Video ⟩ Eiropas pēdējā mierīgā vasara: vācu vēsturnieks nāk klajā ar satraucošu prognozi (20)

“Mēs redzam, ka Krievija ir paziņojusi par plaša mēroga mācībām Baltkrievijā. Mēs redzam, ka Baltijas valstīs ir lielas bažas, ka Krievijas karaspēks šo mācību laikā var šķērsot robežu. Un mēs redzam, ka, iespējams, NATO piektais pants, vismaz attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm, vairs nedarbojas. Ierobežojums vājinās,” intervijā tabloīdam “Bild” norādīja vēsturnieks.

Viņš nosauca vairākus faktorus, kas noteiks, vai Eiropā būs karš, piemēram “kā reaģēs NATO kopumā, kāda loma būs Trampam, kāda loma būs eiropiešiem, vai Ukrainā tiks panākts miers jebkādā formā”. Tomēr pēc viņa domām, maz ticams, ka Putins varētu uzbrukt citām Eiropas valstīm, kamēr karš notiek Ukrainā.

Vienlaikus Neitcels sacīja, ka Vācija nav gatava šādai attīstībai, taču runa ir ne tikai par naudu, bet arī par armijas reformu. Viņš sacīja, ka reformas ir notikušas, bet tās “nonākušas strupceļā”, tāpēc nākamajam kancleram ir nopietni jāpievēršas bruņoto spēku reformai.

“Jo Bundesvēra reforma nebija visa kabineta projekts, bet tikai atsevišķu ministru projekts, kuri vilcinājās vērst Bundesvēru par labu... Kancleram, ja Mercs kļūs par kancleru, būtu jāsaka, ka šis ir mūsu valdības projekts, tā tagad ir mūsu prioritāte! Arī transporta ministram, darba ministram, būvniecības ministram ir jāiesaistās. Galu galā Bundesvērs ir neatņemama infrastruktūras sastāvdaļa,” uzsvēra profesors.

Intervijā viņš uzsvēra, ka lielākā problēma ir munīcija: kopš 1990. gada, pēc militārā vēsturnieka teiktā, tā tiek iepirkta tikai tik daudz, cik nepieciešams mācībām, bet ne karam:

“Pat Aukstā kara laikā tieši munīcija bija vājā vieta. Bija pietiekami daudz degvielas, bija pietiekami daudz karavīru, un mobilizācijas plāni bija gatavi. Taču visbiežāk munīcijas pietika tikai septiņām līdz desmit dienām”.

Vēsturnieks piebilda, ka munīcijas kategorijā jāiekļauj arī bezpilota lidaparāti, kuru arī trūkst.

Arī izlūkošana kļūtu par problēmu, “ja ASV pārtrauktu izlūkošanas atbalstu”, uzskata Neitcels.

“Mums ir pārāk maz satelītu... Mums ir nepieciešama arī jaudīgāka pretgaisa aizsardzība: kā mēs varam aizsargāties pret raķetēm, helikopteriem, lidmašīnām?” – jautāja eksperts.

Viņš arī pauda cerību, ka eiropieši tiks galā, ja ASV nenāks palīgā kara gadījumā, lai gan pirms tam eiropieši vienmēr cerējuši uz amerikāņiem.

“Atcerieties karu Kosovā: 75 procentus no visiem gaisa triecieniem veica ASV. Irākā un Afganistānā eiropieši faktiski bija tikai palīgspēki. Un, kad ASV aizgāja, aizgāja arī eiropieši, lai gan ES ir 500 miljoni iedzīvotāju. Mēs vienmēr esam bijuši ASV ēnā,” uzsvēra Neitcels.

“Ko mēs patiesībā apsolījām NATO? Aiz tā bija militāri plāni. Mēs solījām, ka 2025. gadā būs gatava izvietošanai viena smagā divīzija, tostarp Lietuvā. Šobrīd 10. bruņotā divīzija ir izveidota, bet tā nav operatīva. Un šai divīzijai nav izveidots budžets. Bet tā ir prioritāte, un mēs to esam apsolījuši NATO. Mums beidzot ir nopietni jāuztver šīs lietas kā militārs projekts un jāuzdod sev jautājums: kādas ir Bundesvēra kaujas spējas? Viss, kas stiprina mūsu kaujas spējas, ir labi. Viss pārējais mums ir jāatstāj novārtā!”

Tajā pašā laikā vēsturnieks apgalvo, ka “demokrātijas var daudz ko darīt”, jo NATO paliek citas spēcīgas valstis:

“Kanāda paliek aliansē. No Parīzes, Londonas, tagad arī no Berlīnes nāk iepriecinoši signāli, ka varbūt mēs, eiropieši, beidzot iemācīsimies staigāt paši ar savām kājām”.

Everything Neitzel said, I can certify. But I’ll add this: the situation is even worse.

There is no more time for hesitation or delay👇@BILD @hansvehlewald https://t.co/GXoFPpQgqD

— Oleg Dunda (@oleg_dunda) March 23, 2025