Noskaties ⟩ Novecojušā un nekvalitatīvā elektrotīkla dēļ bojāti vairāku jauno “ViVi” vilcienu pantogrāfi (3)

Vairākiem jaunajiem “Škodas” VIVI vilcieniem salauzta kāda būtiska detaļa. Tas ir pantogrāfs, kas saņem elektrību no elektrolīnijas. Darbojas vienkārša fizika. Vadi ir veci, vietām nokarājas pārāk zemu un ar savu svaru pantogrāfus salauž.

Pantogrāfs jeb strāvas noņēmējs nodrošina elektrības pievadi visam vilciena sastāvam. Ja tas nestrādā, vilciens pabraukt vairs nespēj.

Raitis Nešpors, AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs:

“Jā, ir bijuši vairāki gadījumi.”

NP: Cik?

R.N.: Četri vismaz. Tie iemesli ir bijuši gan pašu kontakttīklu bojājumi, gan bijuši arī trešo pušu vainas dēļ. Bija viens gadījums uz Jelgavas līnijas, uz pārbrauktuves, kur smagā automašīna, braucot pāri, pārrāva  kontakttīklu. Tie bojājumi, kas rodas, ir dažādi. Ir bijis arī gadījums, kad pantogrāfs nav labojams.

Trīs gadījumos pantogrāfu izdevies salabot. Bet viens salauzts tā, ka tas bija jāmaina. Šobrīd tirgū vilcienu detaļas ir deficīts un uz tām jāgaida rindā. VIVI vilcieniem detaļas ir īpaši ražotas, tāpēc to nomaiņa nav vienkārša. Pasažieru vilcienam pagaidām rezerves strāvas noņēmēji vēl esot noliktavu krājumos.

Raitis Nešpors, AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs

“Viena pantogrāfa izmaksas ir 40 tūkstoši eiro. Bet tie remonti bijuši gan 2000, gan 18 000 eiro apmērā. Dārgākās izmaksas – 40 tūkstoši. Kopumā mēs runājam par 100 000 eiro zaudējumiem.”

Katras avārijas iemeslus pēta izmeklēšanā. Vairākās situācijās vainīga novecojusī elektroinstalācija virs sliežu ceļiem. Piemēram, notrūkušas cilpas, kurās elektrības vadi ir iekārti. Kamēr notiek pārbaudes un remonti, sliedes slēdz. Slodžu izmaiņas ietekmējot arī elektrības apakšstaciju darbu.

Pagaidām ekspertu slēdziens – vilcienu ekspluatāciju var turpināt. Pantogrāfu laušana pieredzēta dažādās vietās – gan Skultes, gan Aizkraukles līnijā un notikusi dažādos gada laikos. Infrastruktūras saimnieks “Latvijas dzelzceļš” skaidro – vainojams novecojis energotīkls.

NP: Tīri tehniski, kāpēc pantogrāfi lūst?

​Rinalds Pļavnieks, "Latvijas dzelzceļa" valdes loceklis: Ir novecojis kontakttīkls, atsevišķās vietās veidojas nobīdes no nokares un kontakttīkls rada papildu slodzi uz pantogrāfu.

“Pasažieru vilciena” vadītājs stāsta, ka remontus apmaksājusi apdrošināšana. Visu jauno VIVI vilcienu apdrošināšanas līgums gadā izmaksā ap miljonu eiro. Viņš neizslēdz, ka šādas regulāras avārijas varētu ietekmēt līguma nosacījumus.

Raitis Nešpors, AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs

“Šis ir otrais gads, kopš tā apdrošināšana mums ir. Vērtēsim kā tas būs nākotnē. Bet no apdrošināšanas aspekta – jo vairāk dažādu bojājumu, jo vairāk ir šo gadījumu, jo apdrošināšanas prēmija varētu pieaugt.”

PROJEKTI

Var prognozēt, ka šādi bojājumi turpināsies. Šobrīd daudzi elektrotīkla balsti un vadi ir stipri novecojuši – tie uzbūvēti vēl pagājušā gadsimta vidū un kalpojuši krietni ilgāk, nekā paredzēts. 90% kontakttīkla detaļu jau ir pārsniegušas savu “mūža ilgumu”. Tāpēc, lai vilcieni varētu braukt droši, tuvākajos gados būs jāveic nopietna pārbūve.

Andulis Židkovs, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs:

“Vecā elektrolīnija vienkārši netur. Plīst vadi, un tiek sabojāts jaunais elektrovilciens. Skaidrs, ka jau tiek mainīts. Jelgavas virzienā. Tur, protams, neiet gludi dēļ problēmām ar izpildītāju. Tāpat Aizkraukles līnija. Jūrmalas virzienā tiek mainīts. Viss tiek mainīts. Tur arī skatāmies – Kohēzijas fondu pārdales mums ir priekšā. Arī tur esošajā līnijā Aizkraukles virzienā arī mums ir paredzēts, ka mainīsim elektrolīniju.”

