Nodarbinātības jomā pērn konstatēti 255 pārkāpumi, bet šogad 74. Pārkāpumi dominē būvniecības nozarē, kurā nepieciešams zemu kvalificēts darba spēks, atzina Pujāts.
Tāpat būtisks pārkāpēju skaits ir studentu vidū, uzsvēra robežsardzes priekšnieks, norādot, ka no 3000 studentiem, kuri pērn ieradās studēt Latvijā, vien katrs trešais turpina studijas, bet 2000 bijušajiem studentiem uzturēšanās atļaujas ir anulētas.
Vairāki desmiti tiek atsijāti jau konsulārajā dienestā, informēja Pujāts. Piemēram, ir gadījumi, kad intervijās tiek noskaidrots, ka persona, kura vēlas studēt Latvijā, nepārzina angļu valodu.
Tāpat viņš uzsvēra, ka ir augstskolas, kurās studentu atbirums kopumā ir līdz 80%, bet ir arī tādas, kurās studenti tik tiešām studē un iegūst izglītību, un Latvijā atrodas legāli, piemēram, Latvijas Mākslas akadēmijā.
Robežsardzes priekšnieks uzskata, ka sabiedrībā tiek pārspīlēta problemātika ar nelegālo nodarbinātību pārtikas piegādes uzņēmumos. Pērn tika veiktas 198 pārbaudes un tikai vienā gadījumā personai nebija tiesības uzturēties Latvijā.
Līdz ar ko pašlaik lielais migrantu skaits Rīgā ir tieši legālās ieceļošanas sekas, pārliecināts Pujāts, papildinot, ka jārada apstākļi, lai mazinātu fiktīvu studentu un mazkvalificēta darba spēka ieceļošanu valstī.
PMLP priekšniece Maira Roze informēja, ka Latvijā uzturas apmēram 131 000 ārzemnieku, no kuriem 32 000 ir Ukrainas iedzīvotāji. Pašlaik ir izsniegtas 38 000 termiņuzturēšanās atļaujas un iespēju to iegūt visbiežāk izmantojuši Ukrainas, Krievijas, Indijas, kā arī Uzbekistānas un Baltkrievijas pilsoņi.
Jau vēstīts, ka Iekšlietu ministrija un iekšlietu dienesti ir sagatavojuši informatīvo ziņojumu, kurš satur priekšlikumus par to, kā uzlabot imigrācijas kontroli Latvijā.
Tāpat ziņojumā ietverta informācija par trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās tendencēm, uzturēšanos un izraidīšanu, kā arī par praksē konstatētajām problēmām un iespējamiem risinājumiem.
Ziņojums tiks iesniegts izskatīšanai valdībā.