Intervija ⟩ Francijas vēstnieks par Baltijas aizsardzību, "kodollietussargu" un Francijas izdarītajiem secinājumiem

– Francijas prezidents Emanuels Makrons marta sākumā nozīmīgā runā nosauca Krieviju par "draudu Francijai un Eiropai". Tās ir lielas pārmaiņas no kara sākumposma, kad prezidents Makrons zvanīja Putinam un centās viņu pārliecināt. Kas tagad ir mainījies?

– Es saprotu, kāpēc cilvēki tur saskata izmaiņas. Bet domāju, ka tas jāieliek plašākā perspektīvā. 2017.gadā tika izstrādāts jauns Francijas aizsardzības politikas dokuments, kurā bija skaidri norādīts, ka mums atkal jāgatavojas augstas intensitātes karadarbībai, kas droši vien kaut ko pateica par to, kā redzam potenciālo notikumu attīstību. Šādi dokumenti parasti tiek izstrādāti prezidenta pilnvaru termiņa sākumā. 2022.gadā – nevis pagājušogad un nevis pirms 2022.gada – tika pievienoti papildinājumi, kuros Krievija tika nosaukta par imperiālistisku, revizionistisku un uz konfrontāciju vērstu valsti.

Kopš 2022.gada mainījies ir tas, ka Krievija ar savu uzvedību skaidri parāda, ka karš Ukrainā nav tikai par Ukrainu, tas ir par Eiropas drošību. Nesenajā runā, kurā prezidents Makrons vērsās pie Francijas sabiedrības, viņš norādīja uz vairākiem uzbrukumiem, kas tiek konstanti vērsti pret Eiropas valstīm, tai skaitā Franciju. Kiberuzbrukumi, tai skaitā slimnīcām, manipulācijas ar informāciju, kā arī mēģinājumi iejaukties mūsu demokrātiskajās sistēmās. Prezidents izdara secinājumus no tā, kas mums ir acu priekšā.