Noskaties ⟩ Latvijā palaiž garām vērienīgu heroīna kravu. VID sāk dienesta pārbaudi (10)

Februāra sākumā Vācijas muita ziņoja par rekordlielas heroīna kravas aizturēšanu Trāvemindē - 450 kilogrami. Aptuveni aprēķini liecina, ka šādas kravas vērtība varētu būt ap 30 miljoniem eiro. Krava Vācijā ienākusi ar prāmi no Liepājas. Narkotiku sūtījumu februāra sākumā gaidījis kāds klients Nīderlandē. Par iespējamo kravu ziņojušas kompetentās Nīderlandes un Beļģijas iestādes. Konfiscētais apjoms ir līdzvērtīgs aptuveni piektajai daļai no visa heroīna, ko gada laikā konfiscē visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas ir astoņas līdz desmit tonnas, liecina Narkotiku aģentūras apkopotie dati.

2022. gadā lielākās konfiscētās heroīna kravas

Nīderlande 2,6 tonnas

Francija 1,4 tonnas

Beļģija 1,3 tonnas

Itālija 0,6 tonnas

Bulgārija 0,3 tonnas

(Avots: EUDA ziņojums, 2024)

Vācijas iestādes plūc laurus par milzu heroīna kravas aizturēšanu. Bet Latvijā VID sākta dienesta pārbaude par to, kā bija reaģējušas VID struktūrvienības, kad bija jau saņemta precīza informācija, ka krava brauc cauri Latvijai.

“Par to, kādā veidā tā [informācija] tiek izmantota, tas, protams, ir noregulēts ar dažādiem iekšējiem normatīvajiem aktiem. Un par to, vai tas pietiekami ātri ir darīts un vai pietiekami savlaicīgi, vai pietiekami korekta reakcija ir bijusi, es esmu ierosinājusi dienesta pārbaudi, kuras laikā tad arī tiks noskaidrots, vai kaut ko šajā sistēmā nav vajadzīgs uzlabot,”

raidījumam saka VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Vācijas muitas iestādes heroīnu ieraudzīja, pārbaudot kravu ar mobilo rentgena iekārtu. Narkotikas cieši noslēgtos maisiņos bija ievietotas 11 000 flakonu, kas aizvien pildīja arī gaisa atsvaidzinātāja funkcijas - ar lavandas smaržu. Tā kā flakonos esošais gāzu un smaržu maisījums ir viegli uzliesmojošs, to vienkārša atvēršana varēja būt sprādzienbīstama. Un šim darbam pieaicināja arī Ķīles ugunsdzēsējus.

"450 kilogrami heroīna ir ievērojams daudzums, kas bija rūpīgi slēpts, taču muitas darbiniekiem tas nepalika noslēpts. Laba starptautiskā sadarbība arī veicināja šos panākumus," norāda Hamburgas Muitas izmeklēšanas biroja preses sekretāre Sjūzena Hese. Hamburgas Muitas izmeklēšanas birojs raidījumam “de facto” plašāku informāciju atteicās sniegt, tostarp par Latvijas lomu izmeklēšanā.

Visticamāk, krava nākusi pa tā dēvēto Ziemeļu maršrutu – tas no Centrālāzijas ved cauri Krievijai un Baltijas valstīm, tālāk uz Eiropas vidieni.

Ziņu par vairākus simtus kilogramu lielas heroīna kravas ienākšanu Eiropas Savienībā saņēma arī Latvijas Muitas pārvalde. Tā konkrēto riska informāciju nekomentē, bet noprotams – ziņas bijušas pietiekami skaidras, lai ar to strādātu. Muitā uzsver, ka krava nešķērsoja Latvijas ārējo, tas ir - robežu ar Krieviju vai Baltkrieviju, kur darbojas muitas dienests.

“Operatīvās darbības un kā tiesībaizsardzības iestāde ir Nodokļu muitas policijas pārvalde. Kā es vēlreiz saku, muitas dienests veic savus uzdevumus muitas kontroles punktos, robežšķērsošanas vietās, tālāk jau, arī daloties ar šo informāciju, jebkura veida informāciju, katrs no dienestiem pieņem lēmumu, ko tad viņš plāno darīt. Es šobrīd jums pateiktu par muitas dienestu. Ja mēs šādu informāciju saņemam, mēs viņu izvērtējam, mēs, visdrīzākais, pieņemsim, tīri teorētiski saprotot, ka mašīna varētu ierasties kādā no austrumu robežpunktiem, tad mēs gaidām viņu, sagatavojot riska profilus,” saka Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Visticamāk, heroīns Latvijā ienāca no Igaunijas puses. Robežšķērsošanas vietās uz valsts galvenajiem autoceļiem izvietotās kameras šo kravu nebija fiksējušas, bet nav arī zināms, vai auto brauca pa šiem ceļiem.

