Būves nodošanas ekspluatācijā ierosināšanai būs nepieciešama kopīpašnieku vairākuma piekrišana

Likumprojekta mērķis ir realizēt atsevišķus informatīvā ziņojuma "Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā" pasākumus.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka valdība teju pirms gada apstiprināja birokrātijas mazināšanas plānu būvniecībā, kas iekļauj 60 aktivitātes, šobrīd tuvojas fināla taisne šo aktivitāšu īstenošanā.

Grozījumi būvniecības likumā iekļāva dažādu būvniecības procedūru pārskatīšanu, tādējādi atvieglojot darbu būvniekiem. Tostarp samazinātas laika atskaites, piemēram, tas, cik ilgā laikā nepieciešams saņemt kādu atļauju. Tāpat pārskatīta nepieciešamība pēc atsevišķām procedūrām, kas iekļautas būvniecības procesā.

Arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pauda, ka viens no kritērijiem, kā noteikt birokrātijas mazināšanos, ir laiks, proti, ja samazinās konkrētā jautājuma risināšanai patērētais laiks. "Ja varam samazināt laiku vismaz par 20%, tas nozīmē, ka mēs arī varam samazināt izmaksas šādam projektam par 20%," pauda Siliņa, piebilstot, ka samazinot birokrātiskos šķēršļus, piemēram, ja trīs iestāžu vietā jāapmeklē viena iestāde, samazinās laika, personālresursu un izmaksājamās algas patēriņš.

Premjere vērtēja, ka pieņemtie noteikumi veicinās Latvijas uzņēmēju, nekustamā īpašuma attīstītāju un privātpersonu iespējas attīstīt savu nekustamo īpašumu, kā arī palielinās Latvijas konkurētspēju gan Baltijas, gan Ziemeļeiropas reģionā.

Ekonomikas ministrijā norāda, ka praksē arvien vairāk tiek konstatētas problēmas ar kopīpašumā esošo jaunbūvju nodošanu ekspluatācijā, jo nav iespējams nodrošināt visu kopīpašnieku saskaņotu rīcību.

Likumprojektā noteikts, ka kopīpašumā esošās būves nodošanu ekspluatācijā var ierosināt, ja saņemt kopīpašnieku vairākuma piekrišana. Kopīpašnieku vairākumu nosaka atbilstoši kopīpašuma daļu apmēram.

Regulējuma izmaiņas neattieksies uz gadījumiem, kad būvniecības ierosinātājs ir viens vai vairāki kopīpašnieki un citi kopīpašnieki ir piekrituši būvniecības iecerei. Tas saistīts ar to, ka pie iepriekš saskaņotas būvniecības ieceres nodošanai ekspluatācija nav nepieciešama atsevišķa kopīpašnieku piekrišana. Personas nevar subjektīvi iebilst, ka tiek pabeigti darbi, kuriem tā ir jau devusi piekrišanu, norāda EM.

Būvspeciālistu gadījumā regulējuma izmaiņas precizēs esošo regulējumu, lai novērstu praksē radušās neskaidrības, bet nemainīs to pēc būtības.

EM norāda, ka attiecībā uz sabiedrību kopumā, regulējuma izmaiņas mazinās administratīvo slogu un radīs lielāku tiesisko skaidrību.

Vienlaikus EM akcentē, ka ir vairāki jautājumi, kas līdz šim nav risināti ar grozījumiem būvnoteikumos, tostarp, kas ir tehniskie noteikumu, tehnisko noteikumu derīguma termiņš, tehnisko noteikumu nepieciešamība gadījumā, ja ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums.

Likumprojektā noteikts, kas ir tehniskie noteikumi, proti, ka tie ir būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamie tehnisko prasību apkopojums, lai būvniecības ierosināts normatīvos noteiktajos gadījumos varētu saskaņot būvprojektu ar valsts un pašvaldību institūcijām vai tādu inženierbūvju, kurām ir noteikta aizsargjosla, īpašniekiem vai tiesiskie valdītājiem.

EM norāda, ka šāds tehnisko noteikumu skaidrojums novērsīs turpmākas diskusijas par tehnisko noteikumu saturu.

Ministrija akcentē, ka likumprojektā iekļautais regulējums par tehnisko noteikumu derīguma termiņu atstās ietekmi uz tehnisko noteikumu izdevējiem. Tehnisko noteikumu izdevējiem būs nepieciešams pārskatīt lēmumu pieņemšanas procesus, lai nodrošinātu attiecīgā regulējuma izpildes iespējamību.

Likumprojekta spēkā stāšanās datums ir paredzēs 2025.gada 1.novembris. EM skaidro, ka tas ļaus būvniecības procesa dalībniekiem laikus sagatavoties regulējuma izmaiņām, kā arī veikt savlaicīgi nepieciešamās izmaiņas Būvniecības informācijas sistēmā.