Foto ⟩ Igaunijas vēstniecības Latvijā jaunās ēkas atklāšanā Vecrīgā

Viņš uzsvēra, ka Latvija un Igaunija nav tikai kaimiņi, bet sabiedrotie, kas kopīgi iestājas par brīvību, drošību un nākotni. Tāpat abām valstīm ir kopīgi mērķi un arī dalīta atbildība. Igaunijas prezidents atzīmēja, ka tikšanās laikā puses pārrunāja sadarbības stiprināšanu gan politiski, gan militāri, gan ekonomiski. Viņš secināja, ka tā bija saruna, kas pēc būtības vērsta uz nākotni.

Prezidenti šodien piedalījās Igaunijas vēstniecības Latvijā jaunās ēkas atklāšanā Vecrīgā. Kariss klāstīja, ka tā nav jauna darba telpa Igaunijas diplomātiem, tas ir nākamais solis abu valstu sadarbībā. Viņš uzsvēra, ka tā ir vieta, kur satiksies Igaunijas un Latvijas idejas, iniciatīvas un partnerības.

Foto: Igaunijas vēstniecības Latvijā jaunās ēkas atklāšanā Vecrīgā

Plānots, ka maijā vēstniecības paspārnē durvis vērs uzņēmējdarbības centrs. Pēc Igaunijas prezidenta paustā, mērķis ir izveidot platformu uzņēmējiem, inovatoriem un ekspertiem, lai stiprinātu Latvijas un Igaunijas ekonomiskās attiecības un kopīgi attīstīt jomas, kas noteiks nākotni. Tās ir tehnoloģijas un aizsardzības industrija.

Tāpat Kariss norādīja, ka Latvija ir Igaunijas otrais lielākais tirdzniecības partneris, savukārt Igaunija ir otrais lielākais investors Latvijā - te darbojas gandrīz 4000 uzņēmēju no Igaunijas. Viņa ieskatā uzņēmēju uzticēšanās ir zīme, ka valstis var iet tālāk, apgūt jaunus sektorus un tirgus.

Igaunijas prezidents uzsvēra, ka sarunas centrā bija arī drošība. Viņš piebilda, ka Igaunija un Latvija atrodas vienā un tajā pašā drošības telpā un kopīgi atbild par NATO un Eiropas Savienības ārējo robežu. Kariss sacīja, ka abu valstu kopīgie projekti attiecas uz Baltijas aizsardzības līniju, dronu izmantošanu aizsardzībā un kritiskās infrastruktūras aizsardzība.

Igaunijas prezidents teica, ka tādos jautājumos kā, piemēram, Baltijas jūras drošība, gatavība reaģēt uz hibrīdapdraudējumiem vajadzīga koordinēta pieeja. Tāpat puses pievērsa uzmanību dzelzceļa projektam "Rail Baltica". Kariss norādīja, ka mērķis ir pabeigt projektu līdz 2030.gadam, tāpēc visiem būs jāieguldās, lai to sasniegtu.

Viņš sacīja, ka arī Ukraina bija viena no sarunas tēmām. Igaunijas prezidenta ieskatā svarīgi, lai atbalsts nebūtu atkarīgs no pamiera vai politiskām ērtībām - Ukrainai ir vajadzīgas uzticamas drošības garantijas. Tāpat puses pārrunāja, ko valstis var darīt pašas savas drošības uzlabošanai.

Kariss arī pieminēja, ka no nākamā gada Igaunija palielinās aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta tāpat kā Latvija. Viņš uzsvēra, ka Igaunija pieņēmusi skaidru lēmumu stiprināt sevi un ieguldīt sabiedroto kopējās aizsardzības spējās.