/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2025/03/27/16740951t1h68ec.jpg)
Ko latvieši visbiežāk ceļ svētkos galdā? Jā, rasolu! Kopā saliktas dažādas garšas, bet rezultātā ēdiens, kas prasās pēc papildporcijas. Latvieši ir rasola meistari ne tikai virtuvē. Viņi prot uztaisīt tādu svētku rasolu, ka tik turies, arī svētkos. Lielās dienas tradīcijas, kopā ar kristīgām Lieldienām, pa vidu vēl olas dējoši zaķi un svētki gatavi!
Pēc sentēvu tradīcijām Lielā diena svinama 20.martā, un nereti Lielā diena sakrīt ar Lieldienām, ko atzīmē kristīgā pasaule, un sarkanie svētku datumi ir tieši šajās dienās, nevis martā. Lielā diena nepieskaņojas kalendāra dienām – tā var atnākt kā pirmdienā, tā svētdienā, bet Lieldienas vienmēr būs svētdienā.
Taču jau izsenis mūsu senču tradīcijas ir sajaukušās ar kristīgo Lieldienu rituāliem un citzemju paražām. Īstenam latvietim nav problēmu 20.martā nomazgāt muti tekošā ūdenī, Lielā piektdienā iet Krusta ceļu, bet Lieldienu rītā meklēt olas dārzā.
Šūpošanās un olu ripināšana, kas parasti tiek izveikta Lielā dienā, pārcēlusies uz Lieldienām. Tā teikt – 20.martā pirmizrāde, bet Lieldienās – atkārtots uzvedums.
Kā tad īsti pareizi svinēt Lieldienas? Vai tomēr latviešiem jāsvin tikai Lielā diena? Vai tomēr abas? Vispareizākais ir svinēt, kaut dubultā, bet būt kopā ar savējiem, draugiem un ģimeni. Un nav liegts katram svinēt, ko vēlas – kādam tā būs atmoda dabā un pārliecinoša saules atgriešanās, citam – Kristus augšāmcelšanas, bet bērniem Lieldienas būs olu meklēšana, šūpošanās un Ziemassvētku vecīša atgriešanās kā Lieldienu zaķim.
Lieldienu priekšdarbi
Trešais zvans Lieldienu izrādei ir Pūpolsvētdiena, kas ir aizguvums no kristīgās pasaules Palmu svētdienas. Ne visi, kuri savus mājiniekus nedēļu pirms Lieldienām per, skaitot: “Apaļš kā pūpols, vesels kā pūpols, veselība iekšā, slimība ārā” zina, ka šī diena kristīgajā pasaulē tiek atzīmēta kā diena, kad Kristus ienāca Jeruzalemē. Mūsu senči šo dienu adaptējuši savām vajadzībām, palmu zaru vietā – pūpoli, piedevām vēl veselības pēriens!
Lieldienu gaidīšana saistās ar zaru plaucēšanu, istabā sanesti ievu, ķiršu un bērzu zari tiek izplaucēti, gaidot Lieldienas. Brīdī, kad tās klāt, istabā reibinoši smaržo ievu zars.
/nginx/o/2025/03/27/16740954t1hd261.jpg)
Īsā pamācība zaru plaucēšanā
- Plaucēšanai paredzētos zarus lauz sazarojuma vietā! Nav svarīgi, cik garš zars nolauzts, plaucēšanas ātrums no tā nemainīsies.
- Novērtē pumpurus, tiem jābūt stingriem un veselīgiem! Garumam nav nozīmes. Zaru garums plaukšanas ātrumu nemaina.
- Stabila vāze. Plaucēšanai izvēlies stabilu, lielu, ietilpīgu cilindra formas vāzi, jo zariem vajag krietni daudz ūdens.
- Nolauztos zarus pirms likšanas traukā slīpi nogriez zaru galus. Papildus var iešķelt zara galu apmēram 2 cm dziļumā. Tāpat galus var arī mazliet izdauzīt.
- Zari jāliek karstā ūdenī un jātur gaišā, siltā vietā. Jāatceras mainīt ūdeni ik pēc divām dienām un īsināt zarus.
- Ja telpa ir ļoti sauss gaiss, tad zarus nepieciešams arī mitrināt.
- Atceries, ka ir lēni (izplaukšanai vajadzēs vismaz trīs nedēļas) un ātri plaukstoši zari ( 1 – 2 nedēļas) Ātri plaukstošie ir lazda, vītols, bērzs un papele, bet lēnāk saplauks ieva, ķirsis un ābele.
