Noskaties ⟩ Rīgas brīvosta sadarbojas ar maksātnespējīgu būvnieku, kuram ir milzīgi parādi

Pēc lielveikala "Maxima" sagrūšanas Zolitūdē tā būvnieka “Re&Re” īpašnieki savu biznesu pārcēla uz jaunu uzņēmumu – “ReRe Grupu”. Vecais “Re&Re” savulaik apgrozīja 100 miljonus eiro gadā, bet tagad pēdējā pārskatā redzams, ka bizness tajā sarucis līdz vienam miljonam.

Jaunajā holdingā bizness sadalīts pa darbības veidiem. Celtniecība vienā firmā, restaurācija, ceļu būve, projektēšana – citās. Bet ar biznesu neveicas. “ReRe Būve” kavē ugunsdzēsēju depo būvniecību, tādēļ Nodrošinājuma valsts aģentūra ar viņiem lauza līgumu. Pirms gada pasludināta maksātnespēja projektēšanas uzņēmumā “ReRe Design&Build”, bet infrastruktūras būvniekam “ReRe Vide” centās uzsākt tiesisko aizsardzību.

Eva Ķibermane, “Apex Building” (“ReRe Vide”) maksātnespējas administratore

“Bija kreditori, kas tomēr panāca, ka tas tiesiskās aizsardzības process netiek pasludināts, netiek īstenots. Un tad vairs nebija citu variantu, jo tur bija arī paralēli maksātnespējas pieteikums, un tad vienkārši tika pasludināta maksātnespēja”.

Publiskos iepirkumos iesaistītā uzņēmuma “ReRe Vide” maksātnespējas process tika ierosināts 2023.gada vasarā. Pāris mēnešus vēlāk firmai nomainījās īpašnieks un nosaukums.

Uzņēmumu tagad sauc “Apex Building”; tā jaunais īpašnieks ir Deniss Kikots, kurš saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem dzīvo Daugavpils pusē. Viņš strādājis kompānijā “DSM”, kas savukārt bijis apakšuzņēmējs "ReRe Vides" objektos.

Valsts ieņēmumu dienests pieļauj, ka īpašnieku maiņa saistīta ar īpašnieku vēlmi paglābt reputāciju. Ja kāds tādā veidā gribētu izvairīties no atbildības, tas nestrādātu.

Santa Garanča, Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore

“Man ir ļoti grūti komentēt vai iedomāties, kāpēc situācijā, kad jau uzņēmums ir nonācis grūtībās, jau ir tiesiskā aizsardzība vai maksātnespēja, īpašnieks vai amatpersona tiek mainīts. Patiešām, tādus racionālus iemeslus grūti iedomāties, no valsts puses skatoties, jo katrs jau atbild par to, ko ir darījis. Ja tur ir bijusi kaut kāda negodprātīga darbība, tad atbildēs tas, kurš darīja neatkarīgi no tā, kāds viņam šobrīd ir statuss uzņēmumā”.

“ReRe Vides” nodokļu parāds tagad izaudzis līdz pusmiljonam eiro (487 894) . Laikā, kad firma sāka risināt savas finanšu problēmas un ierosināja tiesiskās aizsardzības procesu, parāda vēl nebija.

Bijušais “ReRe Vide” un “ReRe Grupas” valdes loceklis Vjačeslavs Voropajevs skaidro, ka uzņēmums jaunajam īpašniekam interesējis tīri biznesa iespēju dēļ.

Vjačeslavs Voropajevs, bijušais SIA “ReRe Vide” (“Apex Building”) vadītājs

“Tur bija uz to brīdi, kad viņš iesaistījās iekšā, tur bija pat, pat vairāk nekā viens līgums. Tur kādi divi vai trīs līgumi kopumā bija jau aktīvi, jo uzņēmums vēl nebija uz maksātnespējas tajā brīdī. Un turpināja pildīt līgumus”.

Firmai piederošā tehnika un transportlīdzekļi maksātspējas procesa laikā ir pārdoti. Liela daļa – saistītajam uzņēmumam “DSM”. Šī firma turpina darbu “ReRe Vides” iesāktajos objektos. Jau pēc maksātnespējas ierosināšanas tas Rīgas brīvostas meitasuzņēmumam “LVR Flote” uzbūvēja autoceļu Kundziņsalā. Pērn “ReRe Videi” bija jāuzbūvē daļa no Rīgas domes un Rīgas brīvostas īstenotā Kundziņsalas un Tvaika ielas pārvada. Termiņš pagarināts līdz vasarai, un, lai nezaudētu 4,5 miljonus Eiropas naudu, brīvosta līgumu nav lauzusi.

Inga Šabovica, Rīgas brīvostas pārvaldes komunikācijas speciāliste

“Attiecībā uz būvniecības līgumu SIA “APEX BUILDING” ir iesniedzis Rīgas brīvostas pārvaldei saistību izpildes nodrošinājuma un citas līgumā paredzētās garantijas”.

Vienlaikus Rīgas brīvostas pārvalde ir apzinājusi un rūpīgi uzrauga projekta riskus, tai skaitā tos, kas saistīti ar SIA “APEX BUILDING” maksātnespējas procesu.

