Šodienas redaktors:
Jānis Tereško
Iesūti ziņu!

Apsver termiņuzturēšanās atļauju anulēšanu par administratīviem pārkāpumiem

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis Foto: Ieva Leiniša/LETA

Termiņuzturēšanās atļaujas varētu anulēt arī par administratīvajiem pārkāpumiem, tāpat būtu jādomā par zemas kvalifikācijas darba spēka piesaistīšanas mazināšanu un stingru prasību noteikšanas trešo valstu studentiem, tostarp uzrādāmiem iztikas līdzekļiem vismaz pusgadam, preses konferencē par priekšlikumiem stingrākai trešo valstu pilsoņu uzturēšanās kontrolei uzsvēra iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Ministrs uzskata, ka Latvijā jābūt izveidotai sistēmai, kura padarītu nelegālu uzturēšanos par neizdevīgu pašam migrantam. Viņš uzsver, ka līdzšinējais darbs ir bijis preventīvs, lai nepieļautu situāciju, kāda izveidojusies daudzās Eiropas valstīs ar pārlieku maigu migrācijas politiku.

Ministrs iezīmēja divus virzienus, kuros būtu jāuzlabo regulējums, proti, būtu jāuzlabo kontrole pār ārzemju studentiem, kuri ierodas Latvijā, kā arī jāpalielina kontrole nodarbinātības jomā.

Latvijā ierodas vairāku trešo valstu pilsoņi, kuru sākotnējais mērķis nav studijas un izglītības iegūšana, pārliecināts ministrs, papildinot, ka personas Latvijā bieži vien ierodas, lai strādātu un pelnītu iztiku.

Ministrs uzskata, ka ir jāpalielina to augstskolu atbildība, kuras neuzrauga studentus un ļauj tiem nepiedalīties lekcijās klātienē. Ministrs piedāvā ārzemniekam noteikt obligātu klātienē apmeklējamu lekciju skaitu, kā arī palielināt maksu par studijām un noteikt, ka tā par visu gadu būtu samaksājama uzreiz.

Statistika rāda, ka trešo valstu pilsoņu atbirums studiju laikā ir ievērojams, līdz ar ko augstskolām arī jāuzlabo atlases kvalitāte, norādīja ministrs.

Tāpat būtu jānosaka, ka studentam, ierodoties Latvijā, būtu jāpierāda, ka viņa bankas kontā ir naudas summai, kas būtu pietiekama, lai dzīvotu Latvijā, nestrādājot vismaz sešus mēnešus.

Vērtējot situāciju, secināts, ka bakalaura un maģistra studiju studenti ir tiesīgi uz Latviju pārvest arī savu ģimeni. Ministra prāt, šāds regulējums ir neloģisks un kārtība būtu jāmaina.

Latvijā 373 uzņēmumiem ir izsniegta licence, kura ļauj ielūgt viesstrādniekus, bet valstij būtu jāsamēro ekonomikas un drošības intereses, samazinot zemās kvalifikācijas darba spēka piesaistīšanu, pārliecināts Kozlovskis.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV) žurnālistiem norādīja, ka lielākā daļa migrantu atrodas tieši Rīgā un, protams, ka tie sniedz arī būtisku pienesumu pilsētas ekonomikā. Viņš pauda, ka uz problemātiku jāskatās tieši no drošības aspekta.

Ķirsis uzsvēra, ka Rīgas pašvaldības policija ikdienu veic reidus, lai atklātu nelegālos migrantus un situācija līdz šim ir kontrolēta. Vienlaikus, viņaprāt, ir laiks pārskatīt uzturēšanās nosacījumus, kurus nelegālie migranti iemācījušies apiet.

Viņš ir pārliecināts, ka prasībām par iebraukšu Latvijā jābūt stingrām, bet vienlaikus jāizplata signāls, ka persona var ierasties Latvijā arī strādāt, bet tas jādara legāli.

Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts uzsvēra, ka jau kopš 2021.gada robežsargiem ir tiesības atturēt migrantus no nelegālās robežas šķērsošanas un tas ir uzlabojis drošības situāciju.

Viņš informēja, ka pērn anulētas 13 000 uzturēšanas atļaujas, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PLMP) pieņēmusi 2230 izbraukšanas rīkojumus, no kuriem vairāk nekā 80% ir izpildīti.

Nodarbinātības jomā pērn konstatēti 255 pārkāpumi, bet šogad 74. Pārkāpumi dominē būvniecības nozarē, kurā nepieciešams zemu kvalificēts darba spēks, atzina Pujāts.

Tāpat būtisks pārkāpēju skaits ir studentu vidū, uzsvēra robežsardzes priekšnieks, norādot, ka no 3000 studentiem, kuri pērn ieradās studēt Latvijā, vien katrs trešais turpina studijas, bet 2000 bijušajiem studentiem uzturēšanās atļaujas ir anulētas.

Vairāki desmiti tiek atsijāti jau konsulārajā dienestā, informēja Pujāts. Piemēram, ir gadījumi, kad intervijās tiek noskaidrots, ka persona, kura vēlas studēt Latvijā, nepārzina angļu valodu.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ir augstskolas, kurās studentu atbirums kopumā ir līdz 80%, bet ir arī tādas, kurās studenti tik tiešām studē un iegūst izglītību, un Latvijā atrodas legāli, piemēram, Latvijas Mākslas akadēmijā.

Robežsardzes priekšnieks uzskata, ka sabiedrībā tiek pārspīlēta problemātika ar nelegālo nodarbinātību pārtikas piegādes uzņēmumos. Pērn tika veiktas 198 pārbaudes un tikai vienā gadījumā personai nebija tiesības uzturēties Latvijā.

Līdz ar ko pašlaik lielais migrantu skaits Rīgā ir tieši legālās ieceļošanas sekas, pārliecināts Pujāts, papildinot, ka jārada apstākļi, lai mazinātu fiktīvu studentu un mazkvalificēta darba spēka ieceļošanu valstī.

PMLP priekšniece Maira Roze informēja, ka Latvijā uzturas apmēram 131 000 ārzemnieku, no kuriem 32 000 ir Ukrainas iedzīvotāji. Pašlaik ir izsniegtas 38 000 termiņuzturēšanās atļaujas un iespēju to iegūt visbiežāk izmantojuši Ukrainas, Krievijas, Indijas, kā arī Uzbekistānas un Baltkrievijas pilsoņi.

Jau vēstīts, ka Iekšlietu ministrija un iekšlietu dienesti ir sagatavojuši informatīvo ziņojumu, kurš satur priekšlikumus par to, kā uzlabot imigrācijas kontroli Latvijā.

Tāpat ziņojumā ietverta informācija par trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās tendencēm, uzturēšanos un izraidīšanu, kā arī par praksē konstatētajām problēmām un iespējamiem risinājumiem.

Ziņojums tiks iesniegts izskatīšanai valdībā.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu