Ekonomisti komentē LMT un "Tet" izpirkšanas darījuma finansējuma veidu

"SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka iespējamais darījuma apmērs šajā ziņā nav būtiskākais, un šāda mēroga darījumus ir iespējams strukturēt un finansēt arī bez ietekmes uz valsts budžetu.

Viņš skaidroja, ka finansējuma struktūru zināmā mērā noteiks tas, kā valsts redz uzņēmumu tālāko attīstību un lomu, un to pārvaldības struktūru, respektīvi, cik būtisku lomu pārvaldībā nākotnē sev redz valsts. "Tas ir vissvarīgākais jautājums," uzsvēra Gašpuitis, piebilstot, ka svarīgi arī ir tas, lai vienošanās ar investoriem būtu korekta un neietekmētu investīciju vides novērtējumu.

Gašpuitis pauda, ka optimālākais risinājums būtu uzņēmuma startēšana biržā. "Iespējas rast finansējumu ir izmantojot, kombinējot citas kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, piesaistot citu investoru vai izmantojot aizņēmumu," skaidroja "SEB bankas" ekonomists.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA uzsvēra, ka valsts budžetā šobrīd viennozīmīgi nav iespējams atrast papildu 550-600 miljonus eiro, un šāda summa ir gandrīz 4% no plānotajiem budžeta ieņēmumiem 2025.gadā. Turklāt plānotais budžeta ieņēmumu apmērs šobrīd ir vērtējams kā diezgan optimistisks, jo budžeta plānošanai par pamatu tika ņemta iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze, kas kopš plānošanas brīža ir būtiski samazināta.

"Ja tomēr valdība pieņem lēmumu par minēto uzņēmumu kapitāldaļu atpirkšanu, tā būtu jāveic izmantojot pašu uzņēmumu līdzekļus apvienojumā ar jaunu investoru piesaisti," norādīja Purgailis, skaidrojot, ka šādā veidā būtu iespējams veikt abu uzņēmumu apvienošanu un sagatavošanu sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, akciju kotēšanai biržā.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi pārtraukt situāciju, kad abu akcionāru - valsts un "Telia" domstarpību dēļ uzņēmumos ir apgrūtināta stratēģisko lēmumu pieņemšana.

Pēc viņa teiktā, ir pašsaprotami, ka sakaru sistēmas ir viens no infrastruktūras svarīgākajiem elementiem, abi uzņēmumi arī ir svarīgi sadarbības partneri citiem Latvijas uzņēmumiem, tostarp elektronikas nozarei, kas Latvijā ir izteikti specializēta sakaru sistēmu ražošanā. Ja valsts nostiprinās ietekmi sakaru nozarē, pieaugs to attīstība tā, lai tas veicinātu citu ekonomikas nozaru attīstību. Viņš skaidroja, ka abu uzņēmumu apvienošana sniegtu iespējas paaugstināt efektivitāti.

Strautiņš pauda, ka tiek apspriestas dažādas darījuma finansēšanas iespējas. "Ja finansēšanā iesaistītos valsts, tas būtu pieņemami, ar nosacījumu, ka tas ir pārejas perioda finansējums," norādīja Strautiņš, piebilstot, ka apvienotais sakaru uzņēmums būtu vispiemērotākais pirmais solis valstij piederošo uzņēmumu kotēšanai biržā. "Luminor Bank" ekonomists gan piebilda, ka vienlaikus vajadzētu izvērtēt iespēju optisko kabeļu pamattīklu paturēt valsts kontrolē kā sabiedrisko infrastruktūru.

Jau ziņots, ka atbilstoši aģentūras LETA rīcībā esošajai neoficiālajai informācijai LMT un "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro.

