Noskaties ⟩ Raidījums: ASV finansēto mediju slēgšana radīs nopietnu demokrātijas apdraudējumu

"Amerikas balss" ieskanējās Eiropas radioviļņos 1942. gadā, lai cīnītos pret nacistiskās Vācijas propagandu. Pēc kara radiostacija kļuva par patiesas informācijas avotu iedzīvotājiem padomju bloka valstīs. Vladimira Putina vadītā Krievija pasludināja "Amerikas balsi" par ārvalstu aģentu. Taču apklusināja mediju ASV līdera Donalda Trampa administrācija.

Svētdienā, 16. martā, žurnālists Andrejs Cvetkovs pēc septiņiem "Amerikas balsī" nostrādātiem gadiem saņēma e-pastu par atlaišanu. Raidījumam "de facto" viņš pastāstīja par publisku medija darba apšaubīšanu. "Par to rakstīja Īlons Masks. Ka Eiropa jau sen ir brīva. Attiecīgi - kāpēc vajadzīga tāda radiostacija kā "Radio Brīvā Eiropa" vai "Radio Brīvība". Par mums viņš teica, ka tie ir ultrakreisie liberāļi, kas runā paši ar sevi," sacīja žurnālists. Tagad "Amerikas balss" neraida.

Turpretim "Radio Brīvā Eiropa"/"Radio Brīvība" (RBE/RB), lai arī palika bez ASV finansējuma, vēl turpina pārraidīt ziņas. Tās saņem iedzīvotāji 23 valstīs, tostarp Krievijā, Ukrainā, Irānā un Afganistānā. Medijs ir vērsies tiesā pret mātes kompāniju – ASV Globālo mediju aģentūru un atbildīgajiem ierēdņiem, pamatojot prasību ar to, ka lēmumus par federāliem izdevumiem var pieņemt tikai Kongress.

Par iespējamu finanšu atbalstu spriež Eiropas Savienības līmenī. To atbalsta Latvija kopā ar deviņām citām valstīm. Taču, kad pieņems lēmumu, nav zināms. Savukārt pašu naudas medija darbības nodrošināšanai pietiek vienam mēnesim.

Bijušais organizācijas prezidents un Kolumbijas universitātes profesors Tomass Kents raidījumam pastāstīja – RBE/RB žurnālisti var atļauties vēstīt, piemēram, par korupcijas gadījumiem valstīs, kur vietējiem žurnālistiem tas būtu pārāk bīstami. "Mēs kalpojam, lai radītu brīvus medijus valstīs, kurās brīvu mediju nav vai arī tie ir pakļauti ļoti smagam spiedienam," sacīja T.Kents.

Krievija ir ilgi centusies ierobežot RBE/RB, sākumā pasludinot to par ārvalstu aģentu, bet pēc 2022. gada pilna mēra iebrukuma Ukrainā – par nevēlamu, proti, aizliegtu organizāciju. Ar to Krievijas pilsoņiem ir aizliegts sadarboties, neatkarīgi no dzīves vietas. Ar sadarbību saprotot pat ziņas pārpublicēšanu sociālajos medijos.

RBE/RB projekta "Current Time" direktors Pāvels Butorins sarunā ar "de facto" pauda bažas par aptuveni 300 trimdas žurnālistiem no Krievijas: "Daudzus no viņiem Putina režīms ir nosaucis par ārvalstu aģentiem, un viņiem draud cietums vai kas vēl ļaunāks, ja viņi atgriezīsies mājās."

Raidstacijas Maskavas birojs pirms dažiem gadiem daļēji pārcelts uz Latviju. No 61 Rīgā strādājoša RBE/RB žurnālista aptuveni 50 ir Krievijas pilsoņi. "Droši vien būs jāvērtē katrs gadījums individuāli. Bet es domāju, ka, ņemot vērā to, ka viņu darbs tiek uzskatīts par nevēlamu Krievijas Federācijā, mums tas ir jāņem vērā jebkādu turpmāko lēmumu pieņemšanā," sacīja kultūras ministre Agnese Lāce (P).

