Re:Check ⟩ Vai Daugavpilī demontē ar Krieviju savienotās elektrolīnijas? (4)

Partijas Daugavpils – mana pils līdere Olga Petkeviča sociālajos medijos rāda elektrolīniju stabu demontāžu Daugavpilī un saista to ar atslēgšanos no BRELL tīkla. Viņa ironizē par “svēto mērķi” pārraut saites ar agresoru “pat caur elektrolīnijām” un izsakās, ka naudu un cilvēkresursus varētu tērēt svarīgākiem mērķiem. Taču Petkevičas teiktais ir maldinošs. Elektrotīkla modernizācijas darbiem Daugavpilī nav saistības ar atslēgšanos no BRELL.

Petkeviča 10. martā publicēja video krievu valodā platformā Facebook un TikTok. Tajā viņa rāda būvdarbus un komentē:

“Kopš tā laika, kad mēs atslēdzāmies no BRELL, es dažas nedēļas vēroju, kā šeit, 18. novembra [ielā], cilvēki, transports bija aizņemts ar to, ka demontēja veco elektrolīniju pamatus. Es braucu un rēķināju vienmēr ne mazums cilvēku darba stundu, naudu. Bet mērķis svēts – uz visiem laikiem pārraut saites ar agresoru pat caur elektrolīnijām.”

Viņas video TikTok ir 113 tūkstoši skatījumu.

Kādus darbus veic Daugavpilī?

Daugavpilī saistībā ar atslēgšanos no Krievijas elektrotīkla BRELL nekādi demontāžas vai citi darbi nenotiek. To Re:Check apstiprināja uzņēmumā Augstsprieguma tīkls (AST), kurš īstenoja sinhronizāciju ar Eiropas energosistēmu. Petkevičas video redzama uzņēmuma Sadales tīkls infrastruktūra, un tur notiek plānveida elektrotīkla modernizācijas darbi.

Uzņēmums šos darbus ieplānoja 2022. gadā, savukārt būvniecība norit jau no pērnā gada pavasara, Re:Check skaidroja Sadales tīkls pārstāve Alīna Sildnika. Konkrētajā vietā Daugavpilī notiek rekonstruē elektrotīklu gaisvadus pārbūvē par pazemes kabeļiem. Tātad demontē arī stabus, kas līdz šim balstīja gaisvadu elektrolīniju, skaidro uzņēmumā.

“Vienkārši sakot, elektrības vadi no gaisa tiek ierakti zemē,” skaidro Sildnika. Viņa norāda, ka tas ir drošāks un izturīgāks risinājums. Šādi iedzīvotājiem un uzņēmumiem retāk būs elektroapgādes pārtraukumi, piemēram, vētru dēļ.

Re:Check jautāja arī Petkevičai, kāpēc saista šos darbus ar atslēgšanos no BRELL tīkla. Viņa atbildēja, ka Re:Check iepriekšējo publikāciju dēļ neko vairs nekomentēšot.

Cik izmaksā atslēgšanās no BRELL?

Petkeviča pretstata to, ka “visa naidīgā demontāžai” naudu atrod, bet slimnīcām tās nepietiek un onkoloģijas pacientus bieži jāārstē par ziedojumiem. Noslēgumā viņa aicina parakstīt pašas iesniegtu iniciatīvu portālā Manabalss.lv par Latvenergo peļņas novirzīšanu onkoloģijas slimnieku ārstēšanai.

Par atslēgšanos no Krievijas elektrotīkla BRELL atbildīgs nevis Latvenergo, bet AST. Šogad 8. februārī tas atslēdza elektrolīnijas no strāvas un pārgrieza pirmos savienojumus ar Krieviju. Elektrolīnija šķērso robežu ar Krieviju septiņas vietās un šajā posmā gar robežu pašlaik notiek demontāžas darbi. To telefonsarunā Re:Check skaidroja AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis. Savukārt elektrolīniju līdz robežai vismaz pašlaik uzņēmums plāno saglabāt, jo par to izrādījuši interesi atjaunīgās enerģijas attīstītāji, kas varētu tur būvēt saules parkus, teica Irklis.

AST vadītājs Re:Check sacīja, ka elektrolīniju demontēšana pie Krievijas robežas izmaksās dažus desmitus tūkstošus eiro.

Savukārt kopējās Latvijas izmaksas saistībā ar atslēgšanos no BRELL tīkla ir aptuveni 480 miljoni eiro. No tiem 255 miljoni investēti elektrolīniju izbūvē, piemēram, projektos Kurzemes loks, Igaunijas-Latvijas 3. savienojums, Rīgas HES-TEC-2 savienojums. Irklis skaidroja, ka vairāk nekā 300 miljonus eiro sedz Eiropas Savienības finansējums, savukārt 90 miljonu eiro segšanai izmantoja pārslodzes maksas ieņēmumus.

Kur nonāk Latvenergo peļņa?

Lielākā daļa Latvenergo peļņas jau tagad nonāk valsts budžetā, no kā tiek finansēta arī veselības aprūpe. Piemēram, 2023. gadā valsts budžetā nonāca aptuveni 200 miljoni eiro dividendēs un aptuveni 50 miljoni eiro kā uzņēmuma ienākuma nodoklis. Likums paredz, ka 2025., 2026. un 2027. gadā Latvenergo ieskaitīs valsts pamatbudžetā 70% no peļņas, bet ne mazāk kā 183,9 miljonus. Uzņēmums lēš, ka 2024. gada peļņa ir 276,8 miljoni eiro.

Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis skaidro, ka atlikusī daļa ir pašu kapitāls, ko izmanto jaunu projektu, attīstības finansēšanā un operatīvajā darbībā. Šī gada februārī uzņēmums informēja, ka pērn investēti 530 miljoni eiro, piemēram, jaunās vēja un saules enerģijas ražotnēs.

Secinājums: Nav pamata saistīt elektrolīniju modernizācijas darbus Daugavpilī ar BRELL tīkla pamešanu. Daugavpilī no pērnā gada pavasara norit sen ieplānoti darbi, kuros gaisvadus pārbūvē par pazemes kabeļiem, līdz ar to demontējot gaisvadu elektrolīnijas stabus. Pēc atslēgšanās no BRELL tīkla notiek elektrolīniju demontāžas darbi pie Krievijas robežas, taču daļu elektrolīniju pašlaik plānots saglabāt.