Muitas speciālisti ziņu par iespējamo narkotiku kravu nodevuši arī Nodokļu un muitas policijai, kuras ziņā ir meklēt kontrabandas kravas iekšzemē. “Diemžēl konkrētas operācijas mēs, protams, nekomentējam, bet, tā vispārinot, tad droši vien es varu pateikt, ka parasti tādas operācijas nenotiek vienu dienu, tās ir ilgstošas. (..) Jā, mēs esam vēsturiski veikuši darbības saistībā ar šo notikumu. Nekomentēšu konkrētu vietu, konkrētu laiku, jo diemžēl mēs neesam pilnvaroti,” saka Nodokļu un Muitas policijas pārvaldes direktors Aigars Prusaks.

Teiktais daļēji sakrīt ar “de facto” rīcībā esošajām ziņām, ka Nodokļu un muitas policija, saņemot brīdinājumu par heroīna kravu, nav reaģējusi, aizbildinoties, ka šāda informācija bijusi arī jau kādu laiku iepriekš, tā pārbaudīta un nav apstiprinājusies. Līdzīga atbilde sekojusi uz atkārtotu, precīzāku informāciju, līdz pat mašīnas numuram. Uz jautājumu, vai tā ir tiesa, ka Muitas un nodokļu policija atkārtoti atteikusies no informācijas pārbaudīšanas, Prusaks atbild: “Es nekomentēšu. Es domāju, ka droši vien tā nebija.”

Automašīna ar kravā esošo heroīnu gaisa atsvaidzinātājos šķērsoja visu Latviju līdz pat Liepājai. Muitas informācijas kameras, kas strādā Liepājā pie ostas, šo mašīnu nebija piefiksējušas. Visticamāk, auto uz ostu devies pa kādu no apkārtējiem ceļiem, lai gan tur uzliktas aizlieguma zīmes braukt ar kravas auto.

Taču, uzbraucot uz prāmja, automašīna nonāca Muitas pārvaldes redzeslokā. “Kolēģis, kurš arī darbojās ar šo jautājumu, secināja, ka šī automašīna zināmā mērā, man jāsaka, ir ieskrējusi tādā arī kā slazdā, viņa atrodas uz prāmja, prāmis kaut kādu x laiku - stundu vai pusotru, atrodas jūrā, kas nozīmē, ka tu nevari pasprukt, prāmja galamērķis ir zināms, informācija [nodota] kolēģiem un attiecīgi arī rezultāts ir. Tāds ir tas kopējais izklāsts,” saka Muitas pārvaldes priekšnieks Zukuls.

“Mēs nekomentēsim konkrēto situāciju, katrā ziņā tas, ka mašīna nonāca slazdā, norāda, ka informācijas un risku integritāte tika saglabāta. Noziedznieki devās tur, kur viņiem bija jādodas,” saka Nodokļu un muitas policijas priekšnieks Prusaks. Viņš neskaidro plašāk dienesta rīcību un iesaisti konkrētajā notikumā, un visbiežāk uz jautājumiem atbild ar “mēs nekomentēsim”.

Taču par to, ka notikumi nav risinājušies gludi, liecina dienesta pārbaude, ko veic VID Iekšējās kontroles daļa. “Pēc tam, kad es uzzināju par šo faktu, man radās jautājumi, es palūdzu paskaidrojumus divām Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībām, tas ir, Muitas pārvaldei, kuri bija labi noreaģējuši un informējuši Vācijas kolēģus, un otra bija Nodokļu un muitas policija, kura no nākamā gada atdalās no Valsts ieņēmumu dienesta, un, saņemot šos te skaidrojumus no pārvaldēm, man radās vēl papildu jautājumi, un es nolēmu lieki netērēt laiku, labāk piesaistīt profesionāļus, kuri tad dienesta pārbaudes ietvaros varētu rast atbildes uz šiem jautājumiem, kas potenciāli varētu rasties,” saka Šmite-Roķe. Paredzams ka dienesta pārbaude varētu ilgt līdz aprīļa vidum.