:format(webp)/nginx/o/2025/03/23/16733500t1hc9e8.jpg)
Pagājuši gandrīz trīs mēneši, kopš spēkā ir jaunie zāļu cenu veidošanas principi. Viens no reformas jauninājumiem ir farmaceita nodeva, ko iedzīvotāji redz aptieku čekos. Daļu no tās maksā pircējs, bet daļu sedz valsts. Tam šī gada veselības budžetā rezervēti gandrīz 10 miljoni eiro, taču divos mēnešos jau ir iztērēta ceturtā daļa no iedalītā un līdz gada beigām ar to var izrādīties par maz, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Jaunais zāļu cenu modelis mainīja sistēmu, kas Latvijā pastāvēja 20 gadus. Veselības ministrija solīja, ka reformas rezultātā medikamenti būs lētāki. Janvārī ministrija prezentēja pirmos rezultātus un pēc tās aprēķiniem reforma darbojās, jo vairāk medikamentiem cenas nokrita, un daudz mazākai daļai pieauga.
Reformu kritizēja zāļu lieltirgotāji un aptiekas, kas cēla trauksmi, ka reformas dēļ aptiekas iznīks un zāles būs grūti pieejamas. Divos ar pusi mēnešos situācija nav būtiski mainījusies.
Inese Kaupere, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore:
“Aptieku skaits nav samazinājies, kā bija ap 800, tā ir, aptieku skaits tāds ir. Īpašas tendences uz atšķirīgiem procesiem, nekā ir bijis līdz šim, arī nenovērojam. Līdz ar to turpinām dinamiski skatīt šīs lietas. Kas attiecas uz cenu pieaugumu, kritumu, arī zāļu nepieejamību, to mēs analizējam katru nedēļu.”
Līdz reformai aptiekas savu daļu zāļu cenai pievienoja samērā brīvi - tas bija kaut kāds procents no ražotāja cenas. Jo zemāka cena, jo lielāks pieļaujamais uzcenojums. Tagad tas ir fiksēts, tāpēc ministrija prognozēja, ka aptieku peļņa kritīsies. Lai to daļēji kompensētu, ministrija arī ieviesa farmaceita nodevu. Atkarībā no tirgotāja atrašanās vietas nodeva ir 1,5 un 2,5 eiro. 75 centus no tās maksā iedzīvotājs, pārējo – valsts.
Farmaceita nodevas apmaksai valsts šī gada budžetā atvēlējusi 9,4 miljonus eiro. Pirmajos divos mēnešos jau iztērēta ceturtā daļa naudas. Veselības ministrija problēmu nesaskata un saka, ka vajag vairāk laika, lai analizētu.
Cik valsts naudas vajadzēs, ministrija saskaitīja, balstoties uz iepriekšējo gadu aptiekās apkalpoto recepšu skaitu. Piemēram, pērn tie bija 13 miljoni. Taču šogad skaits pieaudzis. Pagājušajā gada janvārī aptiekās nonāca nedaudz virs 1,3 miljoniem recepšu, šogad par 170 tūkstošiem vairāk. Gada pirmajā mēnesī farmaceita nodeva valstij izmaksāja 1,3, bet februārī - nepilnus 1,2 miljonus.
Tas nozīmē, ka līdz šim jau ir iztērēti gandrīz 2,5 miljoni no farmaceita līdzmaksājumam atvēlētās naudas. Tā turpinoties, aprēķinātā finansējuma aptrūksies jau septembra vidū.
Inese Kaupere, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore:
NP: Tad esat pārliecināti, ka finansējums būs pietiekams līdz gada beigām?
I.K.: Redziet, kā, es jums nevaru šobrīd neko pateikt, jo mums pilnīgi dati ir tikai par mēnesi. Par otru mēnesi mēs precizējam. Redzēs, kas būs aprīlī, maijā, jūnijā. Šobrīd, ja mēs skatāmies uz tendencēm janvārī, tad tas patēriņš ir lielāks, nekā mēs plānojām, bet process jāskatās dinamikā.
Ministrija pieprasījuma pieaugumu pēc zālēm skaidro ar augsto gripas izplatību. Taču kļūda ir arī aprēķinos, jo nav ņemts vērā, ka apritē joprojām ir tik liels papīra recepšu skaits.
Lai saņemtu valsts naudu, aptiekām sistēmā elektroniski jāievada arī papīra receptes. Pirms reformas prasība attiecās tikai uz kompensējamajām zālēm un ministrija nesekoja līdzi, cik daudz apritē ir citu papīra recepšu. Tagad saskaitījuši, ka pagājušajā gadā no 13 miljoniem apkalpoto recepšu, aptuveni 2 miljoni bija papīra.
Hosams Abu Meri, veselības ministrs (“Jaunā Vienotība”):
Nevar tagad būt, ka pēkšņi Latvijā mēs dubultojam par dažiem miljoniem receptes.
NP: Tad, jūsuprāt, tā ir negodprātīga rīcība?
