Rinkēvičs: Eiropai nepalielinot aizsardzības izdevumus, ASV var izstāties no NATO

Jautāts par nepieciešamību virzīties Eiropas armijas izveidošanas virzienā, Rinkēvičs akcentēja, ka plašas alianses reģionālajā, Eiropas līmenī neko nenozīmē, ja valstis neinvestē savu aizsardzības spēju palielināšanā un nostiprināšanā. "Var taisīt daudz gudru papīru, bet ir jāskatās, cik lielas armijas," sacīja Valsts prezidents.

Rinkēvičs pieļāva, ka, iespējams, brīdī, kad Eiropas valstu bruņotie spēki kļūs lielāki un spēcīgāki, nostiprināsies arī NATO, savukārt Eiropa atkal kļūs interesantāka ASV kā nopietnāks partneris.

NATO patlaban nav pamata apšaubīt, bet tajā pašā laikā, ja Eiropa neinvestē savā aizsardzībā, nevar izslēgt, ka ASV vienā brīdī izstājas no alianses, teica politiķis, uzsverot, ka ūsu galvenais uzsvars ir uz pašu spēju stiprināšanu, reģionālo sadarbību, pievēršot uzmanību notiekošajam Eiropas līmenī.

"Tagad redzam, ka nekas nav mainījies ASV klātbūtnē Eiropā. Mani dara bažīgu, ka, ja Hāgas samitā nevarēs vienoties par aizsardzības izdevumu palielināšanu, būtiskām lietām, tad dinamika var pavēsties arī negatīvi. Esam lielas neskaidrības laikmetā, bet ļoti daudz kas atkarīgs no mums pašiem," vērtēja Valsts prezidents.

Rinkēviča ieskatā būtu svarīgi, ja valstis gaidāmajā Hāgas samitā spētu vienoties par aizsardzības tēriņu kāpināšanu vismaz līdz 3-3,5% no iekšzemes kopprodukta, kas jau būtu būtisks palielinājums, īpaši ņemot vērā, ka ne visas valstis patlaban ir gatavas šādai rīcībai.

Rinkēvičs: Krievija grib nevis mieru, bet pauzi, lai pārgrupētos un turpinātu uzbrukumus

Krievija grib nevis mieru, bet pauzi, lai pārgrupētos un turpinātu uzbrukumus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Vēsturiskā pieredze liecinot, ka sarunas par mieru nekad nav vienkāršas, katrai pusei ir stingri iezīmētas līnijas. "Ir skaidrs, ka Krievija nealkst ne pamieru, ne miera līgumu - tā vēlas pēc iespējas ilgāku karadarbību, pēc iespējas vairāk teritoriju, kas parādās arī sarunās," pauda Rinkēvičs. Viņš akcentēja, ka, pat ja pamiers tiks panākts, jautājums ir, vai tas vispār tiks ievērots. Viņaprāt, līdz ilgstošam noregulējumam, ilgtermiņa taisnīgam mieram vēl ļoti tālu. "Neesmu optimists, ka ātri varēs kaut ko panākt. Esmu ļoti, ļoti atturīgs, ka var būt kādi strauji pavērsieni," teica Rinkēvičs.

Viņā pauda, ka brīdī, kad ASV cenšas būt vidutājs starp karā iesaistītajām pusēm, nevis atbalstīt Ukrainu, retorika ir citādāka. "Laiks rādīs, cik tas būs labāk," teica prezidents, uzsverot, ka Latvijas pozīcija vienmēr bijusi skaidra - ir jāpanāk taisnīgs, ilgstošs miers, kura nosacījumus noteiks pati Ukraina.

"Atbalstām Ukrainas teritoriālo neatkarību, un, ņemot vērā rīcībā esošo informāciju, Krievija tikai vēlas paņemt pauzi, lai pārgrupētos un turpinātu uzbrukumus, jo Krievijai Ukraina ir svarīga savu imperiālistisko ambīciju īstenošanai," teica politiķis.

Rinkēvičs skaidroja, ka drošības situācija Latvijā faktoloģiski nav mainījusies, pie Latvijas robežām nav vairāk krievu karavīru. Nopietni gan tiek uztvertas ziņas, ka rudenī Krievijā varētu tikt rīkotas militārās mācības "Zapad 2025", kas notikušas arī pirms iebrukuma Ukrainā.

"Par Krievijas iespējamo iebrukumu esam dzirdējuši daudz brīdinājumu, šādam scenārijam ir jābūt gataviem. Bez panikas būtu jāsaprot, ka tikai tad, ja esi maksimāli sagatavojies, ir iespējams novērst arī sliktākos scenārijus," brīdināja amatpersona, uzsverot, ka sagatavošanās sadarbībā ar citām valstīm notiek, bet darba ir ļoti daudz darba. Ņemot vērā Krievijas radītos hibrīdapdraudējumus, Rinkēvičs aicināja arī sabiedrību būt acīgai, un, novērojot ko aizdomīgu, ziņot par to drošības dienestiem.