Maģiskā domāšana mūsdienās: kā sabiedrība un mediji raugās uz ezoteriķiem kaimiņvalstīs (8)

Lietuva un Igaunija nav topa augšgalā, taču arī tur netrūkst cilvēku, kas meklē palīdzību mistiskajā. To apliecina arī medijos paustā informācija. Igaunijas presē norādīts, ka iedzīvotāju vidū ir daudz ezoterikas piekritēju un nereti problēmu gadījumos tiek meklēta palīdzība nevis pie psihologa, bet gan pie kāda ekstrasensa.

Arī Lietuvā līdzīga tendence – kāds psihologs intervijā "15min.lt" atklājis, ka Covid-19 pandēmijas karantīnas laikā īpaši pieauga to cilvēku skaits, kas meklē risinājumu pie visdažādākajiem ezoteriķiem, nevis pie mentālās veselības speciālistiem.

Citiem vārdiem, pārdabisko padomu un rituālu pieprasījums saglabājas stabils, it sevišķi krīzes situācijās, kad cilvēki jūtas nedroši vai izmisuši un cer atrast palīdzību "no augšas".

Interese par zīlniekiem un dziedniekiem izpaužas arī popkultūrā un ikdienā. Gan Lietuvā, gan Igaunijā populāri ir horoskopi, TV šovi par ekstrasensiem un plašsaziņas līdzekļi ik pa laikam raksta par pareģojumiem. Piemēram, Igaunijas izklaides portālos regulāri parādās ziņas par slavenām pareģēm un nākotnes vīziju autoriem – vēl nesen mediji atzīmēja, ka interese par leģendāro 16. gadsimta pravieti Nostradamu nav zudusi, un analizēja, kāds ir viņa slaveno pareģojumu noslēpums.

Arī mūsdienu ekstrasensi gūst ievērību – piemēram, igauniete Merilina Kerro (plaši pazīstama pēc Krievijas TV šova) regulāri nonāk Igaunijas medijos ar saviem paredzējumiem par gaidāmiem notikumiem.

Dominējošie temati medijos: no krāpšanas līdz garīgajai veselībai

Analizējot, par kādiem aspektiem saistībā ar dziedniekiem un ekstrasensiem visbiežāk raksta Lietuvas un Igaunijas mediji, iezīmējas vairāki galvenie temati. Viens no tiem ir krāpniecības gadījumi un ar to saistītie skandāli. Regulāri tiek ziņots par situācijām, kad pašpasludināti "brīnumdari" izmānījuši no cilvēkiem lielas naudas summas, solot atrisināt viņu problēmas.

Piemēram, "15min.lt" ziņojis par kādas būrējas aizturēšanu, kas no divām klientēm bija izkrāpusi 57 tūkstošus eiro, izmantojot viņu uzņēmējdarbības neveiksmes un personīgās problēmas.

Citā gadījumā tiesas priekšā stājās sieviete, kura internetā piedāvāja apmācīt zīlēšanā un veikt "attīrīšanas rituālus" – pusotra gada laikā kāda lietuviete, noticējusi šiem solījumiem, samaksāja ap 7700 eiro, lai atbrīvotos no nelaimēm, bet saprata, ka nekas nav darīts. Līdzīgi gadījumi nav reti: mediji min gadījumus, kur upuri atdod pat desmitiem tūkstošu eiro par "lāsta noņemšanu" vai "ļaunā gara izdzīšanu", lai tikai beigās saprastu, ka kļuvuši par krāpšanas upuriem

Svarīgs temats ir garīgā veselība un sociālās problēmas, kas pamudina cilvēkus vērsties pie alternatīvajiem "speciālistiem". Medijos tiek analizēts, kāpēc daļa sabiedrības izvēlas zīlniekus psihologu vietā. Psihologi skaidro, ka smaga emocionāla krīze – trauksme, bezcerība, bailes – var novest pie tā, ka cilvēks "meklē palīdzību no malas", nevēloties vai nespējot pats uzņemties atbildību.

Māņticība nereti ir pēdējais salmiņš, pie kā ķeras izmisumā nonākušie. Piemēram, minētajā "15min.lt" viedokļrakstā psihoterapeite norādīja, ka pandēmijas apstākļos šī tendence tikai pieauga – cilvēki, cerot uz brīnumu, gāja pie dziedniekiem, nevis risināja problēmu cēloņus.

Mediji arī ataino, kā šī izvēle var būt bīstama - ja problēmas ir psiholoģiskas vai medicīniskas, vēršoties pie dziednieka, tiek novilcināta kvalificētas palīdzības saņemšana, kas var pasliktināt stāvokli.

