Valdība atbalsta Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas (7)

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), aizstājot ārlietu ministri, valdības sēdē, norādīja, ka ĀM lūgusi šim jautājumam noteikt steidzamību un iekļaut to 27.marta Saeimas sēdē kā pirmo jautājumu.

Tāpat Kozlovskis norādīja, ka ĀM lūgusi turpmāk par likumprojektu atbildīgo noteikt ārlietu ministri.

Kozlovskis norādīja, ka pirms sēdes no Aizsardzības ministrijas (AM) saņemts precizējums likumprojekta redakcijā, lūdzot otrajā pantā, kur teikts, ka "Latvijas izvērtējumā nevadāmās pretkājnieku mīnas kombinācijā ar citām mīnām un ieroču sistēmām būtiski palielina aizsardzības spējas, kuras nav aizstājamas ar alternatīviem risinājumiem", svītrot vārdu "būtiski".

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) norādīja, ka šādas redakcionālas izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā militāro padomu, konsultējoties ar militārajiem sabiedrotajiem un reģionālajiem sabiedrotajiem. "Skaidrs, ka tas palielina [aizsardzības spējas], bet nevajadzētu pārvērtēt, ka šeit nav citu spēju - citas spējas ir prioritāras, citas spējas ir svarīgas, tas, protams, iet kopsakarībā, " pauda Sprūds.

Aizsardzības ministrs norādīja, ka šis ir nozīmīgs solis, kas veikts, īstenojot reģionālu pieeju, četrām valstīm - Baltijas valstīm un Polijai koordinējoties un ievērojot visas starptautiskās normas, humanitārās tiesības.

Sprūds teica, ka ir jārada iespējas, lai bruņotie spēki ar šo iespēju stiprinātu savas aizsardzības spējas un Baltijas aizsardzības līniju.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) valdības sēdē pauda, ka tiks ņemts vērā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera prioritāšu saraksts, kas to kopā ar NATO sabiedrotajiem. Tajā pašā laikā viņa uzsvēra, ka jābūt gataviem atbildēt uz jautājumiem, vai Latvija mīnas ražos pati, vai tās ražos Polija.

Siliņa norādīja, ka Latvijas aizsardzības industrija izteikusi interesi ražot šeit, un, viņasprāt, saņemot Saeimas mandātu vismaz pirmajā lasījumā, varēs sākt konsultācijas ar aizsardzības industriju par to, ko tā sagaidītu no valdības, un ko valdība sagaida no nozares.

Līdztekus premjere akcentēja, ka būtiski ir skaidrot sabiedrībai, ka mīnas netiks izvietotas tūlīt un tagad kaut kur Latvijas teritorijā, un tas neapdraudēs Latvijas cilvēkus. Tā ir vēl viena iespēja Latvijas rezervē, lai stiprinātu savas kaujas spējas, viņa sacīja.

Siliņa paļaujas, ka NBS īpašumā un plānos ir iegādāties tādas ierīces, kas ir viņu spēkiem atbilstošākās un vajadzīgākās, taču šādu juridisku šķēršļu noņemšana dod brīvas rokas NBS gadījumā, ja tiem ko tādu vajadzētu.

Reizē Siliņa atzīmēja - ja Latvijā ražotu sprāgstvielas, tas nenozīmē, ka tās tiktu ražotas tikai šādām mīnām. "Tad noteikti ir jārunā arī par citām vajadzībām, kas nav apveltītas ar tik daudz riskiem [..]," sacīja premjere, norādot, ka izstāšanās no konvencijas prasa zināmu laiku, tostarp vajadzīgas konsultācijas par to, kā strādāt kopā ar NATO sabiedrotajiem, kuri nav atsaukuši dalību konvencijā.

Premjere norādīja, ka ĀM un AM politiskā līmenī ir konsultējusies ar sabiedrotajiem un izskaidrojusi juridisko šķēršļu noņemšanas nepieciešamību.

Par izstāšanos no konvencijas gala lēmumu pieņems Saeima. Valsts kanceleja sagatavos likumprojektu iesniegšanai parlamentā.