Olu daiļkrāsošanas un ligzdu materiāli
Pirms Lieldienām noteikti vajag ieplānot mazu pastaigu ar groziņu rokās! Nē, pavasara sēnes murķeļus lasīt nevajadzēs, lai gan arī tā ir teicama ideja. Šoreiz par palīgmateriāliem olu krāsošanā. Sīpolu mizas, lillā kāposts, kurkuma, karkadē tēja un citas krāsvielas ir pamatiņš, bet, lai ola sanāktu ar rakstiem vēlams pietīt klāt dažādus dabas materiālus: mazas lapiņas, sūnu gabaliņi, egļu un priežu skujas, smilgu skaras, mētras.
/nginx/o/2025/03/27/16740957t1h94eb.jpg)
Tāpat mežā var savākt dažādus materiālus ligzdu veidošanai, jo zaķim tak tās olas kaut kur ir jāiedēj, bet ligzdas vīt šamējais pats nemāk. Derēs gan ķērpji, gan sakrituši zari un sprungulīši.
Ko vilkt mugurā Lieldienās ?
Sekojot senču ieteikumiem Ziemassvētkos jāvelk kaut kas balts, lai arī vecs. Lieldienās tieši otrādi svarīgi, ka mugurā kaut kas jauns, kaut vai raibs, melns vai zilizaļš.
Atceramies, ka ir pavasaris un tas ir manīgākais no gadalaikiem. Lai, ko tu uzvilktu būs nepareizi, tāpēc visdrošāk ir ģērbties pēc kāpostgalvas principa- kārtu kārtā, lai ir, ko novilkt, kad karsti un uzvilkt, kad auksti.
Lieldienas ir reize, kad droši var vilkt ārā tautastērpus, jo arī tur tiek ievērots kārtu kārtām princips.
Atkārtošanas vērtas idejas
Kā tad svinēt Lieldienas? Varianti ir daudz un dažādi, bet galvenais der atcerēties, ka tā ir augšāmcelšanās un atdzimšana it visā, tādēļ, ja laikapstākļi atļauj vislabāk to darīt dabā.
No olas līdz olai, līdz Lieldienas atrastas!
Latvijas meža nozares uzņēmums “SIA BALTU KOKS” iesaka Lieldienas orientēšanās spēli “Līdz Lieldienām 9 olas”! Skaitļa 9 vietā droši var likt arī citu ciparu, viss atkarīgs no vēlmēm un laika. Šāda Lieldienu sagaidīšana garantēs ne tikai izstaigāšanos un nodrošinās sacensības garu, bet palīdzēs iepazīt kā Lieldienu tradīcijas un meža bagātības. Tiesa, te vajadzēs sagatavoties – izstrādāt plānu, izlikt kontrolpunktus. Ņemot vērā, ka mežā dzīvo zvēri un putni, nedz vistu, nedz šokolādes olas kontrolpunktos likt nevajadzētu, bet aizstāt tās ar koka, putuplasta vai plastmasas olām. Tālāk jau uzdevumi jāsacer pēc izvēles. Tie var būt dažādas tautasdziesma, ticējumi un mīklas, kas aizved pie kontrolpunktiem. Tā var būt meža izzināšanas spēle, kur katra ola noslēpta pie kāda konkrēta koka, kas jāatmin.
Senču stilā
Ja Lieldienas esi nolēmis svinēt pēc senču priekšrakstiem. Te var izveikt visus rituālus, kas tikuši piekopti 20.martā. Piemēram, saullēktu skatīties caur zīda lakatu. Šāda skatīšanās garantē, ka var redzēt pašu Laimu, piedevām vēl var redzēt kā saulīte danco. Jāpiebilst gan, ka šogad saullēkts sanāk aprīļa vidū, kas ir krietni agrāk nekā Lielā dienā, 20.martā.
/nginx/o/2025/03/27/16740961t1h41fe.jpg)
Protams, ka jāatrod iespēja izšūpoties. Ja pašu pagalmā šūpoļu nav, tās jāiekar vai jādodas ciemos pie kaimiņiem.
Ja nu galīgi nevar tikt pie šūpolēm, tad jāimprovizē! Ir taču šūpulkrēsli! Un ir segas un palagi – viens iesēžas iekšā, pārējie to izšūpina.
