/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2025/03/26/16738814t1ha8f2.jpg)
Kūlas dedzināšana ir ne tikai aizliegta, bet arī ārkārtīgi bīstama prakse, kas katru pavasari apdraud cilvēku dzīvības, īpašumus un dabu Latvijā. Neskatoties uz preventīvajiem pasākumiem, kūlas ugunsgrēki joprojām ir aktuāla problēma, kas prasa sabiedrības uzmanību un atbildīgu rīcību.
Statistika un tendences
Pēdējos gados Latvijā vērojama pozitīva tendence – kūlas ugunsgrēku skaits samazinās. 2024. gadā reģistrēti 440 kūlas ugunsgrēki, kas ir zemākais rādītājs pēdējo piecpadsmit gadu laikā. Tomēr šie skaitļi vēl neliecina, ka problēma ir izskausta. Sākoties siltākam laikam, kūlas dedzināšanas gadījumi atkal pieaug – 2025. gadā jau dzēsti vairāk nekā 200 ugunsgrēki.
Kūlas dedzināšanas bīstamība
Kūlas dedzināšana rada vairākus nopietnus riskus:
- Cilvēku dzīvību un īpašumu apdraudējums – nekontrolētas liesmas var strauji izplatīties un apdraudēt ēkas, transportlīdzekļus un cilvēkus. Piemēram, 2025. gada martā Gulbenes novadā kūlas ugunsgrēks izplatījās uz divām saimniecības ēkām, pilnībā iznīcinot tās 165 m² platībā.
- Vides un bioloģiskās daudzveidības kaitējums – liesmas noposta augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu ligzdas, izjaucot ekosistēmas līdzsvaru.
- Gaisa kvalitātes pasliktināšanās – degšanas procesā izdalās liels daudzums dūmu un kaitīgu vielu, kas negatīvi ietekmē veselību un apkārtējo vidi.
Juridiskās sekas un sodi
Latvijā kūlas dedzināšana ir sodāma rīcība. Saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu par šādu pārkāpumu fiziskajām personām var tikt piemērots naudas sods no 280 līdz 700 eiro. Par teritorijas nesakopšanu, kas veicina kūlas veidošanos, fiziskajām personām draud sods no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro.
Profilakses pasākumi
Lai novērstu kūlas ugunsgrēkus, iedzīvotājiem un pašvaldībām jāveic šādi pasākumi:
- Teritoriju sakopšana – regulāra zāles pļaušana un degtspējīgu atkritumu novākšana, īpaši rudenī, lai pavasarī neveidotos kūla.
- Sabiedrības izglītošana – iedzīvotāju informēšana par kūlas dedzināšanas bīstamību un tās sekām, lai veicinātu atbildīgu attieksmi pret vidi.
- Pašvaldību iesaiste – teritoriju uzturēšanas prasību ieviešana un kontrole, lai novērstu kūlas uzkrāšanos.
/nginx/o/2025/03/26/16738819t1h05ce.jpg)
Kūlas ugunsgrēku ietekme uz mežiem
Kūlas ugunsgrēki bieži vien pāraug meža ugunsgrēkos, radot ievērojamus postījumus:
- Mežaudžu iznīcināšana – ugunsgrēki noposta lielas meža platības, kuru atjaunošanai nepieciešami gadu desmiti. Piemēram, 2018. gada Valdgales ugunsgrēks iznīcināja plašas meža teritorijas, radot būtiskus zaudējumus.
- Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās – liesmas izposta daudzu sugu dzīvotnes, izraisot sugu populāciju sarukumu.
- Augsnes degradācija – uguns iznīcina augsnes organisko slāni, samazinot tās auglību un palielinot erozijas risku.
Rīcība kūlas ugunsgrēka gadījumā
Ja pamanāt kūlas ugunsgrēku, nekavējoties zvaniet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112, norādot precīzu atrašanās vietu. Pašrocīga dzēšana ir pieļaujama tikai tad, ja tā nerada apdraudējumu veselībai un dzīvībai.
/nginx/o/2025/03/26/16738821t1hc0ab.jpg)
Saudzēsim mežus!
Meži ir mūsu senču atstātais mantojums, kas veido Latvijas dabas skaistumu un tautas spēku. Kūlas ugunsgrēki apdraud šo bagātību, iznīcinot jaunos stādus un meža ekosistēmu, kuru atjaunošanai nepieciešamas desmitgades. Mēs visi esam atbildīgi par to, lai mūsu bērni un mazbērni manto zaļus, dzīvīgus mežus, nevis izdegušas ainavas.
Mežs ir ne tikai mūsu lepnums un dabas bagātība, bet arī Latvijas ekonomikas mugurkauls, nodrošinot tūkstošiem darba vietu un veicinot valsts izaugsmi.
BALTU KOKS aicina ikvienu būt atbildīgam – saudzēsim, sargāsim un cienīsim mūsu mežus! Tikai kopīgiem spēkiem varam nodrošināt, ka šis dabas dārgums dzīvos arī nākamajās paaudzēs.
Raksts tapis sadarbībā ar BALTU KOKS.