Finansiālu galvojumu darbu izpildei teju trīs miljonu eiro vērtībā izsniegusi loģistikas firma “Kreiss” – jau pēc maksātnespējas procesa sākuma tā saņēmusi ķīlā visus “ReRe Vides” aktīvus. Līgumā reālos darbus veiks “DSM”, kas juridiski projektā būs apakšuzņēmējs. Arī “DSM” no “Kreisa” saņēmis garantijas, ieķīlājot būvdarbu līgumus. Ķīlas summa - 7 600 000 eiro.

Eva Ķibermane, “Apex Building” maksātnespējas administratore

“Tika rasta šī iespēja caur apakšuzņēmumiem, kad apakšuzņēmēji veiks visus šos darbus, uzņemsies garantijas un tā tālāk. Tad, nu, tika izlems par labu šai saimnieciskās darbības turpināšanai ierobežotā apmērā.

Tas ir, manuprāt, ļoti neparasts gadījums, jo Maksātnespējas likums, protams, paredz tādu iespēju turpināt saimniecisko darbību uzņēmumam ierobežotā vai pilnā apmērā. Šajā gadījumā, kad bija šie objekti, tad tik pieņemts lēmums turpināt saimniecisko darbību ierobežotā apjomā tieši attiecībā uz šo objektu pabeigšanu”.

Citi pasūtītāji nav bijuši tik pretimnākoši. “ReRe Vide” bija viens no diviem projektētājiem 17 reģionālajām pieturām “Rail Baltica” projektā. Pērn būvnieka maksātnespējas dēļ “Eiropas Dzelzceļa līnijas” līgumu lauza, un Saeimas izmeklēšanas komisija secināja, ka Eiropas nauda zaudēta. Tagad “Rail Baltica” vēriens ir jāsamazina, un pieturas no projekta svītrotas. Projektētāji saņēma 425 600 eiro, no kuriem gan pusi (235 000) atgrieza atpakaļ.

“ReRe Vide” bija arī būvnieks bēdīgi slavenajā Ģertrūdes ielas pārbūves projektā. Tur darbi kavējās domes neizdarības, bet pēc tam būvnieka dēļ. “ReRe Vide” samaksāja 37 tūkstošu līgumsodu un dome ieturēja 115 tūkstošus eiro, kas bija 10% no pabeigto darbu vērtības.

Taču uzņēmuma lielākais pasūtītājs pēdējos gados bija “Rīgas ūdens”.

Sandris Vanzovičs, “Rīgas ūdens” Komunikācijas daļas vadītājs

“Spilgtākais moments bija Imantas līnijās, kur būvnieks vienkārši, tā var teikt, paņēma un aizgāja un mūs atstāja likteņa varā. Jutām, ka kaut kas nav labi, jo apakšuzņēmēji sāka sūdzēties par to, ka viņiem nemaksā. Lai gan mēs bijām pārskaitījuši naudu “ReRe Vide”, lai gan par to pārskaitīto, ko mēs viņiem bijām pārskaitījuši, viņi savējiem nesamaksāja. Līdz to pašu vienā dienā apakšuzņēmējs vienkārši savāca savus darba rīkus un aizgāja.

Tā kā viņi no turienes - no šī projekta - noleca, tie pagaidu vadi palika, tie aizsala, tos vajadzēja siltināt, cilvēki bija bez ūdens, neapmierināti; protams, ka visi vaino "Rīgas ūdeni". Mēs šo atceramies ar šausmām”.

Projektu līdzfinansēja no Eiropas fondiem, tādēļ līgumu lauza steigā, lai paspētu iekļauties termiņos. Projekts sadārdzinājies, bet to izdevies pabeigt laikā.

Sarunā ar “Nekā personīga” “ReRe Vides” bijušais vadītājs Voropajevs “Rīgas ūdens” interpretācijai nepiekrīt – kavēšanās projektos bijusi paša pasūtītāja vaina, jo tas nav dabūjis vajadzīgos saskaņojumus, bet maksājumus nācies gaidīt gadu. Tādēļ būvnieks līgumu laušanu apstrīdējis tiesā. “ReRe Grupas” vadība no intervijas atteicās. Uzņēmums rakstiski atbildēja, ka “ReRe Vide” pārdota 2023. gada septembrī, tādēļ maksātnespējas procesu nevarot komentēt.

Maksātnespējīgais uzņēmums palicis parādā vairākus miljonus eiro. Kreditoru rindā prioritāte ir darbiniekiem, kas nav saņēmuši algas, un Valsts ieņēmumu dienestam. Ja kas pēc Kundziņsalas projekta paliks pāri, tad cerības daļu parādu atgūt ir - apakšuzņēmējiem, piegādātājiem un apdrošināšanas firmām. Taču komercķīla uzņēmumu “Kreiss” padara par nodrošināto kreditoru un ļauj ieņemt pirmo vietu kreditoru rindā.

Maksātnespējas procesa dokumenti liecina, ka administrators pieprasījis “ReRe Vides” daļu arī par nopelnīto Latvijas Universitātes Rakstu mājas būvniecībā. Projektu joprojām īsteno ģenerāluzņēmējs, ko dibinājuši trīs “ReRe” grupas uzņēmumi, arī “ReRe Vide”.