Šūpoties Lieldienās gan ir obligāti vairāku iemeslu dēļ! Pirmkārt, lai tie sasodītie odi pa Jāņiem nekostu! Otrkārt, šūpošanās palīdz saulei kāpt augstāk un spīdēt siltāk, treškārt šūpošanās ir auglības rituāls! Un auglība taču vajadzīga it visā, gan jaunas dzīvības radīšanā, gan darbos un idejās! Šūpošanās, tāpat kā dancošana, lēkšanā pāri kaut kam imitē auglības aktu kustības, tāpēc ieteicama.
Ja Jāņos met vainagus ozolā un skaita pēc , cik gadiem precēsies, tad Lieldienās olas met pāri šūpolēm. To dara kungi, kurš olu noķer, tas var sākt gatavoties ģimenes pieaugumam!
Olu ripināšana, sišana un citas spēles
Lieldienās neiztrūkstošas ir spēles un rotaļas, populārākas no tām noteikti ir olu sišana un ripināšana. Ripināšanai vajadzīgs paplats dēlis, ko nolikt slīpi. Tad visi spēlētāji ar krāsotām olām stājas rindā un laiž olas pa dēli. Pirmais aizripina pēc iespējas tālāk, otrais cenšas apsteigt vai trāpīt pirma noripinātai olai.
Ja ola sasitās ar jau lejā esošajām, tad ripinātājs savāc abas olas, ja ne – tad atstāj un tur īkšķus, lai nākamais ripinātājs netrāpa.
Olu sišana ir visticamāk ir visbiežāk spēlētā spēle. Sākumā – buc – ar smailajiem galiem kopā, tad ar dibeniņiem, kurš sasists no abiem galiem tas no spēles ārā, pārējie turpina līdz uzvarai, proti – nesasistai olai. Koka olas izmantotāji tiek diskvalificēti. Tāpat uz jautājumu ir pīļu un zosu olu izmantotāji. Tiem pienāktos atsevišķs turnīrs.
/nginx/o/2025/03/27/16740962t1h1b42.jpg)
Idejas Lieldienu svinēšnai no senču pūra
- Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.
- Pirmos Lieldienas svētkos agri rītā nedrīkst gulēt, ja gulēsi, tad velns no papēžiem sūc asinis.
- Kas olas bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.
- Lieldienās bērniem vajag ēst daudz olu, lai augtu apaļi kā olas.
- Lieldienas pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.
- Lieldienās jāēd tikai olas, jo kas arī gaļu ēd, to visu gadu moka kukaiņi.
- Lieldienu naktī ar pīlādža rungu jāskrien apkārt mājai, lai burvji netiek mājā iekšā.
- Lai būtu sārti vaigi, Lieldienu rītā pirms saullēkta jāapēd vismaz 13 dzērveņu ogu.
- Lieldienas rītā, Saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists.
- Priekš saules lēkta jāiet apiņos ar zaķa kāju galvu sukāt, tad augot gari mati.
- Kurš Pirmajās Lieldienās pirmais laukā iziet, tam tajā gadā laime gaidāma.
- Lieldienās ēd zirņus, lai bagātību iegūtu.
- Lieldienas rītā priekš saules lēkšanas agri jāpaceļas un basām kājām jāaizskrien uz šķūni (istabā ģērbjoties, nedrīkst ilgi kavēties. Labāk, ja var, kā no gultas cēlies, tūlīt izskriet ārā),kur atrodas kādas čužas, skaidiņas, no malkas un cits kas. Tie neskatoties jāsagrābj klēpī un jāienes iekšā. Pēc tam jāsadedzina. Tad tai gadā var daudz ko atrast, kā naudu u. c.
- Ja saimes tēvs Lieldienās olu sagriež tik daļās, cik cilvēku, tad saime dzīvojot saticīgi.
- Lieldienas rotaļa ir vistiņas ķeršana. Vienam aizsien acis, un tas nu prasa: "Kur tu mani vedīsi?" – "Uz cūkkūtiņu putru ēst." – "Vai karote ir?" - "Meklē pats!" Tad visi sāk bēgt un ķērējs lūko kādu sagūt.
- Lieldienu rītā jāpurina ābeles, lai vasarā būtu daudz ābolu.
Raksts tapis sadarbībā ar "BALTU KOKS"
FOTO: Lielās dienas svinības Brīvdabas muzejā.