas tiešā veidā samazina ietekmi uz vidi, bet gan jāskata daudz plašākā mērogā. Saprotams, ka visi pasākumi prasa ieguldījumus, kas atmaksāsies ļoti dažādi, sākot no finansiāliem ieguvumiem īsākā un garākā termiņā, līdz globālu mērķu sasniegšanai.