Noskaties ⟩ Neraugoties uz reformu, vairākās pašvaldībās pieaudzis strādājošo skaits

Lielākoties pašvaldībās stāsta, ka darbinieku skaits palielinājies, jo atvērtas jaunas iestādes, piemēram, skolas vai sociālie aprūpes centri. Taču nav skaidrības par situāciju vietvaru centrālo administrāciju aparātos.

Teritoriālās reformas laikā samazināja pašvaldību skaitu, apvienojot kādreizējos novadus. Reformu pieteica ar skaļiem saukļiem.

Piemēram, 2020. gada 10. jūnija Saeimas sēdē bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Latvijas Attīstībai”) pauda:

“Patiesie mērķi pašvaldību reformai ir: pirmais – uzlabot valsts un pašvaldību ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju; otrais – nodrošināt visas valsts pārvaldes darbībā racionālu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.”

Reformas tapšanas laikā tā laika atbildīgais ministrs Pūce, kas gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās cierē uz Rīgas mēra amatu no “Latvijas Attīstībai” saraksta, uzsvēra, ka, samazinot pašvaldību administratīvo aparātu, izdotos ietaupīt 120 miljonus eiro.

Vai iepriekš teiktais bija kas vairāk par solījumu, šobrīd neviens droši nezina.

Pašreizējā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") norāda, ka ATR ietekmi uz administratīvajiem izdevumiem vai darbiniekiem vērtēs 2026. gadā.

“Likums nosaka, ka VARAM kā ministrijai jāizvērtē, kāds ir šis reformas rezultāts. Un jāizvērtē reizi četros gados. Un tas, man liekas, ir tāds laika periods, kurā varam objektīvi saprast, cik lielā mērā reformas uzstādītie mērķi ir sasniegti,”

norāda ministre.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopojums par darbinieku skaitu pašvaldību struktūrās rāda, ka vairākās pašvaldībās kopš 2021. gada darbinieku skaits pieaudzis. Pašvaldību struktūras ir visas pašvaldības iestādes. Līdz ar to runa ir gan par izpilddirektoru, gan par finansistiem, gan arī skolotājiem un citiem. Vairāk par to, kā CSP apkopo datus par pašvaldībās strādājošajiem, var lasīt šeit.

Pēc pārvaldes datiem, no pašvaldībām, kuras skāra teritoriālā reforma, būtisks pašvaldību struktūrā strādājošo skaita pieaugums ir arī Mārupes novadā, kur reformas gaitā apvienoja Mārupes un Babītes novadu. Te to skaidro ar pēdējos gados konstatēto iedzīvotāju skaita pieaugumu par vairāk nekā četriem tūkstošiem cilvēku.

Mārupes novada pašvaldības izpilddirektore Agnese Jankuna stāsta:

“Pieaugot iedzīvotāju skaitam, un tie ir iedzīvotāji, kuriem ir bērni, tad ir jānodrošina, piemēram, izglītības funkcija, sociālās funkcijas un citas. Un, ja mēs paskatāmies tieši uz budžetu kontekstā, te mēs skaidri redzam, ka no kopējā Mārupes novada pašvaldības budžeta 47% ir izglītībai.”

Arī Ādažu novadā, kur reformas gaitā apvienoja Ādažu un Carnikavas novadu, Centrālās statistikas pārvaldes datos redzams strādājošo skaita pieaugums par vairāk nekā simts cilvēkiem. Šeit norāda – tas tādēļ, ka novadā atvēra jaunu vidusskolu Carnikavā, un tādēļ, ka pamatskolās palielinājies bērnu skaits. Vēl nodarbināto skaits pieaudzis tāpēc, ka Ādažos atvērts dienas centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar īpašām vajadzībām.

Centrālā administrācija kopš 2022. gada sākuma, pēc vietvaras aprēķiniem, sarukusi līdz aptuveni simts darbiniekiem. "Administrācijā kopumā ir… Mēs esam par desmit cilvēkiem samazinājušies," teic Ādažu novada pašvaldības Personāla nodaļas vadītāja Laila Raiskuma.

Reformas gaitā Ogres novadā apvienoja līdzšinējos Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novadus. 2021. gada sākumā, proti, vēl pirms stājās spēkā reforma, uzskaitīto pašvaldību struktūrās kopumā strādāja 3451 cilvēks, bet 2024. gada rudenī – par teju trīssimt cilvēkiem vairāk. Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) vairāku simtu lielo strādājošo skaita pieaugumu skaidro ar to, ka vairāk cilvēku nodarbināti skolās un arī novadā plašākā apmērā esot nodrošināti sociālie pakalpojumi.

“Mēs esam atvēruši rehabilitācijas centru. Mums ir dzīvokļi, grupu dzīvokļi. Mums cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izveidoti dzīvokļi. Sociālo darbinieku skaits pieaudzis par 25 cilvēkiem. 17 cilvēki ir pieauguši, apvienojot pašvaldības policiju,”

raidījumam “de facto” stāsta Egils Helmanis.