H.A.M.: Iespējams. Lūdzu, neņemiet tagad, ka es tā saku. Es saku, ka mēs pagaidīsim bišķīt, lai būtu precīzāka atbilde, kas tā varētu būt. Šobrīd visi dati pierāda, ka ir iemesli tam – decembris, sezona un tā. Un vasarā parasti ir ļoti liels kritums.
Agnese Ritene, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja:
Polifarmācija vai dubultmedikamentu vienādu izrakstīšana, tas būtu arī farmaceita jautājums, tikai tajā brīdī, ja farmaceits var konstatēt šādu faktu. Ņemot vērā, ka farmaceits aptiekā redz tikai aktuāli izrakstītās receptes, kuras vēl nav izņemtas [..] Tas apgrūtina to farmaceitisko aprūpi. Ja mēs redzētu vismaz iepriekšējo trīs mēnešu izrakstīto, izņemto zāļu vēsturi [..] Tas ļoti palīdzētu izķert kaut kādas dubultās zāļu lietošanas kļūdas.
Aptiekas reformas sākumā cēla trauksmi par problēmām ar papīra recepšu ievadīšanu sistēmā, piemēram, tā automātiski neuzrādīja, vai pircējam pienākas valsts līdzfinansējums. Tas esot atrisināts, taču ir problēmas ar valsts pārskatījumiem tirgotājiem. Aptiekas uzskata, ka Latvijas Digitālā veselības centra saskaitītie dati esot kļūdaini un valsts tām maksā mazāk, nekā pienākas.
Inese Barinska, LDVC Pakalpojumu pārvaldības daļas projektu vadītāja:
Aptiekas definē šo kā problēmu, jo vēl ir tāda lieta, ka aptiekas šīs receptes neierauga informācijas vadības sistēmā, viņi uztraucas par to, ka nesaņems šo farmaceitiskā pakalpojuma maksu [..] par ko mēs arī viņus mierinām un skaidrojam, ka šī datu validācija notiks, un arī, ja viņi iesūta kādus recepšu sarakstus, kurus viņi zina, ka ir jāattēlojas vadības informācijas sistēmā, mēs pārbaudām.
Agnese Ritene, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja:
“Nevienu mirkli neesam pat konstatējuši, ka tas būtu aptiekas pusē. Tika secināts, ka aptiekām, kurām ir aptieku filiāles, tām tur ir tāds diezgan liels sajukums ar šīm recepšu maksām. [..] Mēs skatījāmies, ka varētu būt aptuveni 5%-10% apjomā no tā recepšu skaita. Diezgan liels. Katrs mēs risinām pa tiešo ar digitālās veselības centru.”
Lielāks pieprasījums pēc zālēm redzams arī aptieku iepirkumos no lieltirgotavām. Šogad janvārī tās iegādājušās par gandrīz 240 tūkstošiem vienību vairāk nekā pērn. Februārī ir vērojams neliels kritums - līdz šim apkopotie dati rāda, ka aptiekas iepirkušas par 30 tūkstošiem mazāk zāļu nekā iepriekš šajā periodā.
Agnese Ritene, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja:
“Es varu tā kā piekrist, ka tā izskatās, ka vai nu janvārī pacienti ir tā kā gaidījuši zemākas cenas un speciāli tā kā pieturējuši kādu zāļu iegādi iepriekšējā gadā un izdarījuši to tā kā janvārī. To var novērot, savukārt februāris jau ir tāds mierīgāks un pirkumu skaiti ir mazāki. Martu mēs vēl vilksim kopā, bet es nedomāju, ka būs tik liels recepšu skaits kā janvārī.”
Ministrijā noraida iespēju, ka gada beigās iedzīvotājiem būs jāmaksā pilna farmaceita nodeva. Bet arī nezina, vai naudas pietiks visam gadam.
Hosams Abu Meri, veselības ministrs (“Jaunā Vienotība”):
NP: Bet ja ministrijai aptrūksies finansējuma līdzmaksājumam ko dot?
H.A.M.: Bet valsts pieņēma lēmumu, ka viņi to darīs. Tātad mums ir jāatrod finansējums.
NP: Tad meklēsiet finansējumu?
H.A.M.: Protams, jo tas ir pieņemts lēmums un valsts nepaliek parādā to.
Ministrija arī atzīst, ka ar medikamentu pieejamību joprojām ir problēmas. Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati liecina, ka aizvien nav pieejams ap 1% no Latvijā reģistrētajiem 7628 medikamentiem. To uzlabot ministrija cer ar grozījumiem likumā, kas ļautu aptiekām un slimnīcām iepirkt citās Eiropas valstīs atzītas zāles bez reģistrēšanas Latvijā.
Veselības ministrija ar pirmajiem secinājumiem par reformas gaitu plāno nākt klajā aprīlī. Tad būšot pilnīgi dati par pirmo ceturksni, un tad arī varēs prognozēt, vai ar atvēlēto naudu farmaceita nodevas apmaksai pietiks līdz gada beigām.