Vienlaikus parādās arī temats par ticību un tradīcijām. Baltijas valstīs ar savdabīgu reliģijas un folkloras sajaukumu daudziem "tautas dziednieki" asociējas ar senču mantojumu. Daļa mediju materiālu uzsver tradīciju aspektu, piemēram, stāstot par dziedniekiem, kas pārmantojuši prasmes no vecmāmiņām, vai par lauku zāļu sievām, pie kurām ļaudis gājuši izsenis. Šādos stāstos krāpšanas elements netiek izcelts; drīzāk – mistikas fenomens skatīts kā kultūras sastāvdaļa.

Vēl viena tēma, par kuru vēsta kaimiņvalstīs, ir skandāli ap pašiem ezoteriķiem. Reizēm atklājas, ka kāds plaši pazīstams pareģis vai dziednieks izrādās morāli apšaubāms. Piemēram, Igaunijā sabiedrību šokēja ziņa par slaveno astrologu Igoru Mangu – viņš tika apsūdzēts par seksuālu aizskaršanu, jo "čakru atvēršanas" seansu laikā bija aizskāris klientu intīmās zonas.

Mediji šo gadījumu plaši atspoguļoja, brīdinot, ka pat šķietami "nevainīgs" astroloģijas pakalpojums var slēpt bīstamu rīcību. Šādi atgadījumi grauj pārdabisko praktiķu reputāciju un dod papildu argumentus skeptiķiem.

Likumi un regulācija – sodīt vai pieciest?

Valstiskā līmenī dziednieku un zīlnieku darbība Baltijā lielākoties nav stingri reglamentēta, taču bijuši mēģinājumi to ierobežot. Lietuvā, piemēram, jau pirms vairāk nekā desmit gadiem likumdevēji pievērsās šai jomai. 2012. gadā Lietuvas Seima deputātu grupa ierosināja ievērojami palielināt sodus par neatļautiem "buršanas" pakalpojumiem publiskās vietās, pielīdzinot tos azartspēļu pārkāpumiem.

Toreiz tika rosināts pacelt naudas sodu par zīlēšanu no aptuveni 60–150 eiro līdz ievērojamākos gadījumos 1450–4350 eiro. Šis priekšlikums atspoguļoja varas iestāžu bažas par nekontrolētu "maģisko" pakalpojumu izplatību un vēlmi atturēt no tiem sabiedrību.

Tomēr dziedniecības aizliegumi Baltijā nav plaši ieviesti. Gan Lietuvā, gan Igaunijā šāda veida darbība oficiāli netiek uzskatīta par likumpārkāpumu, ja vien netiek pārkāpti citi likumi (piemēram, patērētāju tiesības vai krāpšanas normas).

Lietuvas Augstākā tiesa 2017. gadā izskatīja krimināllietu par "maģijas pakalpojumu" sniegšanu un savā lēmumā uzsvēra, ka pats par sevi pārdabisku pakalpojumu sniegšanas fakts vēl nav noziedzīgs. Tiesa pat atzina, ka šādiem pakalpojumiem var būt izklaidējošs vai psiholoģiski placebo efekts, un likums tos neaizliedz, ja vien nav acīmredzamas krāpšanas.

Citādi sakot – zīlnieki un ekstrasensi drīkst darboties, kamēr viņi nepārkāpj citu cilvēku tiesības un neaizraujas ar apzinātu mānīšanu.

Igaunijā līdzīgi – nav speciāla likuma, kas aizliegtu sevi dēvēt par ekstrasensu vai praktizēt tautas dziedniecību. Taču, ja kāds izjūt kaitējumu vai tiek apkrāpts, stājas spēkā vispārīgie likumi. Piemēram, slavenā astrologa I. Manga gadījumā tika ierosināta izmeklēšana par seksuālu vardarbību saskaņā ar Krimināllikumu.

Arī patērētāju tiesību iestādes var iejaukties, ja tiek konstatēta neatļauta komercprakse vai maldinoša reklāma. Kopumā var teikt, ka valsts šajā jomā balansē starp iedzīvotāju brīvību ticēt netradicionālajam un nepieciešamību pasargāt viņus no ļaunprātīgas izmantošanas.

Lietuvas un Igaunijas pieredze rāda – visefektīvākais "pretinieks" viltus ekstrasensiem ir nevis oficiāls aizliegums, bet izglītota, informēta sabiedrība. Kamēr vien būs pieprasījums pēc brīnumiem, atradīsies arī to piedāvātāji. Mediju uzdevums – turpināt izgaismot gan skaistās, gan ēnas puses šai parādībai, lai katrs var spriest pats. Kritiska domāšana un veselais saprāts – lūk, labākā aizsardzība pret māņiem, ko atgādina gan žurnālisti, gan eksperti.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild TVNET GRUPA. #SIF_MAF2024