Kā liecina internetā arhivētais Ogres novada darbinieku uzskaitījums pašvaldības mājaslapā, pēdējos gados pieaudzis nodarbināto skaits dažādās pašvaldības centrālās administrācijas struktūrās. Piemēram, novada mājaslapā redzams, ka 2021. gada oktobrī Finanšu nodaļā strādāja 14 cilvēki. Šobrīd tajā nodarbināti 52 cilvēki.

Taču pašvaldībā uzskata ka nodaļā strādājošo skaits sarucis, jo uzreiz pēc novadu apvienošanas Finanšu nodaļā esot strādājuši vēl vairāk jeb 65 cilvēku. “Šos visus grāmatvežus no pagastiem, pagastu pārvaldēm pārcēla uz šejieni, centrālo administrāciju. Tā ka tur pat ir samazinājies grāmatvežu skaits,” norāda Helmanis.

Mēra minētais darbinieku samazinājums nesakrīt ar novada mājaslapā redzamo.

Ogres novada pašvaldību struktūrās nodarbinātie mediju uzmanību piesaistījuši vairākkārt. Pērn žurnāls “Ir” atklāja, ka vismaz astoņi ar Nacionālo apvienību saistīti cilvēki pēc tam, kad Nacionālā apvienība izkrita no valdības, atrada darbu Ogres novada pašvaldībā.

Piemēram, Jānis Eglīts, kurš iepriekš strādāja kādreizējā zemkopības ministra Kaspara Gerharda birojā, pēcāk kļuva par Ogres novadā no jauna izveidotās Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāju. Savukārt jau pieminētais Patriks Grīva, kurš šobrīd ir Ogres novada komunikācijas nodaļas vadītājs, pirms darba vietvaras administrācijā strādāja kādreizējā kultūras ministra Naura Puntuļa birojā.

No Helmaņa teiktā izriet, ka tā ir vien sagadīšanās. Darbu pašvaldībā viņi dabūjuši uzkrātās darba pieredzes dēļ. “Ir profesionalitātei nozīme. Valsts ir gadiem ieguldījusi līdzekļus šajos cilvēkos,” paskaidro Ogres novada domes mērs.

Tāpat arī Latvijas Radio pērn vēstīja par Ogres novada preses sekretāru Jāni Silu, kurš faktiski bija nodarbināts, taču kurš radio nebija sasniedzams un kurš arī nebija norādīts domes darbinieku sarakstā. Domē skaidro, ka viņš joprojām strādā pašvaldībā. Vairāk nodarbojas ar rakstu darbiem. Iepriekš radio neizdevās ar preses sekretāru sazināties, jo, pēc Helmaņa vārdiem, “katram ir savas funkcijas”. Ogres novadā komunikāciju ar medijiem koordinējot tikai Grīva.

Kopumā šādi jautājumi, kas vairāk skar ētiku vai lietderību, ne likumu, par pašvaldību atbildīgajā ministrijā nenonāk, izriet no Bērziņas teiktā.

“Kamēr pašvaldība darbojas likuma ietvaros un mēs varam saskatīt, iespējams, no ētikas viedokļa vai, iespējams, no mums sabiedrībā normu, kas nav rakstīts likumā, ietvaros, tikmēr tā ir pašvaldības atbildība. Es varu aicināt tikai iedzīvotājus pašus vērtēt, kā tas katrā pašvaldībā būs noticis. Tūlīt būs pašvaldību vēlēšanas,”

norāda ministre.

Izanalizēt, uz kā rēķina vietvarās pieauga strādājošo skaits un kāda ir situācija tieši centrālajās administrācijās, ir sarežģīti. “de facto” secināja, ka šobrīd nav savstarpēji salīdzināmu datu par to, kā un kur pieaudzis tieši šo darbinieku skaits.

Pašvaldībās uzsver, ka CSP dati neatspoguļojot reālo ainu vietvarās, taču tieši uz pārvaldes datiem raugās par pašvaldībām atbildīgā ministrija.

Turklāt tikai uz pašu pašvaldību pleciem ir izvērtēt, cik pamatots ir centrālajā administrācijā strādājošo skaits. Ministrija kā ārējs stimuls iesaistās tikai tad, ja ir likumpārkāpums. Taču tieši ārējs stimuls, piemēram, Valsts kontroles revīzija, bija pamudinājums Ropažu novadā pārvērtēt atsevišķas amata vietas. “Valsts kontrole 2021. gadā mums veica revīziju tieši par personālresursiem. Ropažu novada pašvaldībai tika norādīts, ka nepieciešams pārvērtēt tieši Juridiskā departamenta darbinieku skaitu pret veicamajām funkcijām,” pauž Gunta Ozola, Ropažu novada pašvaldības administrācijas vadītāja.

Ropažu novada pašvaldības Juridiskajā departamentā 2021. gada rudenī strādāja 29 cilvēki, šobrīd – 26.

Tiesa, pašvaldību struktūrās strādājošo skaits daudzās pašvaldībās arī samazinājās. No pašvaldībām, kuras skāra teritoriālā reforma, visvairāk darbinieku skaits samazinājās Talsu, Augšdaugavas un Preiļu novadā.