"Radio Brīvā Eiropa"/"Radio Brīvība" strādāja Rīgā līdz 2004. gadam. Taču pirms diviem gadiem atklāja jaunu biroju, kas ražoja saturu krievu valodā un bija iecerēts kā pretstats Kremļa propagandai. Kopš 2022. gada te strādā pieredzējušais žurnālists Dmitrijs Novikovs. Ziņa par finansējuma nogriešanu medijam satrauca viņu, tāpat kā daudzus citus darbiniekus. Tomēr viņš uzsver, ka visi ir noskaņoti turpināt savu misiju, kamēr iespējams. "Misija ir ļoti vienkārša – stāstīt milzīgajai Krievijas auditorijai, kurai ir patiesībā "sačakarētas" galvas 20 gadu garumā ar informāciju, kuru pasniedz tikai Kremļa avoti. Jādod maksimāli, cik mēs varam, iespējas Krievijas auditorijai saprast, ka eksistē arī citi viedokļi šajā zemē un kritiskā domāšana," uzsvēra D. Novikovs.

Žurnālisti Rīgas birojā ražo saturu krievu valodā arī par notikumiem Baltijas valstīs. "Kantar" pētījums liecina – Latvijā pērn vidēji dienā kanālu “Current Time” skatījās 40,6 tūkstoši skatītāju. Krievijā "Radio Brīvība" materiālus 2023. gadā ik nedēļu skatījās 10 miljoni iedzīvotāju jeb nepilni 8% pieaugušo iedzīvotāju (Avots: Gallup World Poll). Lai gan Krievija, tāpat kā Baltkrievija pieliek lielas pūles, lai bloķētu Rietumu platformas un izdzēstu alternatīvu viedokli no informācijas telpas.

"Krievijai mēģinot izdzēst baltkrievu identitāti, "Radio Brīvība" cīnās pretī ar patiesību. Medijs atklāj, kā Lukašenko palīdz Putinam, kā Baltkrievija tiek izmantota kā militāra bāze un kā Kremļa propaganda izplatās mūsu valstī. Radio ir brīva balss. Ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt brīvos medijus, lai tie turpinātu savu darbu. Ticiet man, ja nebūs brīvas balss, ļoti ātri propagandas vēstījumi saindēs cilvēku prātus," intervijā "de facto" teica Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere Svjatlana Cihanouska. Viņa izcēla arī to, ka neatkarīgi Rietumu mediji notur pasaules uzmanībā jautājumus par apspiesto demokrātiju Baltkrievijā, tostarp par politieslodzītajiem.

Eksperti ir vienisprātis – "Radio Brīvība" un "Amerikas Balss" nav galvenie demokrātijas balsti Eiropā. Tomēr to iespējamā apklusināšana kombinācijā ar Krievijas dezinformācijas spiedienu var iedragāt sabiedrisko domu vairākās svārstīgās valstīs Eiropā un Centrālāzijā.

"Eiropā ir virkne valstu, kurās ir politiķi ar ļoti izteiktām populistiskām, autoritārām tendencēm, minot to pašu Ungāriju jau vairāku gadu garumā. Mēs redzam Slovākiju, turbulenci, piemēram, arī Rumānijā. Ir šī te vilkme uz autoritārismu, kas var vājināt, protams, kopējo Eiropas ietvaru," komentēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Māris Cepurītis.

Savukārt Helsinku universitātes pētniece, vēsturniece Una Bergmane kā satraucošu minēja divu minēto radiostaciju pazušanu kopējā ASV ārpolitikas kontekstā. "Kur ASV nevis tikai atsakās no šīm divām radiostacijām, bet kopumā gan realizē tādu prokrievisku politiku, gan kopumā, kā lai saka, atkāpjas no savām globālās varas pozīcijām. Tas ir ļoti bīstami! Tas rada varas vakuumu, kuru centīsies aizpildīt Ķīna un Krievija," secināja pētniece.