Plānots, ka Latvija no konvencijas izstāsies sinhroni ar Igauniju, Lietuvu un Poliju, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM skaidro, ka šī konvencija pieņemta Oslo 1997.gada 18.septembrī, bet tā stājās spēkā 1999.gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.

Konvencijas dalībvalstis apņemas nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas, kā arī tās neizstrādāt, neražot un neiegūt citādā ceļā, neuzglabāt, nesaglabāt vai nevienam tieši vai netieši nenodot.

Tāpat konvencijas dalībvalstis apņemas nekādā veidā nepalīdzēt, neatbalstīt vai nemudināt nevienu uz darbībām, kuras jebkurai dalībvalstij ir aizliegtas saskaņā ar konvenciju. Katra dalībvalsts apņemas arī iznīcināt visas kājnieku mīnas vai nodrošināt to iznīcināšanu saskaņā ar konvencijas noteikumiem.

Brīdī, kad tika lemts par Latvijas pievienošanos Otavas konvencijai, nebija militāru, stratēģisku vai drošības apsvērumu, kādēļ Latvijai tai nepievienoties, savukārt patlaban drošības situācija Baltijas reģionā ir mainījusies, norāda ĀM.

Ministrijā atzīmē, ka, īstenojot pilna mēroga agresiju pret Ukrainu, Krievija ir parādījusi, ka tā neievēro suverēno valstu teritoriālās robežas un starptautiskās tiesības. Tāpēc Latvijai ir būtiski saglabāt izvēles brīvību un rīcības elastību pielietot dažādas ieroču sistēmas un risinājumus, lai stiprinātu atturēšanu un valsts aizsardzību, uzsver ĀM.

Atsaucoties uz karadarbība Ukrainā, ministrijā norāda, ka nevadāmās pretkājnieku mīnas kombinācijā ar citām mīnām un ieroču sistēmām palielina aizsardzības spēku letalitāti, aizkavējot vai apturot Krievijas masveida kustību. Tāpat ĀM secina, ka pašreizējās reģionālās drošības situācijas kontekstā Otavas konvencija ierobežo Latvijas aizsardzības iespējas, pilnībā izslēdzot efektīva militārās aizsardzības līdzekļa - kājnieku mīnu - izmantošanu.

ĀM piebilst, ka jautājums par izstāšanos no konvencijas ir aktualizēts arī citās reģiona valstīs, paverot iespēju solidāri un vienoti pieņemt lēmumu par izstāšanos. Ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas reģionā, Latvijas aizsardzības vajadzības, konsultācijas ar sabiedrotajiem, kā arī, lai apliecinātu solidaritāti un vienotību ar citām reģiona valstīm, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) ir rosinājis Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas kopīgā paziņojumā ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministriem, atgādina ĀM.

Konvencija arī paredz, ka katra dalībvalsts, īstenojot savu nacionālo suverenitāti, ir tiesīga izstāties no tās. Dalībvalsts paziņo par izstāšanos visām pārējām dalībvalstīm, ANO ģenerālsekretāram un ANO Drošības padomei. Izstāšanās stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu ir saņēmis depozitārijs. Attiecīgi pēc tam Latvijai būs tiesības un iespēja izmantot, iegādāties vai ražot kājnieku mīnas.

ĀM uzsver, ka Latvija turpinās ievērot starptautiskās saistības, tostarp humānās tiesības, vienlaikus nodrošinot savas drošības vajadzības.

Ministrijā arī atzīmē, ka jebkāda iespējamā nevadāmo pretkājnieku mīnu iegāde, izvietošana un izmantošana būs atkarīga no militārās loģikas un nepieciešamības, kā arī aizsardzības spēju attīstības prioritātēm un pieejamā finansējuma.

TVNET jau vēstīja, ka Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministri panākuši reģionālu vienošanos savu robežu stiprināšanai rekomendēt valstu izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu.

Latvijas valdība 18.martā nolēma sākt procesu, lai Latvija izstātos no konvencijas.