Eiropas līderi Parīzes samitā apsprieduši sankciju pastiprināšanu pret Krieviju (2)

"Bija pilnīga skaidrība, ka tagad nav laiks sankciju atcelšanai, gluži pretēji - mēs apspriedām to, kā mēs varam palielināt sankcijas, lai atbalstītu ASV iniciatīvu panākt, ka Krievija turpmāka spiediena rezultātā sēžas pie sarunu galda,"

pavēstīja Stārmers kopīgā brīfingā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Zelenskis piebilda, ka visi saprata un saprot, ka šodien Krievija nevēlas nekādu mieru.

Atsevišķā brīfingā Vācijas kanclers Olafs Šolcs sacīja, ka sankciju atcelšana pret Krieviju būtu smaga kļūda un tam nav jēgas, kamēr nav miera.

"Nav jēgas atcelt sankcijas, kamēr faktiski nav panākts miers, un diemžēl mēs vēl esam tālu no tā,"

teica Šolcs.

Zelenskis sacīja, ka nevajadzētu atcelt nekādas sankcijas, kamēr Krievija nepārtrauks šo karu, un tā vietā vajadzētu izdarīt uz to lielāku spiedienu, noteikt vairāk sankciju.

Stārmers sacīja, ka ir apņēmības pilns panākt Ukrainā mieru, izmantojot spēku, un sacīja Zelenskim, ka Ukrainai ir "mūsu pilnīgs atbalsts būs tik ilgi, cik tas būs nepieciešams".

Viņš apsūdzēja Krieviju, ka tā cenšas kavēt centienus panākt mieru Ukrainā.

Tā kā Eiropa vēlas atbalstīt Ukrainu pēc pamiera noslēgšanas, Stārmers sacīja: "Mēs apspriedām miera nodrošināšanas plānus un militāros un operatīvos plānus neatkarīgi no tā, vai tie ir gaisa, sauszemes vai jūras."

"Tuvākajās dienās un nedēļās mēs strādāsim pie drošības garantijām," piebilda Zelenskis.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Francijas un Lielbritānijas delegācija dosies uz Ukrainu, lai strādātu pie Ukrainas armijas nostiprināšanas.

Makrons pavēstīja, ka viņš un Stārmers vadīs Eiropas koalīciju Ukrainai un ka Eiropas valstis pēc miera līguma noslēgšanas Ukrainā izvietos "nodrošināšanas spēkus", kuriem būs "atturēšanas raksturs pret jebkādu Krievijas iespējamo agresiju".

Pēc Makrona teiktā, "nodrošināšanas spēkos" būs vairākas valstis, bet ne visi Eiropas sabiedrotie, jo dažām trūkst vajadzīgo spēku, bet citas ir atturīgas politiskā konteksta dēļ.

"Šie drošības spēki ir Lielbritānijas un Francijas priekšlikums, ko vēlas Ukraina," sacīja Makrons. "Tam nav vienprātības, bet mums nav vajadzīga vienprātība, lai to darītu," viņš piebilda, sakot, ka tuvākajās dienās uz Ukrainu dosies Francijas un Lielbritānijas delegācija, lai apspriestu šo jautājumu un Ukrainas armijas nākotnes veidolu, uzsverot, ka svarīga ir spēcīga Ukrainas armija, kas ir labi sagatavota nākamajai dienai.

Viņš sacīja, ka šie "nodrošināšanas spēki" vēl tiek plānoti, taču tie nebūs miera uzturēšanas spēki.

Francijas līderis norādīja, ka šajos spēkos piedalīsies vairākas valstis, taču tie nebūs uz frontes līnijas, bet tiks izvietoti stratēģiskās zonās.

"Mums būs diskusija starp mūsu militārajiem līderiem, lai noteiktu atrašanās vietas, spēku daudzumu, kas jāizvieto, lai tie būtu uzticami, un spējas. Nekas nav izslēgts, šiem nodrošinājuma spēkiem nevajadzētu aizstāt miera uzturēšanas spēkus uz sadursmes līnijas vai spēcīgo Ukrainas armiju," paziņoja Makrons.

"Labas gribas koalīcija" apvieno valstis, kas vēlas un ir gatavas sniegt ieguldījumu Ukrainas atbalstam. Tās mērķis ir nodrošināt lielāku diplomātisko, militāro, finanšu un politisko atbalstu Ukrainai, lai panāktu taisnīgu un noturīgu mieru Ukrainā.

Šī ir kārtējā Eiropas līderu tikšanās, kuru Francijas prezidents Makrons rīko pēc varas maiņas ASV. Pirmajā no tām piedalījās šaurāks politiķu loks un Baltijas valstis nepiedalījās.