Otrdien par LMT un "Tet" izpirkšanas darījumu slepenībā lems valdība, kurai par trīs mēnešu laikā paveikto ziņos ekonomikas ministrs. Aģentūrai LETA zināms, ka tas slēpjas darba kārtībā iekļautajā informatīvajā ziņojumā "Par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma izpildi".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA nekomentēja šo informāciju un pat to, vai valdība skatīs jautājumu par LMT un "Tet" izpirkšanu, savukārt dažādas minētās darījuma summas nodēvēja par spekulācijām.

Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka vairs netiek nopietni apspriesti "Telia" izteiktie pretpiedāvājumi turpmākai LMT un "Tet" attīstībai, bet tiek diskutēts par diviem pamata scenārijiem, kā izpirkt "Telia" piederošās daļas un kā turpmāk pārvaldīt apvienoto uzņēmumu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka pirmais variants paredz, ka "Telia" piederošās daļas izpērk valsts ar tai piederošo lielo uzņēmumu - "Latvijas valsts meži" un "Latvenergo" - palīdzību, tomēr aptuveni 200 miljoni eiro šādā gadījumā, iespējams, jāparedz arī tiešā veidā no valsts budžeta. Pagaidām nav skaidrs, vai šādu variantu atbalstītu Finanšu ministrija, tomēr Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš jau ir solījusi, ka atpirkšana darījumam netikšot tērēti valsts budžeta līdzekļi.

Ja tiktu īstenots šis variants, LMT un "Tet" apvienoto uzņēmumu, visticamāk, pārraudzītu kāda valsts kontrolēta kapitālsabiedrība, iespējams, EM piederošā SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor"), kura jau šobrīd pārvalda valsts daļas abos uzņēmumos - 51% "Tet" daļu un 5% LMT daļu. Apvienotais LMT un "Tet" uzņēmums tiktu gatavots akciju kotēšanai biržā.

Noprotams, ka vismaz sākotnēji apvienotais uzņēmums turpinātu pārvaldīt arī šobrīd "Tet" piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, par kuras nodalīšanu iepriekš iestājies AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), kas gatavs uzņemties visas valsts kritiskās infrastruktūras pārvaldību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā.

Aģentūrai LETA neizdevās noskaidrot, kāds liktenis šajā variantā paredzēts "Tet" grupā ietilpstošajam inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmumam SIA "Citrus Solutions".

Savukārt otrs variants paredzot darījumam nodibināt speciālu mērķa sabiedrību (special purpose vehicle - SPV), kas no "Telia" atpirktu LMT un "Tet" daļas. Šajā speciālajā SPV līdzekļus investētu bankas, tajā tiktu ieguldīti pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļi un tā izlaistu arī obligācijas aptuveni 200 miljonu eiro vērtībā, līdz ar to tajā varētu ieguldīt arī citi investori. Apvienotā uzņēmuma īpašnieki turpmāk būtu valsts un šī jaunā SPV.

Šo variantu atbalstot Satiksmes ministrija (SM). Neoficiāla informācija gan liecina, ka atsevišķi politiķi iebilst pret Latvijas uzņēmēju tiešu līdzdalību LMT un "Tet" pārvaldībā, kas tiktu īstenota caur SPV. Iepriekš publiski izskanējis, ka interesi investēt "Tet" un LMT izteicis datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Džons Tallijs, neoficiāli kā potenciālie investori minēti arī "Draugiem Group" pārstāvji un citi.

Ja tiktu īstenots šis scenārijs, "Tet" piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, visticamāk, izpirktu LVRTC, bet interese iegādāties būvnieku "Citrus Solutions" esot "Latvenergo" koncernā ietilpstošajam uzņēmumam "Sadales tīkls", liecina neoficiāla informācija.

"Tet" koncerns 2023.gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns 2023.gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.

LMT grupas apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 309,6 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2023.gadā. Kompānijā arī informē, ka LMT grupas peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pagājušajā gadā bija 93,6 miljoni eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt "Tet" jau ilgāku laiku savus provizoriskos finanšu rezultātus vairs nepublisko, tostarp nav zināma uzņēmuma darbības rādītāji 2024.gadā.