/nginx/o/2025/01/24/16611692t1h16f5.jpg)
/nginx/o/2025/03/27/16741322t1hde7a.jpg)
"Krupis visu mūžu dara vienu un to pašu – guļ pļavā vai meža malā. Tad pamostas un iet uz savu dīķi. Ja starp ziemošanas vietu un dīķi ir ceļš, viņš tam rāpo pāri. Rudenī viņš rāpo pretēji. Un tā notiek divas reizes gadā. Ja ceļš ir intensīvas satiksmes noslogots, tas kļūst par nāvējošu šķērsli," stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.
No kopumā 51 zināmā krupju migrācijas punkta Latvijā šobrīd 21 joprojām nav noklāts ar brīvprātīgo palīdzību.