Tieši šajās nedēļās risinās spraigas diskusijas starp Satiksmes, Finanšu ministriju un Eiropas Komisiju, kam un kā pārdalīt Eiropas finansējumu, kas plānots elektrifikācijai. Pēc Satiksmes ministrijas aprēķiniem visus vairāk nekā 500 kilometrus dzelzceļa elektrotīklu varētu pārtaisīt līdz 2034.gadam. Daļa naudas ir, daļa tikai plānos. Bet jaunu apakšstaciju izbūvēšanai vismaz 200 miljoni vēl būs jāmeklē. Ar nozari saistītās amatpersonas neformālās sarunās nenoliedz, ka elektrifikācijai ieplānotos fondu līdzekļus ministrija varētu arī pārdalīt citiem projektiem.

2023–2027

➡️ Kontakttīkla modernizācija un ātruma paaugstināšana:

Garkalne–Cēsis

Sloka–Tukums II

Jāņavārti–Aizkraukle

Aizkraukle–Krustpils

(Kohēzijas fonda finansējums: 264 milj. EUR)

Līdz 2026

➡️ 100 km modernizācija no Kohēzijas fonda līdzekļiem

➡️ + 100 km (no tiem 18 km jauni ceļi) ar Atveseļošanas fonda atbalstu

2021–2027

➡️ 130 km modernizācija no ES fondu finansējuma (235 milj. EUR)

➡️ Papildu darbi Jūrmalas, Ogres, Bolderājas virzienā (daļēji – AF finansējums)

2028–2034

➡️ 188 km elektrificēto līniju modernizācija

➡️ Pāreja uz 2x25 kV sistēmu (apakšstaciju būvniecība/pārbūve)

(Nepieciešams: 200+ milj. EUR papildus)

Rinalds Pļavnieks, “Latvijas dzelzceļa” valdes loceklis

"Skaidrs, ka atvērti vairāki varianti un scenāriji, kā varētu šie gala līdzekļi sadalīties. Bet esam pilnīgi pārliecināti, ka SM kā atbildīgā veiks fondu pārdali atbilstoši nozares vajadzībām. Tajā skaitā LDZ kontakttīklu modernizācijas kontekstā."

NP: Nevar notikt savādāk?

R.P.: Nevaru spriest par SM tālākiem plāniem.

NP: Vai ir aptuveni zināms, cik daudz naudas nepieciešams, lai tos tīklus sakārtotu?

Raitis Nešpors, AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs: Jautājums, kur, kā saprotu no tām sarunām, – jā. Vairāk ir jautājumu, kur jāizšķiras. Varbūt “LDz” reference bija, norādot, ka līdz galam nav nolemts. Tāpēc eskalē no savas puses šo jautājumu, kas ir saprotams. (..) Skaidrs, ka negribam nonākt pie situācijas, ka mums stāv jauns moderns ritošā sastāva parks, kuru vienkārši nevaram ekspluatēt. Tas droši vien būtu sliktākais scenārijs visiem.

ŠKODA

Pagājušā gada novembrī Latvija no uzņēmuma “Škoda” saņēma pēdējo pasūtīto pasažieru vilciena sastāvu, lai gan darbi bija jāizdara līdz jūlijam. Čehi to skaidro ar Ukrainas kara iespaidu. Izvērtējums varētu noslēgties pēc aptuveni mēneša.

Raitis Nešpors, AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs

“Līdz ar to par kaut kādu soda naudas apjomu mēs nevaram runāt. Kamēr nav pabeigts izvērtējums.”

NP: Kurš to vērtē?

R.N.: “PWC”, tie ir auditori, un Jāņa Kārkliņa advokātu birojs šos juridiskos aspektus vērtē.

NP: Un kāds ir viņiem dotais uzdevums? Panākt pēc iespējas lielāku soda naudu?

R.N.: Nē. Uzdevums, lai soda nauda, ja mēs tādu piemērojam, būtu juridiski argumentēta un pamatota. Šobrīd par to nav runa, bet nevar izslēgt, ka strīds varētu nonākt arī tiesā.

To, cik Jāņa Kārkliņa advokātu birojam un auditorkompānijai “Pricewaterhouse Coopers” tiek maksāts, “Pasažieru vilciens” nesaka, jo pakalpojumu izmaksas esot konfidenciālas. Sadarbības partnerus viņi izvēlējušies, veicot cenu aptauju un izvērtējot pakalpojuma sniedzēju iepriekšējo pieredzi.