Ministrs: Daļa slimnīcu nespēj sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību gana augstā līmenī (2)

Pēc politiķa stāstītā, lai risinātu rindu problēmas lielo slimnīcu uzņemšanas nodaļās, kopš pagājušā gada septembra sākts hospitalizācijas pilotprojekts. Visu slimnīcu uzņemšanas nodaļas 2024.gada otrajā pusē saņēmušas papildu finansējumu, lai varētu stiprināt savu kapacitāti un nebūtu tā, ka liela daļa pacientu tiek vesti tikai uz universitātes slimnīcām Rīgā.

Izvērtēšanas laikā šī gada janvārī no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) saņemtā informācija neesot bijusi "tik laba, kā ministrija bija gaidījusi". Atklājies, ka daļa slimnīcu, kuras ir iesaistītas projektā, nespēj sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību pietiekami augstā līmenī.

"Kad NMPD vēlas vest pacientu, uzņemšanas nodaļa atsaka, jo neesot nepieciešamo iekārtu, attiecīgajā brīdī nestrādājot rentgena aparāts, trūkstot tā vai cita speciālista. Slimnīca uzrāda, ka attiecīgie speciālisti ir, bet faktiski nav pieejami brīdī, kad pacientam viņi ir nepieciešami," situāciju raksturojis Abu Meri, piebilstot, ka pilotprojekts pagarināts līdz jūnijam, lai ļautu slimnīcām sakārtot savas uzņemšanas nodaļas un lai ministrija varētu izveidot hospitalizācijas plānu, kas parādīs, kuras nodaļas kādus pacientus ir spējīgas uzņemt.

Abu Meri atzīmējis, ka pērn uzņemšanas nodaļu pacientu skaits audzis par 5%-7%, turklāt vairāk nekā 40% pacientu šajās nodaļās ierodas paši. Lai šo tendenci mazinātu, ministrija vērtējot pacientu iespējas saņemt medicīnisko palīdzību brīvdienās, lai nerastos sastrēgumi pirmdienās, kā tas nesen noticis Stradiņa slimnīcas neatliekamās medicīnas centrā.

Ministrs gan uzsvēris, ka sastrēgums "Stradiņos" veidojies arī tādēļ, ka pienācīgā līmenī neesot organizēts slimnīcas neatliekamās medicīnas centra darbs, tāpēc ministrija izteikusi pretenzijas padomei, kas pēc tam pieprasījusi risinājumu no valdes.

Abu Meri atzinis, ka tā esot arī šīs slimnīcas neatliekamās medicīnas centra vadītāja Roberta Fūrmaņa atbildība: "Jā, tas ir jautājums par vadītāja atbilstību amatam, un tas tiks atrisināts. Patlaban situācija ir uzlabojusies."

Savukārt runājot par ārstu trūkumu, īpaši reģionos, ministrs atzinis, ka tā ir problēma. Ministrija cenšoties kāpināt kopējo jauno ārstu-rezidentu skaitu, bet esot problēma, jo rezidentu skaitu dažādās specialitātēs nenosaka ministrs, bet gan to dara ārstu profesionālās asociācijas. "Un es neslēpšu, ka ne visas vēlas, lai rezidentūrā tiktu sagatavots pietiekami daudz speciālistu," paudis ministrs, apliecinot, ka esot tādas ārstu asociācijas, kas ir ieinteresētas kā monopolistes nepaplašināt speciālistu skaitu.

Tāpat esot nozares, kurās jaunie ārsti nevēloties specializēties. "Topošie ārsti neskrien, piemēram, uz rezidentūru reimatoloģijā, neraugoties uz to, ka šajā specialitātē ir liels ārstu trūkums. Teikšu atklāti, ka ir tādas medicīnas specialitātes, kur ārsti daudz nepelna, un reimatoloģija ir viena no tām, jo tur nav medicīnisko manipulāciju, par kurām var saņemt papildu piemaksu," atzīmējis politiķis.